'Maisi vaļā': Aģents 'Verdi' ziņo par kori un kapelu; Platpers to noliedz
Foto: DELFI

See more

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodami četri aģenta ar segvārdu "Verdi" ziņojuma atreferējumi, kas datēti ar 1986. gada oktobri un novembri, kā arī 1987. gada aprīli. Savukārt pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicēta diriģenta, 12. Saeimas deputāta un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Arvīda Platpera (LRA) aģenta kartīte, kas apliecina, ka viņš savervēts 1981. gadā un tieši viņam bijis segvārds "Verdi".

Sākotnēji Platpers gan nenoliedza, ka bijis aģents un viņam bija šāds segvārds. Jau pēc raksta publicēšanas - ceturtdienas vakarā, Platpers sazinājās ar portālu "Delfi" un to noliedza. Viņš jau iepriekš uzsvēra, ka tiesā nav pierādīts sadarbības fakts ar VDK. Portāla "Delfi" publikācijā norādītos dokumentus viņš izvēlējās komentēt rakstveidā, akcentējot, ka šāda rakstura ziņas nav varējis rakstīt, jo ziņojumi "pēc būtības nepareizi atspoguļo braucienu norisi".

Pārdod ārvalstniekiem pulksteni, nopērk magnetofonu, ziņo aģents "Verdi"

LPSR VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" rodamajos četros aģenta "Verdi" ziņojumu atreferējumos norādītais aģenta "Verdi" personas lietas numurs, kas redzams teksta daļā "īss materiālu izklāsts", sakrīt ar to, kas redzams Platpera aģenta kartītē.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošināja tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.


Vienā no dokumentiem vēstīts par vīru kora "Ķekava" braucienu uz toreizējo Vācijas Demokrātisko Republiku, kura laikā putnu fabrikas "Ķekava" atslēdznieks un Rīgas Ļeņina rajona pionieru nama darbinieks, kuru vārdi dokumenta sākumā ir aizklāti, lietojuši grādīgos dzērienus un divatā nošķīrušies no grupas. Tālāk dokumentā minēti divu personu vārda un tēvavārda pirmie burti, taču no dokumenta konteksta iespējams secināt, ka runa ir par vienām un tām pašām personām. Viena no tām nodibinājusi kontaktus ar dienvidslāviem un poļiem un šķietami pārdevusi pulksteni, bet otra persona, braucot viesnīcas liftā uz 26. stāvu, skaļi deklamējusi nacionāla satura dzeju.

No šī ziņojuma atreferējuma izriet, ka atšķirībā no pārējiem trim dokumentiem tieši konkrētajam tekstam bijušas bargākās sekas – 1987. gada martā par notikušo paziņots atslēdznieka un pionieru nama darbinieka – un šeit ziņojumu atreferējumā parādās neaizklāti arī divi uzvārdi – Mukāns un Sauleskalns – darbavietām. Tur sasauktas sapulces un viņiem izteikts sabiedrisks nosodījums. Turklāt vīru kora "Ķekava" sapulcē izlemts abus dziedātājus no kolektīva izslēgt.

Otrajā "Delta Latvija" iekļautajā aģenta "Verdi" ziņojuma atreferējumā vēstīts par Ķekavas putnu fabrikas kultūras nama lauku kapelas vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs – Bostonā, kur savukārt kāds muzikants bez atļaujas pametis delegācijas autobusu un devies uz pilsētu. Pēc atgriešanās viesnīcā savu prombūtni viņš skaidrojis ar nepieciešamību apmeklēt veikalus, lai iegādātos datoru. Ziņojuma atreferējumā rodama piezīme, ka ticis nopirkts tikai magnetofons.

Trešajā ziņojuma atreferējumā vēstīts par tikšanos ar kādu precētu pāri, pēc ziņojuma atreferējumā neaizklātā uzvārda spriežot – Goliniem, Ņujorkā. Tās laikā aģentam piedāvāts palikt ASV, kā arī viņam uzdāvināti 100 ASV dolāri, bet ceturtajā ziņojuma atreferējumā vēstīts par kādu notikumu PSRS kultūras dienās Zviedrijā, kad gide, kuras vārds ir aizklāts, no LPSR pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Zviedrijā, vairākkārt atkārtojusi, ka tieši no Zviedrijas iespējams brīvi izbraukt uz Dāniju un Somiju.

Portālam "Delfi", aptaujājot ziņotāja un cietušo laikabiedrus, izdevās noskaidrot vienu no pirmā ziņojuma atreferējumā minētajām personām, taču šis cilvēks jau ir devies mūžībā. Savukārt identificēt citas ziņojumu atreferējumos minētās personas, lai dotu tām iespēju paust savu viedokli par notikušo, portālam "Delfi" līdz šim nav izdevies. Esam aicinājuši un aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Vairāki aptaujātie portālam "Delfi" norāda uz kādu nesakritību – brauciens uz ASV gan noticis, turklāt tolaik kapelas sastāvs veidots, izvērtējot potenciālo braucēju iespējas doties uz ārvalstīm, taču otrajā ziņojumā minētā Bostona 1987. gada pavasara brauciena maršrutā nemaz neesot bijusi iekļauta.

