Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai, kurai Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā uzrādījusi apsūdzību, ir laba reputācija, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Domāju, ka viņas reputācija liecina, ka viņa ļoti labi vada iestādi," raidījumā pauda Gerhards, piebilstot, ka viņa skatījumā Koļegovas reputācija ir laba. Savukārt viņai izvirzītā apsūdzība reputāciju skaršot vien, ja izrādīsies, ka ziņas amatpersonas deklarācijā Koļegova sniegusi apzināti.

"Es drīzāk domāju, ka te iet runa par to, ka cilvēks ir labticīgi varbūt kaut ko neizdarījis līdz galam vai varbūt kaut ko nav varbūt pareizi aizpildījis," pieļāva ministrs.

Vaicāts par to, vai, ņemot vērā VVD vadītājai izvirzīto apsūdzību, viņai vajadzētu augsto amatu atstāt, Gerhards atbildēja, ka vispirms lieta jāvērtē kompetentajām iestādēm, un pēc tam viņš vēloties saņemt informāciju no pašas Koļegovas, kurai kopš 5. februāra piešķirta darba nespējas lapa. Šajā laikā ministrs ar VVD vadītāju nav sazinājies. "Cilvēks ir uz slimības lapas. Acīmredzot, ir nopietns iemels. Ja viņa varētu runāt, droši vien pati piezvanītu," atbildēja Gerhards.

"Viņa ir iestādes vadītāja. Ja viņas apsūdzības punkts skar kaut kādu ietekmi uz iestādi, kaut kādu spēju vadīt, tad tas, protams, ir ļoti nopietns iemesls," lūgts minēt kritērijus, pēc kādiem izvērtēs, vai Koļegova var palikt amatā, teica Gerhards.

Gerhards arī veltīja kritiku ilgajam finanšu policijas darbam, kas Koļegovas deklarāciju vētīt sāka pirms pusotra gada: "Pusotrs gads, šis kosmiskais izvērtējums arī liek uzdot ļoti daudz dažādus jautājumus. Ja patiešām tā apsūdzība ir tik vienkārša, ka nepatiesu ziņu sniegšana, un ir pieejamas deklarācijas, ir pieejama visa uzņēmuma informācija."

Jau ziņots, ka Koļegovai apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.


Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

2016. gada septembra sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka izvērtējis VVD ģenerāldirektores administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secinot, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā, tāpēc lēma administratīvo lietvedību izbeigt un materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Savukārt KNAB no VID saņemtos materiālus par nepilnībām VVD ģenerāldirektores Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai, jo Krimināllikuma 219. panta – par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas – piemērošana nav tā kompetencē.

"Vienotības" iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs". 12. augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

Tags

Ģenerālprokuratūra Inga Koļegova Kaspars Gerhards KNAB Valsts vides dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form