Ja otrdien vēstījām par to, kādi ir iespējamie pozitīvie scenāriji "Covid-19" pandēmijas ierobežošanai, tad šajā publikācijā ieskicējam skaudrāku notikumu attīstības gaitu. Sadarbojoties pētniekiem no Londonas Impērijas koledžas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO), 16. martā publicēts pētījums, kurā ieskicēti visai nepatīkami scenāriji, tostarp tas, ka efektīvai vīrusa iegrožošanai var nākties pašlaik daudzās valstīs jau spēkā esošos karantīnas un sociālās distancēšanās pasākumus ievērot krietni ilgāk – dzīve "četrās sienās" var kļūt par realitāti ne uz nedēļām, bet daudziem mēnešiem.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītās slimības "Covid-19" pandēmija pētījuma autoru ieskatā ir lielākais šāda veida drauds sabiedrības veselībai kopš 1918. gada spāņu gripas uzliesmojuma, kuras dēļ bojā gāja pēc dažādām aplēsēm no 17 līdz pat 50 miljoniem cilvēku. 18. martā aktuālie dati liecina, ka apstiprināto inficēto skaits ir pārsniedzis 200 tūkstošus, bet upuru skaits 8,2 tūkstošus, un vismaz viens saslimšanas gadījums konstatēts jau 146 valstīs.

Pētnieki modelē divas galvenās stratēģijas vīrusa iegrožošanai un no to ieviešanas izrietošās sekas divu valstu gadījumos – ASV un Lielbritānijā –, taču norāda, ka galvenās tendences ir relevantas arī lielākajai daļai citu ekonomiski attīstīto valstu. Pētnieki arī uzreiz uzsver, ka šajos modeļos netika ņemtas vērā katras stratēģijas ekonomiskās izmaksas un ietekme, vien piebilstot, ka neviens no šiem lēmumiem nav viegls.

Modelēšanā tika izmantotas piecas ar medikamentiem vai vakcīnām nesaistītas intervences vai to kombinācijas.

  1. Karantīna mājās, ja jau ir konstatēti slimības simptomi; samazinot saskarsmi ar cilvēkiem ārpus mājsaimniecības par 75% uz nedēļu. Saskarsmes biežums mājsaimniecībā dzīvojošo starpā nemainās. Pieņēmums, ka šos nosacījumus ievēro 70% gadījumu.
  2. Pašizolācija mājās pilnīgi visiem mājsaimniecības locekļiem, ja kādam jau ir konstatēti slimības simptomi, uz divām nedēļām. Saskarsme mājinieku starpā šajā laika periodā dubultojas, bet saskarsme ar personām ārpus mājsaimniecības sarūk par 75%. Pieņēmums, ka šos nosacījumus ievēro 50% mājsaimniecību.
  3. Sociālā distancēšanās riska grupai – tiem, kas vecāki par 70 gadiem. Par 50% samazinās saskarsme darba vietā, par 75% citur, bet saskarsme mājsaimniecības ietvaros pieaug par 25%. Pieņēmums, ka 75% ievēro šos nosacījumus.
  4. Sociālā distancēšanās visas populācijas mērogā. Visa saskarsme ārpus mājsaimniecībām sarūk par 75%, bet turpinās saskarsme skolā. Saskarsme darba vietās sarūk par 25%. Saskarsme mājsaimniecību ietvaros pieaug par 25%.
  5. Visu skolu un 75% universitāšu slēgšana. Ģimenēs, kur ir kāds studējošais vai skolnieks, saskarsme mājsaimniecības ietvaros pieaug par 50%, bet saskarsme mājsaimniecībai tuvākās kopienas ietvaros pieaug par 25%.


Modelēšanā pieņemts, ka pirmos divus risinājumus ievieš nākamajā dienā pēc simptomu konstatēšanas, bet pārējie trīs ir valdības līmenī pieņemti lēmumi.

Pirmā stratēģija – daļēja ierobežošana


Pamatideja ierobežošanas stratēģijai ir jaunu inficēšanās gadījumu skaitu iegrožot, bet ne apturēt pavisam.

Mērķis – ar laiku palielināt kolektīvo imunitāti, taču jaunu saslimšanas gadījumu skaitu visu laiku mēģināt kontrolēt, lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu un būtu iespējams sniegt palīdzību tiem, kam slimība norit smagā formā un kam ir risks nomirt.

