Foto: Publicitātes foto
Cilvēki vienmēr ir cīnījušies pret tehnoloģiskām izmaiņām, taču tās tomēr ir cilvēkus pārspējušas un kļuvušas par viņiem produktīvākas, tāpēc ir jāsaprot prasmes, ar kurām cilvēks būs labāks par datoru un mākslīgo intelektu, nedēļas nogalē notiekošajā festivālā "iNOVUSS" sacīja futūrists un jaunuzņēmējs Pertu Polonens.

Viņš pauda, ka nākamā paaudze var būt dzimusi laikā, kad valstīm būs mākslīgā intelekta līderi vai cilvēkos būs iebūvēti datori. "Varbūt smadzenēs esošo informāciju varēs glabāt mākonī un cilvēkiem tas nebūs nekas pārsteidzošs. Skatoties nākotnē, ir vairākas lietas, ko ir grūti patlaban iedomāties. Mums ir jāsagatavo nākamā paaudze šīm pārmaiņām, tāpēc jautājums ir – ar kādām prasmēm to varētu izdarīt," pauda futūrists.

Polonens uzskata, ka cilvēce ir piedzīvojusi četras revolūcijas, no kurām lielākajā daļā tehnoloģijas ir pārspējušas cilvēkus. Pirmajā – agrokultūras revolūcijā – traktori uz laukiem aizstāja cilvēkus, jo tehnika bija kļuvusi produktīvāka un ātrāka nekā cilvēki. Otrā bija industriālā revolūcija, kurā atkal tehnoloģijas kļuva labākas par cilvēkiem. Tagad mēs visi atrodamies trešajā – informācijas revolūcijā. Mēs visi pārvaldām informāciju: savstarpējas sarunas, e-pasti, īsziņas, saņemt un nosūtīt. Taču pavisam drīz mākslīgais intelekts informāciju sašķiros labāk un apjomīgāk nekā cilvēks,” norāda futūrists.

Viņš izsaka prognozi, ka nākamā varētu būt cilvēcīguma revolūcija – būs jāsaprot, kas cilvēkus padara atšķirīgus no datoriem. Kā vienu piemēru Polonens min radošu problēmu risināšanu, bet uzskaita arī citas atšķirības: "Visas situācijas, kurās būs nepieciešams vēsturisks, cilvēcisks konteksts vai informācijas interpretācija – tur cilvēki būs labāki par datoriem".

Uzstāšanās video ieraksts angļu valodā:

Prasmes, kas būs nepieciešamas nākotnei, būs stāstu stāstīšana un komunikācija, personība un dedzība par lietām, kas patīk, interesēšanās par procesiem un eksperimentēšana, uzstājība, tehnoloģiju pratība, godīgums, morālā ētika, medijpratība, radošums un prasme interpretēt, adaptācija un problēmu risināšana, strādāšana komandās, bet vislielākais uzsvars tiks likts uz sevis saprašanu un ieklausīšanos, norāda Polonens.

Viņš skaidro, ka cilvēce ir piedzīvojusi tikai 30 gadus modernajā pasaulē, tāpēc ir skaidrs, ka vēl nav saprotams, ko gaidīt no nākotnes, taču nekad vēl nav bijis labāks laiks reaģēt uz izmaiņām un iemācīties prasmes nākotnei: ja cilvēki attīstīs šīs prasmes, pasaulē, kā prognozē eksperts, būs vairāk cilvēcīguma.

Fotoreportāža no jaunrades un tehnoloģiju festivāla "iNOVUSS 2019":

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!