Sliktās āderes un labās ceļmallapas: 'Zinātne vai muļķības' latviešu gudrību speciālizlaidums
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Vai zināji, ka savulaik un gan jau šur tur kāds arī vēl tagad mājas būvē, ņemot vērā āderu atrašanās vietas? Turklāt ir dažādu veidu āderes – daži āderu krustpunkti ir neganti, virs tiem būvētā mājā iemītniekus piemeklēs dažādas veselības likstas, pati ēka pūs, turpretī uz "labajām" āderēm būvētā miteklī dzīvesspars un spēki krāsies, augi plauks un zels. Taču... kas īsti ir āderes, vai tās patiešām var atrast un izmērīt ar zinātnei pieejamiem rīkiem un metodēm, un, ja nevar, tad kā mēs varam zināt, ka tādas vispār eksistē? Par visai nekonkrēti definēto parādību – āderēm –, caurvēja it kā postošo ietekmi uz cilvēka veselību un ceļmallapu kā brīnumlīdzekli pie mums podkāsta "Zinātne vai muļķības" studijā šoreiz viesojās skeptiķi un kritiskās domāšanas rosinātāji no "SkeptiCafe" – dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un kritiskās domāšanas pasniedzējs Edgars Lapiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas tad ir skeptiķis? Tāds, kas netic nekam, pret visu izturas ar aizdomām? Ne gluži, ja runājam par to, ko varētu dēvēt par zinātnisko skepticismu.

"Skeptiķis ir cilvēks, kurš vēlas popularizēt zinātnes izpratni, vēlas, lai cilvēki neticētu maģiskām, nepamatotām lietām," skaidro Lapiņš. "Piemēram, ja runājam par purva ūdeni, kas bijis āderu krustpunktā un kuram tāpēc piemītot īpaša iedarbība, tad skeptiķis, kurš nav dogmatiķis, bet pietur gana atvērtu prātu, saka: "Es ticēšu maģiskam ūdenim, ja tu spēsi to pierādīt." Pasaules skepticisma kustības pamatlicēja Karla Seigana vārdiem: "Īpašiem apgalvojumiem nepieciešami īpaši pierādījumi." Tā ir skeptiķa mantra," klāsta Lapiņš.

"Maģiskā domāšana – tas ir kā mazam bērnam – noticēt pilnīgi visam, ko tev pasaka. Piemēram, maģiskā kafija, kas dziedē vēzi. Pirmā reakcija ir: "Kāpēc gan ne?" Taču kritiskā domāšana ir – kādi ir pierādījumi, pētījumi? Par lielāko daļu maģisko apgalvojumu ir veikti pētījumi, un nekas nav atrasts," bilst Hiršs.

Bet nu pie lietas – iesaistījuši sērijas "Zinātne vai muļķības" komandā divus skeptiķus, dodamies noskaidrot šo to par āderēm.

Nekonkrēta enerģija, kuru nevar izmērīt


"Mēs nevienu nopietni slimu cilvēku nebūtu spējuši atveseļot, ja viņš būtu turpinājis gulēt uz āderes. Ņemot vērā, ka Latvijā par āderēm ir pieejama samērā plaša informācija – izdotas brošūras, publicēti raksti periodikā, lasa lekcijas un aktīvi darbojas ādernieku biedrība –, tuvāk šo punktu neaplūkosim," rakstīts grāmatā "Daba dziedē, daba baro".

Ko par to saka Hiršs un Lapiņš?

"Zinātniski pētīts, pēc tā, ko mūsdienās saprotam ar zinātnisko metodi, tas nav," bilst Lapiņš. Viņš arī min pirms dažiem mēnešiem raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veikto eksperimentu, kur dažādi it kā āderu eksperti nespēja viennozīmīgi noteikt āderu atrašanās vietu.

Ja nesanāk, ir kaut kādas atrunas, kas izklausās gudri un viedi. Vislabākā atruna: eksperimenta apstākļos nevarēja šīs enerģijas sajust. Kad pēta, tad nedarbojas, bet ikdienā darbojas! Kad jūs man skatāties uz pirkstiem, es nevaru – stress, enerģijas samežģījušās un gaisma no kamerām apdullina! klāsta Hiršs

Šīs atrunas lieliski var vērot arī komentāros pie raksta, kurā konkrētā raidījuma epizode publicēta. Kāds lietotājs min, ka "cilvēks, kurš nosaka āderes, ir kā mērinstruments, kurš vadās pēc izjūtām vai arī pēc placebo efekta, kas šajā gadījumā tikai traucē šī instrumenta (rīkstnieka) darbībai".

Runājot par āderēm, Hiršs skaidro, ka āderes ir pārāk nekonkrēta lieta, lai tās varētu pētīt zinātne. Kaut kur kaut kāda nekonkrēta enerģija, kaut kas abstrakts.

"Mums "SkeptiCafe" viesos bija astroloģe, kurai tika uzdots jautājums: "OK, planētas tur ir. Kas ir tas process, kā planētas ietekmē mūsu dzīvi?" Viņa nevarēja izskaidrot. Viņa taisa kartes, viss viņai sakrīt, bet neko nevar pateikt par procesu, kā tās mūs ietekmē, – vai tā ir gravitācija vai kas cits. Tur nevajag nekādu ar fiziku izskaidrojamu procesu, tas vienkārši ir! Tāpat ir ar āderēm. Tās vienkārši ir!" šo parādību nekonkrēto, netveramo un attiecīgi ar zinātniskajām metodēm nepierādāmo dabu komentē Hiršs, piebilstot: "Tas ir klasiskais gadījums, ka mums blakus stāv neredzams, nesataustāms rozā vienradzis. Pierādi, ka viņš neeksistē! Viņš ir neredzams un nesataustāms, tu nevari pierādīt, ka viņš neeksistē!"