Starptautiskā pētījumā ieskicē skarbus scenārijus: mājās var nākties sēdēt mēnešiem ilgi
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Gadījumā, ja nekas netiktu darīts un arī nemainītos indivīdu uzvedība (nereālais scenārijs), pētnieki paredz, ka lielākā mirstība tiktu sasniegta pēc aptuveni trim mēnešiem. Šajā pesimistiskākajā variantā pie pašreizējām aplēsēm, ka viens inficēts indivīds vidēji inficē 2,5 citus, pandēmijas laikā ASV un Lielbritānijā tiktu inficēts 81% iedzīvotāju. Teritorijas īpatnību un iedzīvotāju vecuma struktūras atšķirību dēļ Lielbritānijā "pīķis" tiktu sasniegts straujāk un mirstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju būtu lielāka. Scenārijā, kur nekas netiek darīts, Lielbritānijā "Covid-19" paņemtu vairāk nekā pusmiljonu cilvēku dzīvību, bet ASV – 2,2 miljonus, turklāt šajos skaitļos nav ierēķināts, cik daudz cilvēku mirtu no citām kaitēm tāpēc, ka laikus nesaņemtu palīdzību, veselības aprūpes sistēmai esot maksimāli pārslogotai.

Nekādā veidā nekontrolējot vīrusa izplatību, slimnīcu intensīvās aprūpes nodaļu kapacitāte tiktu pārsniegta jau otrajā aprīļa nedēļā, bet "karstākajā punktā" pieprasījums pārsniegtu piedāvājumu 30 reižu.

Pētnieki norāda, ka ierobežošanas stratēģijas gadījumā, pasākumus ieviešot uz trim mēnešiem, varētu samazināt šo slodzi medicīnas iestādēm par divām trešdaļām, taču tas aizvien nozīmētu veselības aprūpes sistēmas būtisku "pārkaršanu", pieprasījumam vairākkārt pārsniedzot kapacitāti gan ASV, gan Lielbritānijā.

Turklāt, lai šī stratēģija funkcionētu, kritiski svarīgs ierobežojošo pasākumu ieviešanas laiks un uzturēšanas ilgums. Ja tos ievieš pārāk ātri, jauni inficēšanās gadījumi krasi pieaugs uzreiz pēc to atcelšanas, jo nebūs izstrādājusies pietiekama kolektīvā imunitāte. "Ierobežojošo pasākumu ieviešana, apmērs un uzturēšanas periods ir jāsabalansē ļoti uzmanīgi," uzsvērts pētījumā.

"Iejaukšanās var ierobežot vīrusa izplatību tik tālu, ka nav iespējas izstrādāties kolektīvajai imunitātei, kas nozīmē lielu risku otrajam inficēšanās vilnim, kolīdz šie ierobežojumi atcelti."

Kopumā pētnieki modelē, ka šāds scenārijs ļautu samazināt slodzi medicīnas sistēmai par aptuveni 70%, bet nāves mirstību par 50%, tomēr tas aizvien, visticamāk, globāli nozīmētu vairākus simtus tūkstošus mirušo.

Otra stratēģija – nomākšana


Šajā gadījumā mērķis ir krasi samazināt vīrusa nodošanas iespējas. Ja pašlaik viens inficētais vidēji inficē vēl 2,5 citus cilvēkus, šī stratēģija paredz šo skaitli samazināt līdz līmenim, kas vidēji mazāks par 1.

Lielākais izaicinājums – uzturēt šos pasākumus gana ilgi, proti, līdz laikam, kad vīruss beidz cirkulēt cilvēku populācijā vai līdz tiek izstrādāta un apritē masveidā laista vakcīna. Ja runā par vakcīnām, tas var nozīmēt pat gadu vai pusotru gadu.

Kā podkāstā "Science Rules! With Bill Nye" skaidroja ASV epidemoloģe doktore Selīna Gaundere, lai vakcīnai tiktu dota zaļā gaisma plašai pielietošanai, nav runa tikai par tās radīšanu, bet arī veiksmīgiem klīniskajiem testiem, kas norit vairākās fāzēs. Šajā gadījumā mums jau, iespējams, ir dažas priekšrocības, jo iepriekš jau izstrādāti vakcīnu kandidātu imunizācijai pret jaunajam koronavīrusam radniecīgiem vīrusiem. "Tos var modificēt, pielāgot, bet arī tad tas ir eksperimentāli," skaidro doktore.

Nesen jau ziņots, ka pirmie vakcīnu kandidāti ir klīnisko pētījumu sākumfāzē, proti, sākti izmēģinājumi uz cilvēkiem, taču arī klīniskajiem pētījumiem ir trīs fāzes, pirms vakcīna tiek reģistrēta, un pēc tam ceturtā fāze norit jau ar reģistrētu vakcīnu.

