Zinātnieki lauza galvas par dīvainību 'AstraZeneca' vakcīnas efektivitātes rādītājos
Foto: AP/Scanpix/LETA

'AstraZeneca' un Oksfordas Universitātes izstrādātais vakcīnas kandidāts ir viens no tiem, par kura piegādi vienošanos noslēdzis arī Latvijas Nacionālais veselības dienests. Iepriekš izskanēja, ka "Moderna", kā arī "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnas kandidātu efektivitāte klīniskajos testos sasniedza pat 95 procentus, bet par "AstraZeneca" veikumu virsrakstos vēstīja visai atšķirīgus rādītājus – 70 un 90 procentus. Ir zināms, kas noveda pie atšķirībām efektivitātes rādītājos, – divas dažādas devas pirmajā vakcinācijas reizē –, bet nu uzņēmumam jāmeklē atbilde uz jautājumu, kāpēc vakcīna izrādījusies efektīvāka tieši scenārijā, kad saņemta mazāka deva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"AstraZeneca" vakcīnas kandidāts AZD1222 izstrādāts uz adenovīrusu vektoru bāzes. Klīniskajos pētījumos dalībniekiem vakcīna tika ievadīta divas reizes, otro devu saņemot mēnesi pēc pirmās. Taču misēkļa dēļ ne visi pacienti, kas iesaistīti "AstraZeneca" klīniskajos pētījumos Lielbritānijā, Brazīlijā un Dienvidāfrikas Republikā, saņēma vienādas devas.

Mazākais rādītājs – 70,4 procenti – ir vidējais no diviem.

preses relīzē 23. novembrī norāda pats uzņēmums, "vienas grupas (2741 cilvēks) gadījumā vakcīna uzrādīja 90% efektivitāti, kad pirmajā vakcinēšanaš reizē dota puse no plānotās devas, bet mēnesi vēlāk dota pilna deva. Otras grupas (8895 cilvēki) gadījumā, kad abās reizēs pacienti saņēma pilnu vakcīnas devu, efektivitāte bija 62%. Kombinējot datus no abām grupām (11636 cilvēkiem), vidējais efektivitātes rādītājs bija 70%. Visi rezultāti bija statistiski nozīmīgi (p<=0.0001)". Tātad, saņemot "AstraZeneca" vakcīnu vispirms uz pusi mazākā devā, bet ne ātrāk kā mēnesi pēc pirmās vakcinācijas saņemot otru, šoreiz jau pilnu, devu, efektivitāte ir izteikti augstāka nekā tad, ja abas reizes tiek ievadīta pilna deva. Nu pētniekiem jālauza galva, kāpēc tā. "Mēs noteikti "raksim", kāpēc ar režīmu "puse devas + pilna deva" sasniegti labāki rezultāti," "Business Insider" citē Oksfordas Universitātes pētnieku grupas vadītājas Sāras Gilbertes pirmdien preses konferencē teikto. Pētniece atzinusi, ka šādu iznākumu nebija paredzējusi un bija visnotaļ pārsteigta. To, ka šie rezultāti ir intriģējoši, neslēpj arī citi pētījumā iesaistītie.

Zinātnieki lauza galvas par dīvainību 'AstraZeneca' vakcīnas efektivitātes rādītājos
Foto: AP/Scanpix/LETA

Pagaidām, pirms nav veikti tālāki klīniskie pētījumi, par to, kāpēc puse devas kombinācijā ar pilnu devu ir efektīvāka par divām pilnām devām, var tikai teoretizēt, bet zinātniekiem ir dažas versijas.

"AstraZeneca" vakcīnas kandidāts, kā jau minēts, izstrādāts uz cilvēkam nekaitīga šimpanžu adenovīrusa vektora bāzes. Teorētiski ir iespējams, ka cilvēka imūnsistēma, saņemot vakcīnas AD1222 pilno devu uzreiz, izstrādā antivielas pret pašu adenovīrusa vektoru, tādējādi, iespējams, ierobežojot imūnatbildi pret būtisko – jaunā koronavīrusa tā dēvēto "pīķa proteīnu", ar kuru vīrusa daļiņas piesaistās veselajām šūnām un tās inficē, prāto Gilberte. Taču pētījumu sākuma fāzē viņa ar kolēģiem jau pētījusi cilvēka imūnatbildi pret izolētu šimpanzu adenovīrusu, un tā neesot bijusi izteikta. "Neesmu īsti droša, vai tā ir pilnīga atbilde. Mēs to papētīsim rūpīgāk," Gilbertu citē "Bloomberg".

Vēl viena varbūtība ir – mazāka sākotnējā deva, iespējams, labāk tiek cauri organisma dabiskajai aizsardzībai, ļaujot vakcīnai sekmīgāk inficēt šūnas un ierosināt imūnatbildi, spriež Vašingtonas Universitātes Sentluisā pārstāvis Maikls Kinčs.

Tāpat nevar izslēgt, ka pilna deva uzreiz stimulē imūnsistēmu tā, ka tā pēc tam "ignorē" otro devu. "Virsraksts par 90 procentu efektivitāti galu galā var izrādīties pareizs," lēš Kinčs.

Tam gan būs nepieciešami papildu pētījumi, kur nu jau apzināti tiks variētas devas, turklāt, iespējams, ne tikai variantā "puse devas + pilna deva", bet arī "puse devas + puse devas", lai eksperimentāli secinātu, kurš vakcinācijas režīms šajā gadījumā sniedz labāko rezultātu.

Zinātnieki lauza galvas par dīvainību 'AstraZeneca' vakcīnas efektivitātes rādītājos
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ja izrādīsies, ka jēgpilnāk ir kādā no divām vakcinācijas reizēm devu samazināt, tās noteikti būs labas ziņas – arī vakcīnas pieejamība ir izaicinājums, ar ko būs jātiek galā. "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna jau tā ir ievērojami lētāka nekā, piemēram, "Moderna" radītā, turklāt to ir vieglāk uzglabāt. Ja kādā no vakcinācijas reizēm būs jādod vien puse no sākotnēji plānotās devas, tas nozīmēs būtisku izmaksu samazināšanu. "AstraZeneca" plāni paredz nākamā gada laikā saražot pat trīs miljardus devu.

Tags

Vakcinācija Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form