Fоtо: Privātais arhīvs
Kaut gan lielākajai daļai "augstā plauktiņa" viedtālruņu šobrīd jau ir OLED jeb organisko gaismu izstarojošo diožu (organic light emitting diode) ekrāni, pašlaik vien retais var atļauties OLED displeja televizoru – tie aizvien vēl ir superdārgi un maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro. Izrādās, mazu OLED ekrānu ražošanas tehnoloģijas jau ir gana attīstījušās, lai spētu piedāvāt produktus par konkurētspējīgām un vidējam patērētājam "paceļamām" cenām, taču, jo lielāks OLED displejs jāražo, jo vairāk problēmu un izaicinājumu, līdz ar to arī cena krasi pieaug. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks Kaspars Traskovskis kopā ar savas laboratorijas zinātniekiem un kolēģiem no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta strādā pie tā, lai nākotnē OLED displeju televizori un apgaismes paneļi nebūtu tikai bagātniekiem pieejama ekstra. Šis darbs pērn arī novērtēts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstu.

OLED un LCD – īpašības, plusi un mīnusi

Pašlaik tirgū par patērētājiem salīdzinoši draudzīgām cenām liela izmēra televizoros izmantotās tehnoloģijas aizvien ir LCD. Proti, tas ir mums sen jau pazīstamais šķidro kristālu displejs, kuru izgaismo LED diožu panelis. Problēma ir – šādas tehnoloģijas gadījumā ir ierobežots attēla kontrasts, kā arī nav iespējams iegūt "īstu" melno krāsu. Proti, tā būs ļoti, ļoti tumša, bet nebūs patiesi melna, jo pikseļi vēl aizvien tiek izgaismoti no aizmugures.

OLED tehnoloģijas turpretī ļauj atveidot patiesi melnu krāsu, tāpat sasniegt daudz labāku attēla kvalitāti, kontrastu, krāsu atveidi. OLED displejā pikselis spīd pats, nevis notiek izgaismošana ar LED paneli. Vienīgā problēma ir, ka šis prieks – ieraudzīt tā pa īstam melno krāsu – ir rezervēts profesionāļiem jomās, kur krāsu pilnīgi precīza atveide ir kritiski svarīga. Ikdienā diez vai vidējais patērētājs varēs un gribēs atļauties sev viesistabā 30 collu OLED displeju par 25 tūkstošiem eiro.
Kaut dažas kompānijas, piemēram, LG, daļu savu produktu reklamē kā OLED tehnoloģijas (un to, cik ļoti liela ir vēlme to uzsvērt, liecina pat abreviatūras OLED obligāta iekļaušana šādu televizoru modeļu nosaukumos), tie nereti nav īsti OLED displeji, bet drīzāk hibrīdi, "Campus" skaidro Traskovskis.

"LG drīzāk ir hibrīds, tur apakšā ir baltais OLED panelis un pa virsu nāk dažādi filtri. Tas nav līdz galam īsts OLED. Ir dažas firmas, kas taisa īstus OLED displejus puslīdz lielā izmērā, bet cenas ir desmitos tūkstošu eiro. "Sony" piedāvā displejus speciāli rediģēšanas darbiem, kur ļoti precīzi jāredz krāsas, bet šie displeji arī maksā 50 tūkstošus eiro," klāsta pētnieks.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !