"Ir jāpēta tāpēc, lai saprastu to pasauli, kurā mēs dzīvojam. Sākotnēji idejas, kas liekas bezjēdzīgas, "kur to varēs pielietot un kā tas būs?", beigās izrādās ļoti būtiskas," Mārim Oltem klāsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Karušs.
Kā piemēru viņš min zināšanas, ko sniegusi relativitātes teorija, arī tikai šķietami "atrauta no realitātes".
"Ko mums dod tas, ja zinām, ka lidojot ļoti lielā ātrumā, mums laiks rit citādāk? Tajā brīdī, kad sākam izmantot GPS un satelīts lido orbītā, ja nebūtu ieviesta šī korekcija, tad nezinātu, kur precīzi esam," stāsta pētnieks un piebilst: "Ir ļoti liels spiediens no visām pusēm uz zinātniekiem, lai mēs nodarbotos tikai ar to, ko idejiski varētu rītdien pārdot."
"Agrāk lielākā mērā zinātnieki un pētnieki nodarbojās ar zinātni, lai izpētītu kaut ko, jo tas ir interesanti. Mūsdienās patiešām no pašiem sākumiem domājam par praktisku pielietojumu. Tomēr svarīgi ir pētīt arī efektu kā tādu. Kamēr nesaprotam efektu, nonākt līdz praktiskam pielietojumam mēs nevaram. Zinātnieka ziņkārība un efekta skaidrošana iet roku rokā ar praktisku pielietojumu," fundamentālo un lietišķo pētījumu simbiozi skaidro Dunce.
Tāpat arī prakse rāda, ka jaudīgas iekārtas vēl nav garants panākumiem. Dunce uzskata, ka patiesi labam zinātniekam jābūt ar labu intuīciju.
"Ir cilvēks, kas pienāk pie elektronu mikroskopa, sāk strādāt, un viņam nekas neiet, nevar ieregulēt pat vienu bildi. Un ir cilvēks, kas pat sarežģītās situācijās atnāk, un viņam viss strādā. Ļoti bieži tieši intuīcija ir tā, kas pasaka, ko tev darīt tālāk."
Vairāk par abu pētnieku ikdienas darbu skaties LU un "VFS Films" veidotajā īsfilmā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