Atkal jāatgriežas pie skeptiķa mantras, ka grandioziem apgalvojumiem vajag grandiozus pierādījumus. "Ja ir kaut kāda enerģija, kas mums visapkārt plīvo un tik ļoti ietekmē mūsu dzīvi, kaut kā to vajadzētu sajust," rezumē Hiršs.

Sliktās āderes un labās ceļmallapas: 'Zinātne vai muļķības' latviešu gudrību speciālizlaidums
Foto: Shutterstock

Ceļmallapas kārtu kārtās


Grāmatā "Antibiotikas dabā" vēstīts, ka viena no kaitēm, kur var izmantot ceļmallapas, ir čūskas kodums. "Jāliek vairākās kārtās un bieži jāmaina vai nu veselas lapas, vai sasmalcinātu lapu putriņa," grāmatā rakstīto citē Hiršs. Spēcīgs apgalvojums, kur arī nekas nav konkretizēts – par kādu čūsku ir runa? Indīgu vai nekaitīgu? Cik kārtās jāliek? Divās kārtās zalktim, septiņās odzei?

"Kopumā par ceļmallapu – kā tas cilvēks ir pētījis un pierādījis, ka vairākās kārtās jāliek uz odzes koduma? Zinātniskais process būtu: odze sakož, uzliek vienu lapu – nestrādā. Uzliek otru kārtu, arī nestrādā. Uzliek trešo – nestrādā. Uzliek septīto kārtu – sāk strādāt!" klāsta Hiršs.

"Senos laikos nebija zinātniskās pieejas, bet bija anekdotiski piemēri. Varbūt kādreiz tiešām kādu sakoda čūska, uzlika to lapu un viss bija OK, jo varbūt čūska pat nebija indīga. Nekāda efekta ceļmallapai nebija, un viņš nebūtu nomiris, lai ko būtu darījis, bet tā rodas ticējums, ka ceļmallapa vairākās kārtās palīdz, jo bija korelācija – čūska iekoda, uzlika lapu, palika labāk. Bet nav teikts, ka palika labāk no ceļmallapas. Varbūt bija kas pilnīgi cits."

Tā ir problēma ar šiem anekdotiskajiem pierādījumiem – mēs nevaram zināt, vai mana anekdotiskā pieredze vispār ir svarīga. Tikpat labi citam cilvēkam uzlika to ceļmallapu un viņš nomira. Varbūt viņam ir alerģija. Tas ir tas, ko zinātne dara, – veido pētījumus kontrolētos apstākļos. skaidro pētnieks un "SkeptiCafe" pārstāvis

Spriežot par to, ka ceļmallapa varbūt vienkārši bija parocīgs dabiskais "plāksteris", Hiršs skaidro, ka tie ir nekaitīgie gadījumi.

"Ja tu saskrāpējies vai vecāki uzliek bērnam uz brūces un viņš jūtas labāk, labi. Bet tajā brīdī, kad tevi sakož indīga čūska... Tā ir problēma ar alternatīvo medicīnu. Piemēram, tu esi saaukstējies un dzer zāļu tējiņu – viss OK. Ja tev ir vēzis un tu lieto zāļu tējiņu pret vēzi, tas kļūst problemātiski. Tu vienkārši nomirsi no vēža, ja neizmantosi medicīnu, kas darbojas. Jā, arī ar ķīmijterapiju tu vari nomirt, tas nav maģisks risinājums, bet ar zāļu tējiņu tu nomirsi teju simtprocentīgi," norāda "SkeptiCafe" pārstāvis.

Sliktās āderes un labās ceļmallapas: 'Zinātne vai muļķības' latviešu gudrību speciālizlaidums
Foto: Shutterstock

Lācis uzēdies resns, būs barga ziema


Podkāsta turpinājumā ar Lapiņu un Hiršu diskutējam arī par to, vai pēc dzīvnieku uzvedības var drošticami paredzēt, kādi būs laikapstākļi īstermiņā un ilgtermiņā, kā apgalvo daži dabas vērotāji un tautas ticējumu pazinēji. Šī, pretēji āderēm, pat būtu lieta, ko varētu vieglāk izmērīt kontrolētos apstākļos, ilgā laika posmā salīdzinot novērojumus dabā ar ticējumos balstīto prognozi, taču šāds sistemātisks ilgtermiņa novērojums prasītu pamatīgus ieguldījumus un diez vai ir pētnieku prioritāšu topa augšgalā, ņemot vērā to, cik efektīvi mūsdienās ir modernie laikapstākļu prognozēšanas modeļi.

Tāpat parunājām arī par bīstamo caurvēju. Izrādās, tas tomēr nav unikāls latviešiem – mīti un uzskati par caurvēju un šīs parādības it kā negatīvo ietekmi uz veselību ir atrodami arī citās zemēs.

Par to visu – podkāstā, kurš klausāms arī "Spotify", "Apple Podcast, "Google Podcasts" un "Podbean".

Savukārt visu rakstu un podkāstu krājumu "Zinātne vai muļķības" vari aplūkot, klikšķinot šeit.

Tags

SkeptiCafe Zinātne vai muļķības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form