Šis raksts ir daļa no astoņu rakstu sērijas par Zemes sarkano kaimiņu Marsu – tā izpēti, nākotnē plānotajām astronautu misijām, pirmajām cilvēku apmetnēm uz Marsa un sapņiem par terraformēšanu. Virtuālā ceļojumā uz Sarkano planētu tevi vedīsim "Delfi" kosmiskajā busiņā. Lec iekšā!
Visus rakstus vari apskatīt šeit.
Ja kāds iedomājas, ka grūtākais solis kaimiņplanētas apdzīvošanā ir nokļūt tur, atgādinām, ka apstākļi tur ir daudz skarbāki nekā uz Zemes un dzīvošana bez rūpīgiem priekšdarbiem nebūtu iespējama. Planēta būtu nopietni jāpārveido, jo tai nav pat kaut kā tik pašsaprotama kā pietiekama atmosfēra. Ja to neizdotos radīt, cilvēkiem būtu jādzīvo zem kupoliem vai jāatgriežas alās, ko, starp citu, varētu uzskatīt par visvieglāk realizējamo scenāriju Marsa apdzīvošanai.
Kāpēc mēs nevarētu vienkārši (ja nokļūšanu uz Marsa varētu uzskatīt par vienkāršu) pārcelties dzīvot uz salīdzinoši netālu planētu? Iemesls tam – ja Marss netiks pienācīgi sagatavots, izkāpšana uz tā virsmas bez skafandra mugurā ikvienam cilvēkam beigsies letāli. Turklāt jābīstas nav tikai no spēcīgās radiācijas, kas neizbēgami izraisītu onkoloģisku saslimšanu, – apstākļi uz sarkanās planētas ir tādi, ka cilvēks nomirtu, vēl pirms paspētu saslimt ar vēzi. Uz Marsa nav pietiekami daudz skābekļa, lai varētu elpot, turklāt nelielais atmosfēras spiediens nozīmē, ka ārējai videi pakļautie cilvēka organisma šķidrumi, piemēram, siekalas uz mēles, nekavējoties sāktu burbuļot un iztvaikot.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
