'Maisi vaļā': Aģents 'Viva' ziņo par saraksti ar trimdas latviešu miljonāra meitu
Foto: DELFI/Privātais arhīvs

See more

Viņš bija viens no retajiem, kas padomju Latvijā drīkstēja gan radio, gan televīzijā stāstīt par kapitālistisko rietumvalstu popmūziku. Arvīds Mūrnieks ir bijis gan diskors (tā padomju laikos sauca dīdžejus), gan raidījumu vadītājs, ārsts, žurnālists un, kā atklājās pērnā gada nogalē, arī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents ar segvārdu "Viva".

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Viva" savervēts 1978. gada 23. jūnijā. Kartītē veiktie ieraksti liecina, ka savervētais ir 1957. gadā dzimušais Mārupes iedzīvotājs Arvīds Mūrnieks, kurš vervēšanas brīdī bijis Rīgas Medicīnas institūta students. Vervēšanu veicis VDK 5. daļas 1. nodaļas darbinieks Arvils Mazais.

VDK 5. daļa bija radīta cīņai ar ideoloģisko diversiju, bet 1. nodaļas galvenais uzdevums bija ideoloģiskā pretizlūkošana ārzemēs. Tās galvenie objekti – latviešu emigrantu centri, norāda VDK mantojuma pētnieks Indulis Zālīte. Aģenta "Viva" kartīti ir parakstījis toreizējais VDK 5. daļas priekšnieks Frīdrihs Straube-Strauss.

Nedēļas laikā Mūrnieks tā arī neatrada laiku, lai varētu portālam "Delfi" sniegt savu viedokli par viņa sadarbību ar VDK un konkrētajiem ziņojumiem, kā arī atteicās no intervijas "Delfi TV" studijā. Sākumā Mūrnieks aizbildinājās, ka top grāmata par viņa "mūzikā aizvadīto laiku" un līgums ar izdevēju liedz izpaust informāciju, kura pārklājas ar grāmatā aprakstīto. Pēc tam Mūrnieks vēlējās tikties ar "Delfi" galveno redaktoru Ingu Bērziņu. Neoficiālā sarunā Mūrnieks Bērziņam sniedza izvērstu skaidrojumu par to, kas un kāpēc noticis laikā, kad norisinājās "Vivas" ziņojumos aprakstītie notikumi. Tomēr uz atkārtotu aicinājumu savu viedokli paust arī publiski Mūrnieks reaģēja, vairākas dienas solot atbildi vēlāk. Portāls "Delfi" ir nosūtījis Mūrniekam visus aģenta "Viva" ziņojumus, kas bija atrodami datubāzē "Delta", un joprojām gaida viņa atbildi.

29 ziņojumi

VDK datubāzē "Delta" ir saglabājušies 29 aģenta "Viva" ziņojumi. Senākais no tiem datēts ar 1978. gada augustu, bet jaunākie ziņojumi ir no 1987. gada augusta. No visiem aģentiem – to ir vairāki simti –, kuru darbības pēdas "Delfi" ir caurskatījuši "Deltā", aģenta "Viva" šajā datubāzē saglabāto ziņojumu skaits ir vislielākais. Šī iemesla dēļ aģenta "Viva" darbību "Delfi" aprakstīs vairākās publikācijās.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

Divos no datubāzē "Delta" pieejamiem aģenta "Viva" ziņojumiem pieminēta iepriekš Venecuēlā dzīvojušā latviešu uzņēmēja un mecenāta Viļa Vītola ģimene. Pirmais no tiem datēts ar 1985. gada maiju. Aģents "Viva" ziņo, ka saņēmis vēstuli no Venecuēlā dzīvojoša latviešu miljonāra meitas, kura stāsta, ka bijusi latviešu trimdas dziesmu svētkos Rietumvācijas pilsētā Minsterē. Tāpat uzņēmēja meita raksta, ka piedalījusies pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Venecuēlā nodrošināšanā, kur latviešu emigrantiem sagādājusi caurlaides, lai viņi varētu tikties ar pāvestu. Vēstulē arī bijis rakstīts, ka pāvests uz latviešu emigrantu sveicienu atbildējis latviski.

