'Maisi vaļā': 'Alberts' ziņo par Āra Ziemeļa dziesmu; Grāpis: Mani necitējiet!
Foto: F64

Aģents "Alberts" ziņojis čekai par, viņaprāt, ideoloģiski kaitīgām norisēm, tostarp savulaik "Mikrofona" aptaujā uzvarējušās dziesmas "Uzsniga sniedziņš balts" līdzautora Āra Ziemeļa dziesmām. Ziemeli šī aģenta darbība pārsteidz. "Alberta" aģenta kartītē lasāms literatūrzinātnieka Andreja Grāpja vārds un uzvārds. Viņš portālam "Delfi" vairākās telefonsarunās skaidroja savas attiecības ar čeku, bet vēlāk pieprasīja, lai nekas no teiktā netiktu publicēts. Tomēr "Delfi" redakcijas lēmums, ņemot vērā žurnālistikas ētikas principus un sabiedrības intereses, ir publicēt būtiskāko no Grāpja teiktā.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētajā LPSR VDK aģentūras kartotēkā atrodama aģenta "Alberts" kartīte, kurā lasāms 1960. gada 24. oktobrī dzimušā komjaunieša un Latvijas Valsts Universitātes (LVU) studenta Grāpja vārds. Tajā norādīts, ka viņš savervēts 1983. gada 2. novembrī sadarbībai ar VDK 5. daļas 7. nodaļu. Vervētājs bijis tolaik VDK virsnieks, vēlāk uzņēmējs Guntis Indriksons. LNA mājaslapā atrodamajā struktūrshēmā norādīts, ka 5. daļas uzdevums bijusi "cīņa pret ideoloģisko diversiju", bet tās 7. nodaļas uzmanības lokā bijusi akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne.

Kopā "čekas maisos" atrodami vismaz 19 aģenti ar segvārdu "Alberts", bet katram ir atšķirīgs personīgās lietas numurs. Konkrētā "Alberta" kartītē minētais numurs "20598" VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodams divos aģentu ziņojumu atreferējumos.

Portāls "Delfi" publicē ziņojumus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

"Albertam" – ideoloģiski kaitīga dziesma

Vienā "Alberta" ziņojuma atreferējumā aprakstīti notikumi 1983. un 1984. gadā, apvienojot divas it kā nesaistītas tēmas – Latvijas valsts konservatorijas studenta Āra Ziemeļa daiļradi un latviešu nacionālisma izpausmes studentu celtnieku vienībās (SCV), kuras tolaik veidoja PSRS universitātes.

Apraksts sākas ar to, ka Ziemelis it kā sarakstījis "ideoloģiski kaitīgu dziesmu", kurā ir teikts, ka "Rīgā ir sveša vara un "tu tās priekšā klanies un centies tai iepatikties". Ziemelis arī esot izveidojis ansambli "no nacionālistiski noskaņotām personām", kas ar savām dziesmām "propagandē latviešu cīņu par "neatkarību"". 1983. gada vasarā ansamblis ar šīm "idejiski kaitīga satura" dziesmām uzstājies SCV "Robots" dislokācijas vietā Šķibē.

Gadu vēlāk 1984. gada zonālā festivāla "Zemgale-84" laikā dziesmas "no Ā. Ziemeļa repertuāra" izpildījusi SCV "Vecrīga". Aģents ziņo, ka "viņu uzstāšanās radīja apkārtējos šovinistisku noskaņojumu, kas varēja pāraugt grautiņos", tādēļ SCV "Vecrīga" kolektīvam esot radies konflikts ar festivāla vadību.

Ziņojums noslēdzas ar piebildi, ka SCV "Vecrīga" dalībniekus labi pazīstot kāds 5. kursa students Pēteris Kārkliņš.

Grāpis porālam "Delfi" noliedza šāda ziņojuma rakstīšanu, tomēr atzina, ka bijis SCV "Robots" biedrs un bijis klāt gan Šķibes skolā, kad tur uzstājies Ziemelis, gan vēlāk festivālā "Zemgale-84". Viņš arī atpazina ziņojumā minēto Kārkliņu kā LVU Ģeogrāfijas fakultātes studentu, kurš bijis "ļoti atraktīvs alkohola lietotājs", tomēr noliedza, ka šis cilvēks varētu būt šķitis interesants VDK.

"Delfi" uzrunātie SCV "Vecrīga" dalībnieki Kārkliņu neatcerējās, un vairāk par viņu "Delfi" šī raksta tapšanas laikā neizdevās noskaidrot.

