Suņu zinātne: četrkājainie draugi mūs nesaprot tik labi, cik gribētos domāt
Foto: Caleb Carl / cc

Ne vienam vien suņu saimniekam, runājot ar savu mīluli, šķiet – suns ne tikai uzmanīgi klausās, bet arī saprot katru vārdu. Cik bieži nav dzirdētas frāzes, ka Dora, Mona, Džeris vai Argo "saprot visu, ko es saku". Vai tā tiesa – lūkoja noskaidrot Lorānda Etvosa universitātes Ungārijā pētnieki.
Liekot lietā modernās tehnoloģijas – galvai piestiprinātus elektrodus, kas fiksē izmaiņas smadzeņu aktivitātē, kamēr suņiem tiek dotas dažādas komandas –, pētnieki secināja, ka cilvēka labākais draugs nemaz nespēj izšķirt cilvēka runas nianses tik labi, lai spētu atšķirt fonētiski līdzīgus, bet tomēr atšķirīgus un citas nozīmes vārdus. Piemēram, suns nespēj noteikt atšķirības starp vārdiem "guli", "gali" un "goli".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis pētījums sniedz labāku ieskatu tajā, kāpēc suņi, lai cik piemīlīgi, uzticīgi, labi kompanjoni un jā – arī visai gudri dzīvnieki būtu, tomēr dzīves laikā spēj iemācīties saprast visai ierobežotu vārdu skaitu.

Pētnieki eksperimentā ar elektroencefalogrāfijas metodi monitorēja 17 suņu smadzeņu aktivitāti, un pirmo reizi šī metode pielietota uz suņiem, kas ir nomodā un nav specifiski apmācīti dzīvnieki. Suņi ieradās laboratorijā kopā ar saviem saimniekiem. Kolīdz dzīvnieks bija apradis ar jauno vidi, tas varēja iekārtoties uz matrača kopā ar savu saimnieku, un tikai tad, kad dzīvnieks jutās komfortabli un nestresoja, pētnieki galvai piestiprināja elektrodus.

Pēc tam suņiem tika atskaņoti dažādi ierakstīti vārdi – līdzās tādām bieži lietotām komandām kā "sēdi!" atskaņoja fonētiski līdzīgus, bet tomēr atšķirīgus vārdus, turklāt daļa bija vārdi bez nozīmes. Pētnieki konstatēja, ka suņu smadzenes ļauj visai ātri noteikt atšķirības starp pazīstamām komandām un vārdiem, kas ir pilnīgi atšķirīgi. Savukārt tad, ja vārds ir līdzīgs (piemēram, "guli!" un "gali!"), dzīvnieks atšķirību nespēja noteikt. Protams, suņi dzird visas atšķirīgās skaņas, un tas konstatēts arī iepriekš veiktos pētījumos, taču tas, kā "programmētas" suņu smadzenes, liedz tiem piešķirt nozīmi tik smalkām valodas niansēm.

Vietnē "Live Science", kur izklāstīts ungāru pētnieku veikums, skaidrots, ka līdzīgi ierobežojumi (proti, nespēja noteikt atšķirību starp dažādiem vārdiem, ja tie atšķiras vien ar vienu zilbi vai skaņu) ir novērojama arī pavisam mazos cilvēkbērnos vecumā līdz aptuveni 14 mēnešiem. Atšķirībā no kucēniem, zīdaiņi laika posmā no 14 līdz 20 mēnešiem sāk apgūt, ka pilnīgi katra skaņa un zilbe vārdā ir no svara un maina teiktā nozīmi, kas arī ļauj strauji apgūt daudz dažādu jaunu vārdu un mūža laikā tikt pie iespaidīga vārdu krājuma. Turpretī suņi tā arī nekad nepārvar šo būtisko slieksni un nespēj izšķirt pilnīgi visas dzirdētā vārda nianses.

Suņu zinātne: četrkājainie draugi mūs nesaprot tik labi, cik gribētos domāt
Foto: Shutterstock

"Suņi, šķiet, nepievērš uzmanību visām runas niansēm, kad klausās vārdos. Nepieciešama tālāka izpēte, kas arī varētu atklāt, vai tieši šis ir faktors, kas liedz suņiem "operēt" ar prāvāku vārdu krājumu," skaidro pētījuma vadošais autors Atila Andiks.

Tādēļ zinātnieki lūkos veikt jau prāvāka apjoma pētījumus, iesaistot lielāku dzīvnieku skaitu, lai apstiprinātu šajā visai neliela izmēra eksperimentā secināto un gūtu jau paplašinātas zināšanas par cēloņiem, kāpēc vārdu krājums, ko dzīves laikā spēj apgūt suns, ir ierobežots.

Savukārt suņu saimniekiem, kuriem šķiet, ka mīlulis tver un saprot ikkatru jūsu vārdu, ir vērts padomāt – varbūt suns tik uzmanīgi skatās, mīlīgi piešķiebis galvu, nevis tāpēc, ka saprot katru jūsu vārdu, bet gan domā: "Nez, ko saimnieks tur vervelē?" Tas, protams, nekādā veidā neietekmē to, ka suņi ir lieliski.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Royal Society Open Science".

Tags

Dzīvnieki Suņi Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form