"Viva" ziņojumā raksta, ka miljonāra meita vēstulē latviešu tautu vairākkārt nosaukusi par paverdzinātu, kā arī vēstulei pievienojusi kartīti ar karikatūru, kurā attēlots akcijas "Baltijas brīvība un miers" kuģis ar "bijušo buržuāzisko Baltijas republiku karogiem", kas jūrā uz pusēm pāršķeļ padomju zemūdeni.

'Maisi vaļā': Aģents 'Viva' ziņo par saraksti ar trimdas latviešu miljonāra meitu
Foto: Arhīva foto

Sarunā ar portālu "Delfi" Vilis Vītols pēc iepazīšanās ar ziņojuma tekstu apstiprināja, ka aģenta ziņojumā ir minēta viņa meita Māra Vītols-Hrgetiča. Viņa portālam "Delfi" atzina, ka ir sarakstījusies ar Mūrnieku, bet pēc tēva brīdinājuma, ka viņš varētu būt spiegs, viņa saraksti pārtrauca. "Mūrnieks acīmredzot visas manas vēstules toreiz nodeva čekai," secina Vītols-Hrgetiča.

'Maisi vaļā': Aģents 'Viva' ziņo par saraksti ar trimdas latviešu miljonāra meitu
Foto: Privātais arhīvs/Arvīds Mūrnieks (centrā) un Māra Vītols-Hrgetiča (no labās) 1987. gadā Rīgā

Pēkšņi "uzpeld" aģents

Vītolu ģimene ar Mūrnieku iepazinusies jau astoņdesmito gadu sākumā, kad viesojusies Latvijā. "Pirmoreiz mēs Latvijā ieradāmies 1978. gadā. Toreiz mums ārkārtīgi cītīgi sekoja. Viesnīcā, kamēr mēs bijām izgājuši, kāds uzplēsa koferiem oderes, lai, iespējams, meklētu neatļautus materiālus. Sekoja mums gan ar automašīnu, gan kājām. Piemēram, kad biju aizgājis uz Brāļu kapiem, man aiz muguras sekoja viens cilvēks. Es apstājos pie viena nezināmā kareivja kapa. Kad aizgāju tālāk, cilvēks, kurš man sekoja, ļoti uzmanīgi apskatījās, ko es esmu tur vērojis," stāsta Vītols.

Pēc 1978. gada viņa ģimene centusies uz Latviju atbraukt katru gadu. Vītols Latvijā ticies ar dažādiem māksliniekiem un inteliģences pārstāvjiem, tomēr vismaz divas reizes sastapies arī ar Arvīdu Mūrnieku: "Mēs Mūrnieku pirms tam nepazinām. Nebija arī tā, ka mūsu radi, kuri dzīvoja Latvijā, ieteiktu ar viņu tikties. Viņš vienkārši pēkšņi "uzpeldēja" un gribēja ar mums runāt. Mums pirmajās reizēs, viesojoties Latvijā, bija tomēr ilūzijas par vietējiem cilvēkiem, un tādēļ piekritām ar viņu tikties."

Vītols atminas, ka ar Mūrnieku vienreiz ticies viesnīcas "Latvija" restorānā. Viņš centies izjautāt Vītolu un viņa sievu par noskaņojumu trimdas sabiedrībā: "Mēs no tiem jautājumiem sapratām, ka viņš darbojas priekš čekas. To varēja manīt. Mums arī īsti nebija, ko viņam stāstīt. Venecuēlā latviešu sabiedrība ir ļoti maza, mēs tur bijām tikai kādi 300 trimdinieki. No šīs sarunas atceros vienu epizodi. Kaut kā aizrunājāmies par radio, un Mūrnieks teica, ka radio ir izgudrojis krievs, kaut kāds Ivanovs. Mana sieva šajā brīdī tik skaļi iesmējās, ka pie visiem apkārtesošajiem galdiņiem sēdošie sāka uz mums skatīties. Es viņam tā pieklājīgi jautāju – vai jūs neesat dzirdējis tādu vārdu Markoni? Mūrnieks atbildēja – jā, nu, viņš arī kaut ko tur tajā radio lietā ir darījis."