Starptautiskā pētījumā ieskicē skarbus scenārijus: mājās var nākties sēdēt mēnešiem ilgi
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

"Pirmajā fāzē vakcīnu saņem zināma cilvēku izlase, parasti fiziski veseli brīvprātīgie. Galvenais mērķis pārliecināties, vai vakcīna nav bīstama un nekaitēs. Pieņemot, ka nekas traģisks nenotiek, otrajā fāzē aizvien tiek testēta arī drošība, taču vienlaikus jau pētām vakcīnas iedarbību, turklāt lielākā izlasē. Trešajā fāzē viss kļūst sarežģītāk. Te jau tiek vakcinētas personas komūnā, kur izplatās vīruss. Ir sarežģīti noteikt, kurš tiks vakcinēts, kuram būs priekšrocība? Kurš ir riska grupā inficēties? Parasti šis viss ir 18 mēnešu jautājums," ieskicē Gaundere.

Turklāt ātrāk varam sagaidīt medikamentus, kuru apstiprināšana plašai lietošanai ir iespējama īsākā laikā. "Klīniskie testi vakcīnai būs pavisam citi, jo vakcīnu dodam veselam cilvēkam, lai novērstu inficēšanos. Medikamentus dodam jau slimam cilvēkam, tāpēc risku-ieguvumu izvērtēšana atšķiras. Zāļu apstiprināšana iespējama īsākā laikā," skaidro doktore.

Vīrusa izplatīšanās pilnīga apspiešana Londonas Impērijas koledžas pētnieku modelētajā scenārijā ir efektīva tikai tik ilgi, kamēr šie strikti ierobežojošie pasākumi tiek uzturēti. Ja tie tiek pārtraukti pirms vakcīnas izstrādes, drīz sekos spējš slimības uzliesmojums. Lai sasniegtu mērķi, proti, katrs inficētais vidēji inficē ne vairāk par vienu cilvēku, jāievieš vairāku intervences mehānismu kombinācija – gan personu ar simptomiem karantīna, gan sociālā distancēšanās visas populācijas mērogā, gan izglītības iestāžu slēgšana. Redzam, ka šāds pasākumu komplekts Latvijā jau ieviests.

Starptautiskā pētījumā ieskicē skarbus scenārijus: mājās var nākties sēdēt mēnešiem ilgi
Foto: LETA

Šādā scenārijā medicīnas sistēma būtiski tiktu atslogota apmēram trīs nedēļas pēc pasākumu ieviešanas un uz laiku, kamēr šie ierobežojumi paliek spēkā. Uzturot šādu režīmu piecus mēnešus – no 20. aprīļa līdz 20. septembrim –, principā jau jūnija beigās vīrusa izplatība tiktu faktiski apturēta. Taču modeļi uzrāda lielu risku vīrusam strauji uzplaiksnīt atkal rudenī, jau mēnesi pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. "Turklāt, jo veiksmīgāka sākotnējā pagaidu vīrusa izplatības apspiešanas stratēģija, jo zemās kolektīvās imunitātes dēļ postošāks būs pandēmijas otrais vilnis, pieņemot, ka vēl nav pieejamas vakcīnas," pausts pētījumā.

Kopumā pētnieki uzskata, ka vislielāko pozitīvo efektu dod sociālā distancēšanās populācijas mērogā, tālāk pēc nepieciešamības ieviešot kādu no papildu mēriem. To, kuru no lielajām stratēģijām – vīrusa kontrolētu ierobežošanu vai pilnīgu izplatīšanās apspiešanu – valstīm censties realizēt, jāizlemj individualizēti, ņemot vērā efektivitāti dažādos sociālajos kontekstos, taču pētnieki noslēgumā vairāk sliecas uz vīrusa izplatības apspiešanu, neslēpjot, ka trieciens ekonomikai būs pamatīgs.

Lai izvairītos no nākamajiem epidēmijas viļņiem, šajā scenārijā jāsagaida vakcīna, un tas nozīmētu sociāli distancēties un citus nepieciešamos vīrusa izplatības iegrožošanas mērus ievērot mēnešus, nevis nedēļas.

Jāatgādina gan, ka šeit modelēti iespējamie scenāriji Lielbritānijā un ASV. Kaut pētnieki norāda, ka tendences būtu līdzīgas lielā daļā ekonomiski attīstīto valstu, katrs gadījums, tostarp Latvijas, būtu jāvērtē individuāli.

Starptautiskā pētījumā ieskicē skarbus scenārijus: mājās var nākties sēdēt mēnešiem ilgi
Foto: LETA
Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form