Ziemelim – dziesma par dzimtenes mīlestību

Grāpis portālam "Delfi" apgalvoja, ka ne tikai nav šī ziņojuma autors, bet pat zinot, kurš ir. To atklāt gan viņš atteicās. Savai aizstāvībai viņš izvirzīja argumentu – par Āra Ziemeļa daiļradi čekai nebūtu varējis ziņot, jo neesot šādas mūzikas piekritējs un neesot bijis par to gana labi informēts.

Savukārt Ziemelis portālam "Delfi" norādīja, ka, spriežot pēc ziņojuma, aģenta zināšanas par viņa mūziku ir paviršas. Piemēram, apgalvojums, ka ziņojuma sākumā citēto dziesmu sacerējis Ziemelis, ir nepatiess. Skaņdarbs saucies "Vecā Milda" un to sarakstījis kāds Ziemeļa biedrs Pionieru pils korī. Ziemelis pieļauj, ka skatītājam no malas kā "Albertam" maldīgais priekšstats varētu būt izveidojies, jo Ziemelis šo dziesmu bieži izpildījis – tā viņam vienkārši ļoti patikusi.

Uz jautājumu, vai "Vecā Milda" tik tiešām bijusi pretpadomiska dziesma, Ziemelim nav viennozīmīgas atbildes. Dziesma ir par viduslaikiem, kad pār Rīgu valdīja bīskaps Alberts, tomēr, kā jau daudzos padomju laika darbos, arī šajā nolasāmi zemteksti. "Sveši kungi sabrauc Rīgā/sveša mēle skaļi skan/un tu tai klanies/iztapt manies," citē Ziemelis.

Grāpis un Ziemelis nav savstarpēji pazīstami. Par spīti "Alberta" spriedumiem, Ziemelis savu daiļradi kopumā neuzskata par politisku. "Rakstīju tādas "dziesmas par neko", par dabu, par kaut ko citu. Protams, tur pa starpām tas, ko tu gribi pateikt, arī nāk uz āru. Man jau bija drīzāk tādas dziesmiņas par dzimtenes mīlestību," viņš skaidro.

Ka nonācis VDK uzmanības lokā, Ziemelis sapratis 1984. gadā, kad kopā ar brāli Saulceri izsaukts uz pārrunām ar čekistiem. Kā pierādījums atskaņots Āra ansambļa dziesmu ieraksts, un viņš nostādīts fakta priekšā: "Ja vēlies turpināt dziedāšanu, tad pieturi muti." Nekādu nopietnu seku gan tam neesot bijis, jo "sākās pārmaiņu laiki un mēs vairs nebijām tik svarīgi" prāto Ziemelis.

Strēlnieku dziesma studentu celtnieku vienībā

Saskaņā ar kādreizējo SCV dalībnieku atmiņām, padomju laikos darbs šādās studentu vienībās bijusi iespēja vasarā piepelnīties, strādājot un atpūšoties kopā ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem. Vienības Latvijas PSR dalītas darba zonās, kas atbildušas vēsturiskajiem novadiem. Katrā zonā ik gadu rīkots "zonālais festivāls" ar nakšņošanu teltīs, sporta sacensībām un alkohola lietošanu.

"Delfi" sazinājās ar trim SCV "Vecrīga" veterāniem – Māri Dzenīti, Jāni Zlaugotni un Elmāru Daniševski. Neviens no viņiem konfliktu ar Zemgales zonālā festivāla vadību ne 1984., ne kādā citā gadā neatminējās. Viņiem atmiņā nebija palicis arī, ka "Vecrīgas" studenti īpaši mīlējuši dziedāt Ziemeļa dziesmas.

SCV "Vecrīga" gan bijis ļoti parocīgs mērķis čekas aģentiem kāda cita incidenta dēļ. 1982. gadā aptuveni 20 "Vecrīgas" biedri gluži vai netīšām sarīkojuši nesaskaņotu manifestāciju. Tas ir, kolonnā ar vienības karogiem rokās izsoļojuši caur Cēsu vecpilsētu. "Mūsu vienības oficiālais komjaunatnes apstiprinātais karogs bija sarkani balts vimpelis. Mums bija vairāki karogi, diena bija karsta, tādēļ bijām ģērbti vienības melnajās frakās uz plikas miesas. Soļojot dziedājām "Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros" un citas strēlnieku dziesmas. Tīri iespaidīgs skats," atminas gājiena dalībnieks Zlaugotnis.

