1988. gada rudenī ārste Irēna Jelāgina saņēma atļauju apmeklēt Rietumvāciju. Tur viņa sastapa vairākus prominentus trimdiniekus, tostarp ārsti dermatoloģi Liliju Zariņu, kura piecdesmitajos gados bija aizbēgusi uz Rietumberlīni. Atgriezusies Latvijā, Jelāgina par tikšanos pastāstīja citam dermatologam, Jānim Ķīsim, ar kuru kopā tobrīd apmeklēja angļu valodas kursus. Drīz pēc tam aģents "Aglija" par Jelāginas braucienu ziņoja čekai. Kaut aģenta "Aglija" kartītē lasāms Ķīša vārds, viņš "Delfi" apgalvoja, ka nav bijis aģents un to pierādījis arī tiesā. Tiesa tik tiešām nesen – 2019. gada rudenī – atzinusi, ka Ķīsis nav sadarbojies ar LPSR VDK vai bijis tās informators, tomēr ne tiesnese, ne prokurors nav uzskatījuši par vajadzīgu šajā lietā uzklausīt cietušās Jelāginas liecības.
2018. gada decembrī pavērtajos "čekas maisos" jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodama aģenta "Aglija" kartīte ar personīgās lietas numuru 22467, kurā lasāms 1956. gadā dzimušā Jāņa Ķīša vārds. Kartītē norādīts, ka viņu 1986. gadā savervējis čekas virsnieks Jurijs Guščins. Ķīsis tolaik strādājis par ārstu Rīgas pilsētas ādas un venērisko slimību dispanserā. "Aglija" savervēts darbam LPSR VDK 2. daļas labā, kas nodarbojusies ar ārējo pretizlūkošanu.
Savukārt VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta-Latvija" atrodams viens aģenta "Aglija" ar šādu numuru ziņojuma atreferējums, kas datēts ar 1988. gada novembri. Portāls "Delfi" publicē ziņojumu, kāds tas krievu valodā pieejams datubāzē "Delta", tā tulkojumu latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", kā arī aģenta kartītes attēlu un tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu, kāda tā pieejama LNA tīmekļvietnē.