Platpera atmiņas atšķiras

Izvērtējot portāla "Delfi" piedāvātās iespējas komentēt ziņojumus, kurus redakcija viņam nosūtīja elektroniski, – vai nu intervijas formātā redakcijai, rakstiski, vai arī video formātā "Delfi TV ar Jāni Domburu", Platpers portāla "Delfi" publikācijā norādītos dokumentus atteicās komentēt intervijas formā un to darīja rakstveidā.

Platpers viņam nosūtītos ziņojumu atreferējumus nodēvē par "Delfi" materiāliem un norāda, ka ar tiem rūpīgi iepazinies. Komentārs gan tika sniegts par ziņojumu atreferējumiem, kuros sākotnēji neparādījās atsevišķu personu uzvārdi – dokumenti ar neaizklātiem uzvārdiem "Delfi" rīcībā nonāca vēlāk. Arī šos ziņojumu atreferējumus redakcija nosūtījusi Platperam, taču atbilde pagaidām nav saņemta.

"Kārtējo reizi, pirmo 2005. gadā tiesas procesā, pārliecinājos, ka nevarēju rakstīt šāda satura ziņas, kas pēc būtības nepareizi atspoguļo braucienu norisi," portālam "Delfi" uzsver Platpers.

Viņš pieskaras arī ziņojumu atreferējumu saturam, norādot, ka pirmajā ziņojumā par diviem vīru kora "Ķekava" dziedātājiem viņam daudzu dziedātāju klātbūtnē viesnīcas "Berlin" 2. stāva kafejnīcā sūdzējies Kirgīzijas PSR delegācijas vadītājs, kurš solījies ziņot Latvijas attiecīgām iestādēm, ka viņi rupjā veidā uzmācas delegācijas sievietēm. Arī vācu policija šos dziedātājus nevarēja nogādāt viesnīcā, jo viņi tovakar visu laiku uzturējās viesnīcas 24. stāva bārā.

Savukārt attiecībā uz otrā ziņojuma atreferējumu Platpers min, ka neatceras, ka kāds no brauciena dalībniekiem būtu patvarīgi pametis autobusu, turklāt par datora pirkšanu braucēju starpā sarunu vispār neesot bijis.

Par trešajā ziņojuma atreferējumā minēto Platpers norāda, ka šajā braucienā ticies ar sava tēva māsīcu un par to zinājuši visi brauciena dalībnieki. "Kategoriski iebilstu, ka man tika piedāvāts palikt ASV. Tāda satura sarunas nebija un nevarēja būt," uzsver bijušais deputāts.

Par ceturtā ziņojuma atreferējumā minēto Platpers pauž, ka visa brauciena laikā nav dzirdējis, ka gide – latviete – būtu vairākkārtīgi atgādinājusi, ka ir iespēja izbraukt no Zviedrijas uz Dāniju un Somiju.

Aģenta kartīte un ziņojumi – ir; tiesa sadarbību ar VDK nekonstatē

Kad pērn decembrī LNA mājaslapā tika publicētas VDK aģentu kartītes, Platpers uzreiz uzsvēra, ka Rīgas rajona tiesa 2005. gadā, vērtējot viņa iespējamo saistību ar VDK, secinājusi, ka viņš ar to nav sadarbojies. "Man bija braucieni uz ārzemēm no 1981. gada. Kādam bija liela interese par to, kas notiek ārzemēs. Biju uz ASV, Japānu. Tas [Platpera vārds kartītē] bija saistīts ar to," tolaik sacīja diriģents.

Arī portālam "Delfi" šīs publikācijas tapšanas laikā Platpers min 2005. gada tiesas procesu, sakot, ka negrib šobrīd vairs publiski runāt par šiem notikumiem, jo tiesas procesa laikā izbaudījis "pietiekami daudz stresa un nepatīkamu emociju".

"Pieņemu, ka jebkura mana argumentācija par šiem padomju laika notikumiem tiks (un jau tiek!) uzskatīta par taisnošanos un savas vainas neatzīšanu, lai kāda satura argumentācija nebūtu. Sabiedrības vairākums jau neiedziļinās katra fakta būtībā un niansēs. Un realitāte – ir publicēti vārdi un uzvārdi –1/5 no pilnā saraksta – bez skaidrojuma, liekot un aicinot katram individuāli par visu stāstīt ................ ! Uzskatu, ka arī atsauce uz citu valstu pieredzi šajā jautājumā ir vairāk kā nekorekta," portālam "Delfi" pauž diriģents.