Cēsu milicija vienības līderus aizturējusi, un par notikušo ziņots arī uz Rīgu. "Mūs izskatīja arī dekanāta komjaunatnes komitejas sēdē. Es vainu neatzinu, uzskatīju, ka nekāds pārkāpums nebija, tādēļ man bija rājiens ieraksts personīgajā lietā," atminas Zlaugotnis. Viņš pieļauj, ka "Alberta" ziņojumā minētais stāsts par konfliktu zonālajā festivālā "Zemgale-84" varētu būt "izaudzis" no šī atgadījuma.

Grāpis sarunā ar "Delfi" stāstīja, ka, būdams SCV "Robots" dalībnieks, bijis klāt arī festivālā "Zemgale-84", kurā, saskaņā ar "Alberta" ziņoto, Ziemeļa dziesmas SCV "Vecrīga" izpildījumā teju vai novedušas pie grautiņiem. Tomēr Grāpis apgalvo, ka arī par šo atgadījumu čekai nav ziņojis, un nemaz nezina, vai kas tāds noticis. Starp "Robotu" un "Vecrīgu" neesot valdījusi draudzība, tādēļ vienību biedri nav pavadījuši laiku kopā. Grāpja atmiņās festivāls izpaudies galvenokārt kā "gara veldzēšana iekš alus un citiem dzērieniem".

Students un kafejnīca, ko apmeklē "vieni krievi"

Otrajā datubāzē "Delta" atrodamajā ziņojumu atreferējumā aģents "Alberts" nav vienīgais avots, bet daļa no gluži vai autoru kolektīva. Dokuments kompilēts no četru personu – "Tūrista", "Alberta", "Edgara" un "KLL" – informācijas par notikumiem 1986. gadā, kuru centrālais vienojošais tēls ir Rīgas Politehniskā institūta (mūsdienās Rīgas Tehniskā universitāte) students Aivars Keišs.

Keišs raksturots kā cilvēks, kurš regulāri paudis prorietumnieciskus un nacionālistiskus uzskatus, līdz izsaukts uz "profilaktisko sarunu", kuras laikā "atzina savas kļūdainās nacionālistiskās izpausmes", solot laboties.

"Delfi" noskaidroja, ka Keišs studējis RPI Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē (mūsdienu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vēsturiskais nosaukums), bet starp absolventu promocijas darbiem Keiša uzvārda nav un neko vairāk par viņu noskaidrot neizdevās.

Aģents "Alberts" šajā gadījumā čekistiem ziņojis par epizodi, kurā Keišs atteicies no viņa piedāvājuma kopā ieiet kafejnīcā "Arhitekts", jo, viņaprāt, šo kafejnīcu apmeklē "vieni krievi", un Keišs nevēlas sev "bojāt omu, atrodoties viņu kompānijā". Keišs sarunā ar "Albertu" arī kritizējis "Latvijas rusifikāciju un latviešu nacionālās kultūras apspiešanu".

Grāpis kategoriski noliedza, ka "Alberta" ziņotais varētu būt nācis no viņa. Cilvēku vārdā Aivars Keišs viņš nepazīstot, arī kafejnīcā "Arhitekts" atpūties neesot, un vispār viņš laiku pavadījis ar "humanitārajiem", nevis "eksaktajiem". Grāpis apgalvoja, ka šis ziņojums – "tās ir spēles", konkrētāk gan, ko ar to domā, nepaskaidrojot.

Publiskotas ir arī divu citu šajā ziņojumā citēto aģentu kartītes. Viens no tiem ir aģents "Edgars", kura kartītē lasāms 1963. gadā dzimušā komjaunieša un LVU Ekonomikas fakultātes studenta Māra Bergmaņa vārds. "Tūrists" bijis nevis aģents, bet čekas rezidents jeb persona, kura koordinēja vairāku aģentu darbību. "Tūrista" kartītē lasāms 1928. gada 7. februārī Krievijā dzimušā Pjotra Jušina vārds. Viņš bijis Komunistiskās partijas biedrs un strādājis par viesnīcas "Tūrists" civilās aizsardzības štāba priekšnieku. Jušins savervēts 1984. gada novembrī, Bergmanis – 1985. gada janvārī. Savukārt "KLL" nav bijis aģents, bet gan čekas uzticības persona, kuras segvārdu veido vārda, uzvāra un tēvavārda pirmo burtu kombinācija. Šīs personas identitāte nav zināma. Ne Grāpja, ne Bergmaņa, ne Jušina iespējamā sadarbība ar VDK tiesā vai prokuratūrā nav vētīta.

Grāpis: "Neprasiet to, ko prasīja čekisti"

Laikaposmā kopš LPSR VDK likvidēšanas Andrejs Grāpis savā nozarē bijis zināma figūra – strādājis Rakstniecības un mūzikas muzejā par kolekcijas kuratoru un publicējies, tostarp kā autors monogrāfijai par Augustu Dombrovski un Izglītības un zinātnes ministrijas finansētai grāmatai "Literatūrteorija vidusskolai".

