Tas liek sajusties maziem. NASA apstiprinājusi jau 5000 citplanētu eksistenci
Foto: Shutterstock

Pirmo reizi ar novērojumiem pierādīt citplanētu – ārpus Saules sistēmas esošu planētu – eksistenci izdevās pirms apaļiem 30 gadiem. Iepriekš astronomi bija visai droši, ka tādas eksistē, taču pierādīt to liedza ierobežotās tehnoloģijas. Orbītā nosūtītu teleskopu sniegtās iespējas pavēra jaunus apvāršņus, un šobrīd NASA lepni var svinēt zīmīgu notikumu – atklāto un oficiāli apstiprināto citplanētu skaits pārsniedzis 5000. Taču tas ir tikai pats sākums. Vien mūsu galaktikā planētu, visticamāk, ir miljardiem. Un mūsu galaktika ir tikai viena no daudziem jo daudziem miljardiem galaktiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pieci tūkstoši nav tikai skaitlis, uzsver par ciptlanētu uzskaites arhīvu atbildīgā NASA vadošā pētniece Džesija Kristiansena. "Katra no tām ir jauna pasaule, jauna planēta. Es esmu patīkami satraukta par katru no tām, jo neko daudz par šīm pasaulēm mēs nezinām," piebilst pētniece. Tas drīz mainīsies.

Ilgu laiku mēs zinājām vien par planētām mūsu Saules sistēmā. Dažas no tām noteiktos laikos naksnīgajās debesīs var redzēt ar neapbruņotu aci – gan Veneru, gan Marsu, Jupiteru un Saturnu. Taču loģika lika domāt, ka Saules sistēma šajā ziņā droši vien nav unikāla, un arī ap daudzām citām zvaigznēm riņķo planētas. 1992. gada janvārī tam tika gūti pirmie tiešie pierādījumi planētām aiz Saules sistēmas robežām. Pētnieki Aleksandrs Volščans un Deils Freils publikācijā izdevumā "Nature" paziņoja, ka atklātas divas ap pulsāru (ātri rotējošu neitronu zvaigzni) riņķojošas planētas.

Deviņdesmito gadu sākumā atklāt tālas planētas vēl bija visai sarežģīti – vairums datu tika ievākti ar teleskopiem, kas atrodas uz Zemes. Jā, orbītā jau bija slavenais Habla teleskops, taču tam bija daudz citu uzdevumu. Savukārt no Zemes veikt tik tālu un blāvu objektu novērojumus ir grūti Zemes atmosfēras radīto traucējumu dēļ.

Īsts uzrāviens citplanētu pētniecībā sākās līdz ar Keplera kosmiskā teleskopa palaišanu. Tas bija pirmais nozīmīgākais kosmiskais teleskops, kura galvenais uzdevums bija "medīt" citplanētas. Deviņu gadu ekspluatācijas laikā Keplera teleskops ļāva astronomiem atklāt 2700 citplanētas, turklāt Keplera kontā, pavisam iespējams, būs vēl citas – astronomi aizvien pārskata ar šo teleskopu ievāktos datus. Datu apjoms ir milzīgs, un līdz ar jaunām metodēm tos atkal vērts pārskatīt – jau pierādījies, ka vecos datos var atklāt ko iepriekš nepamanītu. Reizēm runa ir pat par desmitiem jaunu planētu.

Tas liek sajusties maziem. NASA apstiprinājusi jau 5000 citplanētu eksistenci
Foto: NASA
2009. gadā palaistais Keplera kosmiskais teleskops ir līdz šim ražīgākais citplanētu meklētājs.

Keplera teleskops nu ir "pensijā", bet iesākto darbu turpina TESS – "Transiting Exoplanet Survey Satellite". TESS izmantotā metode ir tāda pati, kādu lietoja novērojumos ar Keplera teleskopu – tā dēvētā pārejas jeb tranzīta metode. Proti, teleskops vēro kādu zvaigzni un piefiksē izmaiņas zvaigznes izstarotajā gaismā. Ja tā periodiski kļūst blāvāka, bet tad atkal atgūst iepriekšējo spožumu, viens no iemesliem var būt ap zvaigzni riņķojoša planēta, kas, šķērsojot zvaigznes disku no teleskopa skatupunkta, uz brīdi bloķēja daļu gaismas. TESS kontā nu ir pāris simti apstiprinātu citplanētu, bet vēl vairāk nekā trīs tūkstoši kandidātu.

Ja pieci tūkstoši jaunu pasauļu šķiet daudz, tad vērts atcerēties, ka 90 procenti no tām atklāti ap zvaigznēm, kas atrodas dažu tūkstošu gaismas gadu attālumā no mums. Taču mūsu galaktika – Piena Ceļš – vien ir ap 100 tūkstošiem gaismas gadu diametrā. Kristiansena norāda, ka Piena Ceļā kopā varētu būt no 100 līdz pat 200 miljardiem planētu. Bet Visumā galaktiku ir vismaz 100 miljardi. Prātam grūti aptverami skaitļi!

Šobrīd gan ir visai labi noslīpēta citplanētu atrašana, taču aizvien nav tehnoloģiju, lai tuvāk pētītu to atmosfēras. Astronomi pārsvarā spēj noteikt citplanētas izmēru un blīvumu, no tā attiecīgi secināt, vai tā ir gāzu milzis kā mūsu Jupiters vai Saturns, vai cietzemes planēta, kā Zeme un Marss. No šobrīd apstiprinātajām piectūkstoš citplanētām 30 procenti ir gāzu milži, 35 procenti ir Neptūnam līdzīgas planētas – vai nu ledus planētas vai tā saucamie siltie Neptūni. Vēl 31 procents ir par superzemēm sauktas planētas – šajā kategorijā tiek ierindotas par Zemi lielākas, bet par Neptūnu mazākas planētas. Vien četri procenti ir nelielas cietzemes planētas aptuveni Zemes izmērā.

Drīz pilnvērtīgu darbu sāks Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, kas savukārt jau ļaus pētīt citplanētu atmosfēras – to ķīmisko sastāvu un citus raksturlielumus. "Nu, kad mums ir zināms liels citplanētu skaits, varam sākt uzdot jautājumus, kā šie dažādie planētu tipi rodas un kā zvaigznes dažādos savas attīstības posmos ietekmē ap šīm zvaigznēm riņķojošās planētas," norāda Kristiansena. Veba teleskops nav vienīgais, kas tuvākajos gados būtiski stiprinās astronomu spējas šajā jomā. Plānots, ka 2027. gadā kosmosā dosies Nensijas Greisas Romanas vārdā nosauktais infrasarkanais teleskops, bet vēl divus gadus vēlāk startēs Eiropas Kosmosa aģentūras misija ARIEL, par kuru vairāk vari lasīt, klikšķinot šeit.

Pirmo oficiāli apstiprināto citplanētu atklājējs Volščans, kurš aizvien nodarbojas ar citplanētu pētījumiem, uzskata – agri vai vēlu kaut kur ārpus Zemes tiks atklāta arī dzīvība.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops Citplanētas Ārpuszemes dzīvība Habla teleskops Astronomija Kosmoss Visums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form