Austrālijas Nacionālās universitātes zinātnieki, sadarbojoties ar partneriem Eiropā, ir soli tuvāk pilnīgi jaunas paaudzes nakts redzamības tehnoloģijai. Šis darbs, iespējams, kādreiz ļaus nolikt plauktos smagās, un izmērā lielās nakts redzamības iekārtas, kādas pašlaik izmanto gan militāro struktūru darbinieki, gan likumsargi un glābšanas dienestu darbinieki. Tā vietā nakts redzamības tehnoloģijas būs iestrādājamas parasta formāta brillēs, vēsta preses relīze universitātes mājaslapā. Pētnieku darbs detalizēti izklāstīts arī publikācijā zinātniskajā žurnālā "Advanced Photonics".
Šobrīd nakts redzamības tehnoloģijas, kaut jau krietni attīstījušās un daudz spējīgākas par ierīcēm, kādas tika izmantotas pirms 20 un vairāk gadiem, aizvien nozīmē parasti pie ķiveres stiprināmas un izmērā diezgan lielas ierīces. Policistiem, karavīriem, specializēto lidaparātu pilotiem, glābšanas dienestu darbiniekiem, kuriem ar šādu iekārtu "galvā" regulāri jāpavada salīdzinoši ilgs laiks, tas var nozīmēt iedzīvošanos kakla sāpēs, jo jāņem vērā, ka iekārta ir piestiprināta ķiveres priekšpusē un izvirzīta samērā tālu uz priekšu. Ja ķiveres aizmugurē nav pielāgota atsvara, tad visa slodze jātur kakla muskulatūrai.
Tehnoloģija, ko izstrādājuši un attīsta Austrālijas zinātnieki, varētu reiz novest pie parastu briļļu formāta nakts redzamības iekārtām. Tās tostarp varētu atvieglot dzīvi ne tikai karavīriem un policistiem, bet arī, piemēram, padarīt drošāku autovadīšanu diennakts tumšajā laikā.
Kā tas strādā? Galveno darbu te paveic superplāns pusvadītāja – gallija arsenīda – pārklājums. Ar tā palīdzību cilvēka acij neredzamā infrasarkanā gaisma tiek konvertēta mums redzamajā gaismā.
"Mēs esam padarījuši neredzamo redzamu. Šī tehnoloģija ļauj infrasarkano gaismu, parasti mums neredzamu, pārveidot gaismā, kuru cilvēka acs spēj skaidri redzēt pat lielākā attālumā. Radījām ārkārtīgi plānu pārklājumu, kas sastāv no nanometros mērāmiem kristāliem, simtiem reižu mazākiem par cilvēka mata diametru. Šo pārklājumu var iestrādāt brillēs, tas kalpo kā filtrs, kas ļauj redzēt nakts tumsā," universitātes paziņojumā klāsta pētījuma vadošā autore Rosio Kamačo Moralesa.
Fiziķis Dragomirs Neševs norāda, ka "šī ir pirmā reize, kad pasaulē kādam izdevies radīt tehnoloģiju, lai tik ultraplānā ekrānā konvertētu infrasarkano gaismu redzamajā gaismā. Šis ir aizraujošs atklājums, un mēs esam pārliecināti, ka tas uz visiem laikiem izmainīs nakts redzamības tehnoloģijas."
Pētnieku komanda jau iepriekš bija demonstrējusi atsevišķu nanokristālu iespējamo pielietojumu šajā jomā, taču priekšā bija virkne šķēršļu, kas jāpārvar, lai šo principu iedzīvinātu praktiski izmantojamās tehnoloģijās. Piemēram, vien no galvenajiem uzdevumiem bija saprast, kā visefektīvāk šos sīkos kristālus izvietot noteiktā, strukturētā izkārtojumā.
Pagaidām gan šis vēl ir tikai pierādījums, ka tehnoloģija konceptuāli darbojas. Vēl priekšā daudz darāmā, lai to pilnveidotu un uzlabotu, taču pētnieki ir pārliecināti, ka nākotnē šī tehnoloģija būs lēta un masveida ražošanā vienkārši ieviešama, bet rezultāts – vieglas un arī ikdienas lietotājam pieejamas nakts redzamības brilles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