"Delfi" uzrunāja Grāpi, līdzīgi kā citus, kuru vārds saistās ar datubāzes "Delta" dokumentiem. Viņš komentārus sāka ar desmit minūtes garu monologu par to, ka žurnālisti "vāji pārzina spēles noteikumus" un "Delta" dokumenti atstāj "naivu un bērnišķīgu iespaidu". "Šī parādība ir pārāk nopietna, lai es noderētu par spalviņu viena indiāņa kronī. Tad, kad jums būs nopietns intervētājs un šī saruna izvērtīsies tik tiešām nopietna, katrā ziņā es labprāt, protams, visticamāk, anonīmi, par šīm lietām parunātu. Jo kartotēkā ir gan tie cilvēki, kuriem par godu tiku savervēts es, gan tur ir cilvēki, par godu kuru ziņojumiem es savā laikā tiku iedabūts iekšā," teica Grāpis, noraidot uzaicinājumu uz "Delfi TV ar Jāni Domburu" studiju.

Sarunu gan viņš nepārtrauca, skaidrojot, ka vārds "aģents" nozīmējot ko citu, nekā to, ko ar to saprot žurnālisti. Viņš arī atzina, ka esot bijis spiests parakstīties par sadarbību ar čeku, un arī segvārdu "Alberts" esot izvēlējies pats. Pēc viņa vārdiem, čekas uzmanības lokā Grāpis nonācis pēc lekcijas SCV "Robots" biedriem par Zentu Mauriņu. "Bet katrā ziņā es varu Dieva un cilvēku priekšā apgalvot, ka es nevienam kaitējis neesmu," viņš uzstāja. Viņaprāt, vismaz trīs no SCV "Robots" toreizējiem biedriem atrodami čekas maisos.

Uz jautājumu, vai viņš rakstījis ziņojumus VDK, Grāpis atbildēja, ka "par ziņojumiem to nosaukt būtu grūti, tas bija kaut kas cits". Vēlāk sarunas gaitā viņš skaidroja, ka nevis ziņojis par konkrētu cilvēku konkrētām darbībām, bet rakstījis analītiskus apcerējumus. Grāpis arī apgalvo, ka padomju laikos no savu apcerējumu subjektiem "nekad neesot slēpis" savu rīcību. Tomēr cilvēkus, kuri varētu to apstiprināt, viņš nosaukt atteicās, tā vietā salīdzinot žurnālistu ar čekistu: "Jūs, mīļais bērns, nesaprotat, ko jūs šobrīd darāt. Jūs nesaprotat, un jums to nav lemts saprast. Neprasiet, no manis to, ko prasīja čekisti. Šobrīd jūs esat stipri līdzīgās pozīcijās. Acīmredzot, skola nāk ārā negribot."

Telefonintervijas beigās Grāpis paziņoja: "Es ceru, ka šī telefonsaruna paliks tikai starp mums!" Saņemot noraidošu atbildi, Grāpis deva mājienus, ka publicēšanas gadījumā vērsīsies tiesā, bet vēlāk nodēvēja žurnālistu par krāpnieku un nolika klausuli.

"Delfi" šajā gadījumā ievēro starptautiski atzītu žurnālistikas principu – gadījumos, kad žurnālists ir stādījies priekšā un izklāstījis sarunas iemeslus, ja atbildētājs vēlas sniegtajai informācijai piemērot nosacījumu par necitēšanu, par to vienojas ar žurnālistu pirms informācijas sniegšanas, un ierobežojumi nevar tikt piemēroti atpakaļejoši un vienpusēji. Konkrētajā gadījumā šis princips no medija puses tika ievērots, izklāstot sarunas iemeslu – iegūt komentārus par sadarbību ar LPSR VDK intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, sarunā ārpus studijas, telefonsarunā vai rakstiski. Ņemot vērā to, kā arī temata par LPSR VDK darbību aktualitāti un čekas dokumentu publicēšanas mērķus, kā arī konkrētajā gadījumā iesaistītās personas, "Delfi" redakcijā tika pieņemts lēmums sabiedrības interesēs publicēt būtiskāko no Grāpja teiktā. Pēc telefonsarunām un pirms raksta publicēšanas Grāpim arī rakstiski tika dota iespēja precizēt vai papildināt rakstā citētos izteikumus, bet viņš to neizmantoja.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

"Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) līdz šā gada 1. maijam bija pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. "Delta Latvija" nerediģētā versija ir pieejama no šā gada maija sākuma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form