Pēdējo reizi NASA rovers uz Marsa virsmas tika nosēdināts 2012. gadā. Sākotnēji tika plānots, ka "Curiosity" misijai jāilgst divus gadus, taču rovers, kā vairāki tā priekšgājēji, izrādījās daudz izturīgāks un čakli turpina Marsa virsmu Geila krāterī pētīt vēl šobrīd. Taču nu ir pienācis laiks papildspēkiem – ceturtdienas vakarā NASA lūkos uz sarkanās planētas nogādāt līdz šim lielāko un sarežģītāko robotisko pētnieku – roveru "Perseverance". Notikumu gaitai būs iespējams sekot līdzi arī tiešraidē, kas sāksies pulksten 21.15 pēc Latvijas laika. Tiek plānots, ka pats nosēšanās manevrs tiks uzsākts neilgi pirms pulksten 23 pēc Latvijas laika.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, kā posmu pa posmam tiks īstenots nosēšanās manevrs, vari lasīt rakstā "Septiņas šausmu minūtes – kā uz Marsa piezemēsies līdz šim sarežģītākais rovers". Taču tiem, kas nolēmuši skatīties tiešraidi, jārēķinās – nē, tajā video veidā nebūs redzams pats nosēšanās process, pat ne ar 11 minūšu aizturi (laiks, cik pie pašreizējā planētu izvietojuma ilgi ceļo radiosignāls no Marsa uz Zemi). Šobrīd tas gluži vienkārši vēl tehnoloģiski nav iespējams.

Tas, kas būs vērojams tiešraidē – atskaite līdz nosēšanās manevra uzsākšanai, NASA ekspertu komentāri par misijas gaitu un misijas mērķiem. Varēsim uzzināt arī to, vai "Perseverance" Marsa virsmu sasniedzis veiksmīgi, vienā gabalā un ar ratiem uz zemes, nevis gaisā. Par to tiešraidē paziņos misijas vadība.

"Perseverance" ceļu uz Marsu uzsāka kā pēdējais no trīs valstu lidaparātiem, kas tika palaisti aizvadītajā vasarā, izmantojot izdevīgo planētu savstarpējo novietojumu. Pirms NASA Marsu sasniedza Apvienoto Arābu Emirātu zonde "Hope", kura gan arī tapa ar ASV un Eiropas kosmosa izpētes speciālistu atbalstu. Tāpat Marsa orbītā šobrīd jau riņķo Ķīnas "Tianwen-1" pavadonis ar roveru. Pašreiz pieejamā informācija liecina, ka Ķīna roveru plāno uz Marsa virsmas nosēdināt pēc dažiem mēnešiem.

"Perseverance" misija būs pirmais NASA rovers, kura galvenais uzdevums ir pētīt ne tikai to, vai uz Marsa bijuši apstākļi, kas pieļauj mikroskopiskas dzīvības rašanos un eksistenci, bet jau tieši meklēs fosilizējušās šādas dzīvības pēdas. Marsa pētnieku ieskatā viena no labākajām vietām, kur to darīt, ir Jezero krāteris. Pirms apuveni četriem miljardiem gadu, kad Marsam bija blīvāka atmosfēra un tas bijis siltāks, šajā krāterī, iespējams, bija šķidrs ūdens, par ko liecina arī ģeoloģiskie veidojumi krātera apkārtnē. Viens no tiem – upes deltas paliekas atgādinoši veidojumi, un tieši te mikroskopiskas fosilijas iežos un nogulsnēs meklēs "Perseverance".

Tiešraide: Lielākā un sarežģītākā NASA rovera 'Perseverance' nosēdināšana uz Marsa
Foto: NASA

Tāpat roveram līdzi devies neliels sabiedrotais – drons "Ingenuity". Šāds aparāts vēl nekad iepriekš uz citas Saules sistēmas planētas nav lidinājies, kaut jau šobrīd tiek strādāts pie vēl ambiciozākiem plāniem, piemēram, astoņu rotoru drons "Dragonfly", kura iecerētais galamērķis ir lielākais no Saturna mēnešiem – Titāns. Līdz šīs misijas īstenošanai gan jāgaida vismaz septiņi gadi.

Savukārt "Perseverance" gaitām mēs pēc tam varēsim sekot līdzi misijas "Twitter" un "Facebook" kontos. Ja viss noritēs veiksmīgi (un mēs tiešām ceram, ka tā būs) tad priekšā gaida virkne aizraujošu foto no Marsa un citu atklājumu. Tostarp šis rovers pirmo reizi ļaus uzzināt, kā uz Marsa ne tikai izskatās, bet arī izklausās.

Tags

Perseverance rovers Kosmoss Marss NASA Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form