Molekulāro mākoņu dzīles ir vienas no vistumšākajām un aukstākajām vietām Visumā. Tur ir vien par kādiem desmit grādiem siltāks par absolūto nulli. Vienā šādā kosmosa "saldētavā" ielūkojās arī Leidenes Universitātes Nīderlandē astronomi. Molekulārais mākonis "Chameleon I" no mums atrodas ap 600 gaismas gadu attālumā.
Zemāk redzamajā attēlā cauri gāzu mākoņiem un ledus kristāliem Veba instrumentus sasniegusi gaisma gan no zvaigznēm, gan protozvaigznes, kas vēl tikai veidojas. To var redzēt attēla kreisajā augšējā daļā – neliels punktiņš ar smilšu pulksteņa formas mākoņiem tam apkārt. Tās ir gāzes, kuras no apkārt esošā mākoņa zvaigzne "sūc" sevī.
Taču šoreiz pašas zvaigznes nebija tas, uz ko koncentrējās zinātnieki. Aiz mākoņa esošo zvaigžņu izstarotā gaisma bija kā instruments, kas palīdz noteikt paša mākoņa sastāvu. Līdzīgi kā ar spektroskopijas metodēm pētot citplanētu atmosfēras, arī šajā gadījumā gaisma no zvaigznēm aiz mākoņa, ceļojot cauri matērijai mākonī, daļēji tiek absorbēta. Veba jutīgie infrasarkanie spektrometri NIRSpec un MIRI spēj ievākt tik detalizētus datus par to, kāda viļņu garuma gaisma mākonī tiek absorbēta, lai zinātnieki pēc tam varētu saprast, kādi savienojumi šo mākoni veido.
Astronomiem ir daudz vieglāk veikt šādu analīzi, ja gaisma spīd cauri gāzu mākoņiem. Taču Veba teleskops paver jaunus apvāršņus, ļaujot visai detalizēti noteikt arī ledū sasalušu kristālu ķīmisko sastāvu.
Mākonī atrasti elementi, ko pazīst ar abreviatūru CHONS – ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un sērs (carbon, hydrogen, oxygen, nitrogen, sulfur). Šie elementi veido ne tikai planētu atmosfēras, bet ir arī pamatā tādiem savienojumiem kā aminoskābes.
"Šie elementi ir svarīgas sastāvdaļas prebiotiskām molekulām, piemēram, vienkāršām aminoskābēm," Bernes Universitātes vietnē izplatītā paziņojumā bilst astronome Marija Drozdovska un piebilst, ka bez šiem elementiem nevarētu eksistēt molekulas, kas ir dzīvības pamatā. Taču molekulārajā mākonī atrasti ne tikai ķīmiskie elementi, bet pat jau sarežģītākas molekulas. Vēl bez sasaluša ūdens, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda, un amonjaka tur konstatētas arī organiskas vielas – metāns, metanols un karbonilsulfīds.
Pētnieki uzskata, ka CHONS piecinieks un arī dažas no citām minētajām vielām veidoja arī molekulāro mākoni, kurā dzima mūsu Saule, un daži no šiem elementiem ar asteroīdiem vai komētām vēlāk nogādāti arī uz Zemi, kad tā vēl veidojusies. Līdzīgi arī "Chameleon I" molekulārajā mākonī šobrīd esošie elementi un molekulas kādā brīdī varētu piedalīties zvaigžņu un planētu veidošanās procesā.
"Fakts, ka atradām arī visai sarežģītas organiskas molekulas, kā metanolu un varbūt pat etanolu, liecina – daudzas zvaigžņu sistēmas, kas veidosies šajā molekulārajā mākonī, "mantos" jau visnotaļ sarežģītus ķīmiskus savienojumus," spriež Leidenes observatorijas astronoms Vils Roha.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