Tikšanās bez sekām

Sarunu laikā Mūrnieks neko daudz par sevi nav stāstījis, tomēr dažādi sīkumi nodeva, ka viņš ir VDK aģents. Nekādu seku Vītolam no tā, ka viņš bija ticies ar VDK aģentu, toreiz nebija ne Latvijā, ne arī pēc tam, atgriežoties Venecuēlā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Vītols ar Mūrnieku vairs nav ticies. "Manuprāt, toreiz, padomju laikā, tā pareizākā nostāja bija trimdiniekiem pēc iespējas vairāk uzņemt sakarus ar Latviju, tikties ar māksliniekiem. Ja nu pa starpu tur gadījās kāds čekists, tur nekā nevar darīt," piebilst Vītols.

Vilis Vītols minēts vēl kādā aģenta "Viva" ziņojumā, kas datēts ar 1987. gada augustu. Tajā aģents stāsta, ka Minsterē latviešu trimdas dziesmu svētkos ar viņu sazinājies kāds trimdinieks, Minsteres latviešu ģimnāzijas skolotājs, kurš zinot, ka "Viva" pazīst Vītola ģimeni. Šis trimdas pārstāvis, kura vārdu portālam "Delfi" diemžēl nav izdevies noskaidrot, aģentam "Viva" stāstījis, ka trimdas latviešu centrs "Abrene" Francijā ir nonācis finansiālās grūtībās un "Abrenes" vadība gatavojas Vītolam lūgt materiālu palīdzību, vairākus desmitus tūkstošu dolāru.

Lasot šo ziņojumu, Vītols portālam "Delfi" atzina, ka neviens pie viņa nav vērsies ar šādu lūgumu. Dažus simtus dolāru tolaik latviešu centram "Abrene" esot noziedojusi Vītola māte.

Ārzemju misijā tiekas ar "The Scorpions"

Patlaban Arvīds Mūrnieks ir mūzikas kompānijas "Baltic Records Group" direktors un 70% kapitāla daļu īpašnieks. "Baltic Records Group" mājaslapā teikts, ka Mūrnieks par populāro mūziku aktīvi sācis interesēties 12 gadu vecumā, kad ārzemju radi atsūtīja "Deep Purple", "Beatles" un "Rolling Stones" skaņuplates. 9. klasē Arvīds tika pie sava pirmā magnetofona "Jauza", aktīvi veidoja savu ārzemju ierakstu kolekciju.

Viņš ir beidzis Rīgas 47. vidusskolu, pēc tam iestājies Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē, kuru beidzis 1982. gadā. Studiju gados Mūrnieks sācis organizēt diskotēkas. Pēc iepazīšanās ar Arvīdu Babri abi apvienojās vienā no Latvijas populārākajām diskotēkām "Diskomaratons", tika šūti pat īpaši kostīmi un iegādāta teicama aparatūra.

Septiņdesmito gadu vidū Mūrnieks Latvijas Radio jauniešu programmā "Dzirkstele" sāka veidot savus leģendāros "Dziesmu albumus", kļūdams par vienīgo, kurš tolaik radiofonā informēja par Rietumu roka un popmūzikas jaunumiem, teikts "Baltic Records Group" mājaslapā.

Viņš piedalījās arī LTV iecienītās programmas "Videoritmi" veidošanā, vēlāk strādājis arī raidījumā "Videoskops" un pirmais Latvijā personiski kameras priekšā intervējis Rietumu rokgrupu – "The Scorpions" 1987. gada augustā Vācijā. Tieši no šī Vācijas ceļojuma datubāzē "Delta" ir vairāki aģenta "Viva" ziņojumi, kurus "Delfi" analizēs turpmākajās publikācijās.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Čekas maisi Lasāmgabali Rolling Stones
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form