Foto: Privātais ahīvs
"Cilvēka ķermenis ir radīts, lai enerģiju taupītu, un, ja mēs nestrādājam, tas savu fizisko sagatavotību zaudē," pauž sertificēts fizioterapeits un sporta zinātnes doktors Artūrs Ivuškāns Ivuškāns. Viņš "Health Performance Riga 2020" speciālizlaidumā atklāja fizisko aktivitāšu nozīmi imūnās sistēmas uzlabošanai, kas jo īpaši svarīga šobrīd, kad pasauli pārņēmusi koronavīrusa pandēmija.

Artūrs Ivuškāns fizioterapijas jomā strādā kopš 2007. gada, papildus organizējot un vadot apmācības seminārus fizioterapijas nozares speciālistiem un fiziskās sagatavotības treneriem. Viņš absolvējis Lietišķās kinezioloģijas skolu un kopš tā laika ir gan tradicionālās, gan netradicionālās medicīnas praktizētājs. Sarakstījis arī grāmatas "Ceļa locītava. Traumas un citi bojājumi fizioterapeita skatījumā" un "Vingrinājumi muguras veselībai".

Fizioterapeita galvenā rekomendācija – veidot savu ķermeni maksimāli daudzpusīgu, lai tas būtu optimāli funkcionāls, strādājot gan pie spēka un izturības, gan mobilitātes un kustību koordinācijas. Rezultātā tiks pilnveidots ne tikai fiziskās sagatavotības līmenis, bet uzlabosies arī imunitāte.

Jebkuru fizisko slodzi cilvēka ķermenis uztver kā psihoemocionālu pārdzīvojumu, tāpēc sportošana jāsāk pakāpeniski un jāievieš savā ikdienas režīmā par paradumu. Kā? Ivuškāns atklāj, ka jebkādas fiziskās aktivitātes jāsadala trīs posmos: iesildīšanās, mērķa izpildes daļa un nomierinošā daļa. Tiesa, fizisko aktivitāšu ilgums un intensitāte ir atkarīga no mērķa un individuālās fiziskās sagatavotības līmeņa, taču Pasaules Veselības organizācijas rekomendācija ikvienam ir vismaz 30 minūtes fizisko aktivitāšu katru dienu.

Informatīvajā lekcijā Ivuškāns detalizēti stāsta, kā dažādas slodzes ietekmē ķermeņa reakciju un imūnsistēmu kopumā, atsevišķi izceļot procesus dažādās šūnās (leikocīti, monocīti, limfocīti, imunoglobulīns).

Līdztekus teorētiskajām vadlīnijām pieredzējušais fizioterapeits dalās arī ar praktiskiem ieteikumiem un metodēm, kas var palīdzēt fiziskā snieguma uzlabošanā, piemēram, sirdsdarbības monitorēšanas metodi un elpošanas vingrinājumiem krūškruvja mobilitātes un plaušu vitālās kapacitātes palielināšanai.

Ivuškāns lekcijā tirzā arī 21. gadsimta cilvēka arodslimības, piemēram, "sēdēšanas slimību", biohakinga "modes kliedzienus", piemēram, rūdīšanos aukstā ūdenī, kā arī atklāj pēdas un pirkstu funkcionalitāti fiziskajās aktivitātēs, uzsverot baskāju kustības lietderīgumu.

Turpinājumā skaties videolekciju par to, kā ar kustībām uzlabot savu imunitāti.


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!