Portāls "Delfi" vērsās ar iesniegumu Rīgas rajona tiesā, vēloties iepazīties ar krimināllietas materiāliem pārbaudes lietā par Platpera sadarbības fakta ar VDK esamības konstatēšanu, taču tiesa, norādot, ka pārbaudes lieta tiesā skatīta nevis 2005. gadā, kā to min Platpers, bet gan 1999. gadā, portālam atteica ļaut iepazīties ar lietu.

Tiesa atteikumā norādījusi, ka ar spēkā stājušos tiesas spriedumu nav konstatēts sadarbības fakts, kas pēc analoģijas un jēgas atbilst Krimināllikumā noteiktajam, ka piekļuvi krimināllietas materiāliem atsaka, ja lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar kriminālprocesā pieņemto gala lēmumu, vai kriminālprocess ir pabeigts uz personu reabilitējoša pamata. Tiesneses ieskatā atteikumam ir leģitīms raksturs, jo sabiedrības interešu apmierināšana un personas pamattiesību aizsardzība ir jāveic, ievērojot samērības principu, kā arī lūgumā norādītā mērķa sasniegšana ir iespējama, iepazīstoties ar pārbaudes lietā pieņemto gala nolēmumu. Šo lēmumu portāls "Delfi" apstrīdējis Rīgas apgabaltiesā.

Ko sadarbības lietās pārbauda tiesa?

Platpera lieta, kurā nav konstatēta apzināta sadarbošanās ar VDK, ir viena no teju 300 lietām, kas skatītas pirmās instances tiesā. Gandrīz visos pārbaudes lietas izskatīšanas gadījumos tiesa, veicot prokurora un pārbaudāmās personas iesniegto pierādījumu pārbaudi un novērtēšanu, konstatēja faktu, ka pārbaudāmā persona nav apzināti slepeni sadarbojusies ar LPSR VDK. Tikai dažos gadījumos – no 2007. līdz 2013. gadam bijis viens gadījums 2007. gadā un viens gadījums 2010. gadā – tiesa ir konstatējusi sadarbības ar LPSR VDK faktu, secinājuši VDK mantojuma pētnieki.

Bijušās VDK izpētes komisijas pētnieks Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas vadītājs Juris Stukāns, kurš savos pētījumos pievērsies tiesu praksei sadarbības ar VDK konstatēšanai, VDK zinātniskās izpētes komisijas rakstu 3. sējumā norāda, ka personas sadarbības fakta ar VDK nekonstatēšana tiek argumentēta ar to, ka pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudes lietā nav iegūti pierādījumi, ka persona apzināti piekritusi sadarbībai ar VDK, kā arī apzināti, slepeni sadarbojusies ar VDK, izpildot tās uzdevumus. Pēc viņa iepriekš sacītā, tas gan nenozīmē, ka sadarbība nav notikusi.

Stukāns arī norāda, ka tiesas nav apšaubījušas aģentu kartīšu kserokopiju īstumu, kā arī Totalitārisma seku dokumentācijas centra (TDSC) rīcībā esošās VDK Informācijas analīzes daļas elektroniskās datubāzes. Tomēr vairākumā gadījumu, kad lietās par iespējamo sadarbību ar VDK bijis iespējams nopratināt bijušos VDK darbiniekus, tiesai nācies konstatēt, ka liecības nesatur ziņas par faktiem, kas dod pamatu atzīt personas apzinātas slepenas sadarbības faktu ar VDK, jo pārbaudāmo personu liecinieki vai nu nepazīst, vai neatceras sadarbības faktu un apstākļus.

Gan viņš, gan Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja un pētniece Kristīne Jarinovska ir vienisprātis jautājumā par to, ka procedūra nav pilnīga. Jarinovska žurnālistam Mārim Zanderam "Delfi" veidotajā "Maisi vaļā" ciklā atzina, ka faktiski jebkurš tiesas spriedums ir skatāms skeptiski, ka "mēs varam neuzticēties gan rakstītajam, ka sadarbības fakts nav konstatēts, gan rakstītajam, ka sadarbības fakts ir konstatēts".

Arī bijušās VDK izpētes komisijas pētnieks 13. Saeimas deputāts (NA) Ritvars Jansons intervijā "Maisi vaļā" ciklā norādījis, ka dokumentālais pamats, lai vispār pierādītu sadarbības ar VDK faktu tiesā, ir nepietiekams, ja runa ir par materiāliem, kas ir Latvijā. Atzīstot pašreizējā modeļa nepilnīgumu, Jansons arī min, ka mainīt to būs grūti, jo "savulaik nebija viegli pārliecināt deputātus par to, ka VDK dokumenti jādabū ārā no SAB un jānodod arhīvam, ka tie ir jāpublicē".

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lvkļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem"Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Ķekava Lasāmgabali Rīgas apgabaltiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form