Zinātnieki plastmasas piesārņojumu Baltijas jūrā pētīs ar droniem un satelītiem
Foto: Brian Yurasits / cc

Plastmasas piesārņojuma problēma Latvijā un Lietuvā kļūst arvien aktuālāka – to veicina gan strauji pieaugošā patēriņa kultūra, gan Baltijas jūras noslēgtā vide. Lai efektīvā identificētu teritorijas, kuras vissmagāk varētu skart plastmasas piesārņojums, tiks izmantoti droni un satelītu sniegtie dati. Pēc iegūto datu analīzes zinātnieki prezentēs priekšlikumus inovatīviem piesārņojuma pārvaldības pasākumiem, "Delfi" informēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Ieva Putna.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aļģes kā magnēts

Gada siltajā sezonā pludmalēs ir novērojami aļģu sanesumi, kas ilgtermiņā rada nepatīkamu aromātu un uzkrāj potenciāli patogēnus mikroorganismus. Taču šādi sanesumi darbojas arī kā magnēts, kas piesaista ūdenī brīvi peldošās daļiņas, tai skaitā dažāda izmēra plastmasas atliekas. Zinātnieki uzskata, ka, savācot šādus sanesumus gan no jūras vides, gan pludmalēm, tiktu mazināts arī plastmasas piesārņojumu.

"Mēs atbrīvotos ne tikai no pārāk lielā organiskā materiāla apjoma, samazinot eitrofikāciju un bīstamo aļģu vairošanās potenciālu, bet tiktu samazināts arī būtisks plastmasas daudzums. Tā kā plastmasas daļiņas var būt vektors patogēno mikroorganismu izplatībai, tad arī cilvēka potenciālais kontakts ar tiem tiktu samazināts," uzsver Klaipēdas Universitātes Jūras Izpētes Institūta zinātnieks Dr. Arūnas Balčiūnas.

Plastmasas piesārņojuma problēma ir aktuāla gan globālā līmenī, gan lokālā. Latvijas piekrastē no visiem konstatētajiem pludmales atkritumiem pēdējos gados gandrīz 60 procenti ir dažādas plastmasas frakcijas, turklāt starp 10 izplatītākajiem atkritumu veidiem seši ir tieši plastmasas materiāli (avots: kampaņa "Mana Jūra"), to īpatsvaram kopējā atkritumu daudzumā turpinot pieaugt satraucošā ātrumā. Tādēļ tiek meklēti dažāda līmeņa risinājumi plastmasas piesārņojuma problēmai.

Lietuviešu un latviešu zinātnieku spēki apvienoti

Dažādi pasākumi eitrofikācijas samazināšanai tiek aktualizēti arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs, piemēram, Vācijas un Igaunijas piekrastē. Lietuva apsver izmantot līdzīgas metodes mazākās ūdenstilpēs, taču zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, vai tās būs pietiekami efektīvas, lai mazinātu plastmasas atkritumu daudzumu jūrā.

Klaipēdas Universitātes Jūras Izpētes Institūta zinātnieki meklēs atbildes uz šiem jautājumiem kopā ar Klaipēdas Zinātnes un Tehnoloģiju Parku, Daugavpils Universitātes paspārnē esošo Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Latvijas Vides izglītības fondu – šie četri partneri ir uzsākuši projektu ESMIC (LLI-525 Estimation, monitoring and reduction of plastic pollutants in Latvian-Lithuanian coastal area via innovative tools and awareness raising).

Novērojumi "ūdens ziedēšanas" laikā

Lai piedāvātu dažādām valsts un pašvaldību organizācijām efektīvas metodes cīņā ar eitrofikāciju un plastmasas piesārņojumu, ir nepieciešams ievākt pēc iespējas precīzākus datus. Zinātnieki plāno ievākt paraugus gan no ūdens, gan pludmales zonas, kā arī izpētīt daļu Baltijas jūras ar dronu un satelītu palīdzību. Lauka darbi ESMIC projekta īstenošanā sāksies vasarā, kad novērojams aļģu ziedēšanas maksimums.

Zinātnieki plastmasas piesārņojumu Baltijas jūrā pētīs ar droniem un satelītiem
Foto: NASA/Goddard Space Flight Center/ORBIMAGE

Pēc Balčiūnas teiktā, droni un citi attālināti vadāmi lidaparāti tiek izmantoti, lai monitorētu dažādus vides procesus – šīs tehnoloģijas ir ekonomiskas un sniedz arvien jaunas iespējas ievākt kvalitatīvus datus, ko citkārt nebūtu iespējams izdarīt. Lietuvas zinātnieki monitorē, pēta un analizē "ūdens ziedēšanu" Lietuvā jau vairāk nekā 10 gadus. Papildinot to ar satelītu datu novērojumiem piekrastē, uz problēmu būtu iespējams palūkoties plašākā mērogā.

ESMIC projekta norises laikā iepriekš minētās tehnoloģijas tiks izmantotas, lai identificētu jūras veģetācijas sanesumu akumulāciju Lietuvas un Latvijas piekrastē, kas ir plastmasas piesārņojuma potenciālie "karstie punkti".

Rezultāti kā izstāde

Informācija, kas tiks iegūta projekta gaitā, nav paredzēta tikai zinātniekiem. Lai rūpes par vidi nebūtu tikai ekspertu rokās, par projekta rezultātiem tiks informēta arī plašāka publika.

"Eksperti vienprātīgi atzīst, ka vienīgais veids, kā ilgtermiņā samazināt plastmasas piesārņojumu, ir palielināt otrreizējās pārstrādes kapacitāti, izmantot plastmasas produktus atkārtoti un attīstīt bioloģiski sadalāmos produktus. Ar dažādiem tiesiskiem regulējumiem un advancētām biznesa pieejām vien nepietiek – vides izglītība visos vecumos ir nepieciešama, jo ieradumam ir liels spēks un daba to atceras," uzskata Klaipēdas Zinātnes un Tehnoloģiju Parka direktore Roma Stubriene.

Klaipēdas Universitātes zinātnieki izplata svarīgu informāciju plašākai publikai par plastmasas piesārņojuma augošajiem draudiem ne tikai pētījumu veidā, bet arī citos formātos. Klaipēdā notiekošajā izstādē "Cilvēka ekoloģiskā pēda pludmalē" tika akcentētas darbības, kuras ilgst vien acumirkli, bet kuru sekas ir jūtamas gadsimtiem – cigaretes izsmēķis, saldējuma iepakojums vai vienreizlietojamā sejas maska – ja vien tiek atstāti tiem neparedzētās vietās, paliek vidē uz visiem laikiem.

Latvijā projekta īstenošanā ir iesaistījies arī Vides izglītības fonds un kampaņa "Mana Jūra", kas turpinās darbu gan sabiedrību, gan pašvaldībām un uzņēmējiem, veicinot plašāku izpratni un praktisko risinājumu ieviešanu attiecībā uz plastmasas piesārņojuma problēmām.

Tags

Bioloģija Dabas aizsardzība Ekoloģija Piesārņojums Zaļais dzīvesveids Vides projekti Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form