Atlaišanas mēģinājumu nevērtē, bet bez grēka ģenerālprokurors neesot

Pagājušā gada pavasarī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņoja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neatbilst nevainojamas reputācijas prasībai, kas likumā izvirzīta šī amata ieņēmējam. Vēlāk pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma, Augstākajā tiesā tika ierosināta pārbaude, kas noslēdzās septembrī, tiesnesei Marikai Senkānei konstatējot, ka deputātu izvirzītie argumenti nav pietiekošs pamats ģenerālprokurora atlaišanai.

Starp deputātu argumentiem bija arī Valsts kontroles revīzijā konstatētie pārkāpumi ģenerālprokuratūrā, piemēram, fakts, ka atsevišķiem prokuroriem par dalību komisijās un darba grupās maksātas divas dažādas piemaksas, kas sasniegušas pat 60% no mēnešalgas. Tiesnese gan secināja, ka tas nenorāda uz tīšu Kalnmeiera veiktu likumpārkāpumu, bet gan uz "kompetentu institūciju augsta ranga profesionāļu atšķirīgā likuma interpretācija, kam par iemeslu, savukārt, ir neskaidrs un atšķirīgi interpretējams normatīvais regulējums".

Krūmiņa norādīja, ka viņa nesniedz vērtējumu par to, vai Kalnmeieru bija jāatlaiž, tomēr vismaz daļa tiesneses secinājumu viņai šķita apšaubāmi, piemēram, atsauces uz neskaidriem likumiem kā attaisnojumu nelikumīgām prēmijām. "Tā ir ļoti nepareiza domāšana. Kas tad ir tā mistiskā valsts, kur kādam institūcijas vadītājam visu atnesīs uz paplātes? Man šķiet, ka institūcijas vadītājs, redz, ka normatīvais akts viņam kaut ko neļauj darīt vai ir nepietiekami precīzs, nu kurš vēl labāk zina par šo problēmu kā viņš? Viņam ir jāvēršas Ministru Kabinetā vai Saeimā, lai šo jautājumu risinātu," norādīja Krūmiņa, piebilstot, ka šajā gadījumā nav redzami pat centieni to darīt.

"Ja mēs runājam, piemēram, par to pašu Kontroles dienestu (tagad Finanšu izmeklēšanas dienests – red.), tas bija ģenerālprokurora pārraudzībā. Manā uztverē pārraudzība nozīmē, ka tiek sekots līdzi tam, vai tiek izdarīti un sasniegti tie mērķi, kas ir jāizdara dienestam. Un mēs ļoti labi zinam, ar ko mūsu valstij ir rezultējies tas, ka šī darbība nav bijusi pietiekami aktīva. Un, ja mēs redzam, to ko mēs savulaik revīzijā arī skatījāmies, Kontroles dienesta vadītājs bija ticis diezgan bagātīgi prēmēts katru gadu. Un tad jautājums, par ko? Jo šos lēmumus jau pieņēma tas, kas pārraudzīja," norādīja Krūmiņa, atsaucoties uz faktu, ka Kontroles dienesta mērķis bija cīņa ar naudas atmazgāšanu, bet Latvijas sliktie panākumi šajā jomā mūsu valstij šobrīd draud ar nonākšanu "valstu - naudas atmazgātāju" pelēkajā sarakstā.

Tags

Elita Krūmiņa Ģenerālprokuratūra Krišjānis Kariņš Rīgas dome Valsts kontrole Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form