Tur, kur šobrīd atrodas pasaulē iespaidīgākais un dārgākais kosmiskais teleskops, no mikrometeoroīdiem pilnībā izvairīties nav iespējams. Džeimsa Veba teleskopa komanda paredzēja, ka šādi notikumi būs. Daudzi no tiem teleskopa veiktspēju neietekmēs faktiski nemaz. Tomēr mikrometeoroīds, kas teleskopa spogulī ietriecās maijā, atstājis paliekošas sekas, liecina NASA publiskots ziņojums.
"Campus" jau vēstīja, ka šādi incidenti būs neizbēgami. Otrajā Lagranža punktā, kas atrodas apmēram pusotra miljona kilometru attālumā no Zemes, teleskopam visu misijas laiku nāksies "paciest" lielāku un mazāku meteoroīdu triecienus. Prognozes un aplēses ir, bet pilnīgi precīzi gan nav zināms, cik bieži tas notiks un cik lielas ir šādu objektu izmēru variācijas. To teleskopa komanda uzzinās vien laika gaitā.
Džeimsa Veba teleskopa galvenajam spogulim jau ir trāpījuši vairāki mikrometeoroīdi, bet absolūti lielākā daļa no tiem bija tik niecīgi, ka gandrīz nemaz neietekmēja teleskopu. Taču objekts, kas vienā no spoguļa segmentiem ietriecās laika posmā starp 22. un 24. maiju, atstājis paliekošas sekas, turklāt lielākas, nekā NASA sākotnēji prognozēja.
Veba teleskopa milzīgais primārais spogulis veidots no 18 atsevišķiem segmentiem. Katra segmenta pozīcija ir koriģējama, tāpat līdz zināmai robežai iespējams mainīt arī spoguļa izliekumu. Šāda elastība tostarp ļauj pārregulēt spoguļus arī pēc mikrometeoroīdu triecieniem.
Spoguļa veiktspēju nosaka pēc tā, cik ļoti tas deformē ienākošo gaismu. Šo viļņu frontes novirzi no normas izsaka ar vidējo kvadrātisko (rms) un, tā kā Veba teleskopa spoguļu izkārtojums ir ļoti, ļoti precīzs, to mēra nanometros jeb metra miljardajās daļās. Izpratnei, cik smalka mērvienība tā ir – cilvēka mata diametrs vidēji ir ap 80 līdz 100 tūkstošiem nanometru.
Mikrometeoroīds ietriecās C3 segmentā, kas atrodas teleskopa spoguļa apakšā labajā pusē. Bojājums redzams zemāk redzamajā attēlā. Pa kreisi mērījumi pirms teleskopa palaišanas, pa labi – pēc mikrometeoroīda trieciena. Šim segmentam, uzsākot misiju, bija 56 nanometru rms novirze. Pēc trieciena tā pieauga līdz 258 nanometriem – gandrīz piecas reizes. Inženieriem, pārkonfigurējot segmenta izliekumu un novietojumu, izdevās kļūdu samazināt līdz 178 nanometriem. Arī pēc korekcijām visa lielā primārā spoguļa veiktspēja ir izmērāmi kritusies.
"Tomēr ietekme teleskopa līmenī ir minimāla," vēstīts NASA ziņojumā. Tā pieaugusi vien par pieciem līdz 10 nm rms. Teleskopa spogulis kopumā aizvien ir lieliskā stāvoklī.
Tomēr fakts, ka jau pirmajā pusgadā, kopš Veba teleskops ir kosmosā, ir jārisina šādas problēmas, liek uzdot jautājumus par riskiem nākotnē, vēsta "Discover Magazine". Misijas sākumā inženieri prognozēja, ka Vebam mikrometeoroīds trāpīs vidēji reizi mēnesī. Šobrīd bijuši vairāk nekā 20 triecieni. 19 no tiem neatstāja faktiski nekādus bojājumus, piecu nodarītie bojājumi bija tik niecīgi, ka nav ņemami vērā (mazāk par 1 nm rms), bet viens atstāja pastāvīgus un vērā ņemamus bojājumus. Inženieri nu lauza galvu, vai šādi vērā ņemami triecieni būs regulāri, vai tomēr šis gadījums, kad teleskops kārtīgi dabūja pa spoguli jau pirmajā pusgadā, vienkārši ir neveiksmīga sakritība.
Teleskops no Zemes atrodas pusotra miljona kilometru attālumā, tāpēc klātienes apkopes misijas nenotiks. Tomēr arī no Zemes komandai ir iespējas, kaut ierobežotas, mazināt mikrometeoroīdu potenciālo kaitējumu. Piemēram, mainot teleskopa pozīciju tā, lai tas orbītā ap otro Lagranža punktu riņķo atmuguriski, ar spoguli prom no kustības virziena. Tas nepalīdzētu izvairīties no mikrometeoroīdiem, bet triecienu spēku pa spoguļa atstarojošo pusi gan spētu samazināt.
Jau vēstīts, ka Džeimsa Veba teleskops, kas ir vismaz pēdējās desmitgades lielākais šāda veida projekts, pagājušajā nedēļā pasauli iepriecināja ar pirmajiem pilnas krāsu gammas attēliem, iemūžinot gan senākās līdz šim novērotās galaktikas, gan iespaidīgus miglājus un piecu galaktiku kopu, ko dēvē par Stefana kvintetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
