Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) atjaunošana nenotika bez rūpīgas Valsts drošības komitejas (VDK) uzraudzības - čekas ziņotāju iefiltrēšana, sarunu noklausīšanās, manipulācijas un vēlamo scenāriju izspēlēšana - notikumi, kurus atceras tā laika vienas no redzamākajām personām, viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā.

Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodamā informācija liecina, ka par LSDSP atjaunošanu, LSDSP Ārzemju komitejas līderiem, kā arī organizācijas atdzimšanas idejas redzamāko biedru ikdienas gaitām ir atrodami vairāki desmiti ziņojumu atreferējumu.

Turpinot "Delfi" pētniecisko rakstu un interviju sēriju "Maisi vaļā" uz sarunu studijā pie Jāņa Dombura tika aicināti tā laika aktīvisti un čekas aģentu ziņojumu atreferējumos pieminētie - septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados LSDSP Ārzemju komitejas Zviedrijā valdes loceklis Atis Lejiņš, vairākkārt LSDSP vadījušais Jānis Dinēvičs un pie partijas atdzimšanas un vadības tuvu esošais Egils Baldzēns, kā arī atjaunotās LSDSP pirmais vadītājs Valdis Šteins, kurš vienīgais atteicās ierasties uz raidījumu, to pamatojot, ka "labprāt dalītos ar informāciju, tomēr nesēdēs pie viena galda ar Dinēviču, kurš viņam esot nepieņemams kā komunists."

Dinēvičs par šādu notikumu pavērsienu gan bija lakonisks: "kvēls sveiciens Šteina kungam – es neesmu bijis kompartijas biedrs!"

Studijas viesi atskatījās uz astoņdesmito gadu notikumiem, LSDSP atdzimšanas ideju, čekas interesi par potenciāli spēcīgāko partiju, uzdevumiem un klupšanas akmeņiem, kā arī latviešu politisko greizsirdību un ķīvēšanos. Sarunā vairākkārt tika pieminēti arī vairāki nu jau aizsaulē aizgājuši tā laika redzami cilvēki, piemēram, ilggadīgais padomju laiku nomenklatūras augsta ranga darbinieks, kā arī PSRS vēstniecības Zviedrijā darbinieks Ivars Ķezberis, publicists un grāmatizdevējs Vilnis Zaļkalns, kādreizējais Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs vadītājs Imants Lešinskis, kurš septiņdesmito gadu beigās pārbēdzis uz ASV un sācis publicēt čeku atmaskojošus rakstus, kā arī kādreizējais VDK virsnieks Pēteris Ločmelis, kurš vēlākajos gados darbojās biznesā un strādāja AS "Latvijas Gāze" īpašnieces "Itera Latvija" padomē.

Normunds Beļskis un LSDSP

Sarunas dalībnieki diskutēja par "Delfi" iepriekš izpētīto, ka "Delta" atrodamā informācija liecina, ka astoņdesmitajos gados ar čeku sadarbojies aģents "Vitis". Šis segvārds, kā to rāda decembrī publiskotā kartotēka, ir norādīts žurnālista, dzejnieka un vairāku ministru padomnieka Normunda Beļska aģenta kartītē.

"Deltā" atrodami trīs ar 80. gadu vidu datēti ziņojumu atreferējumi – vienā no tiem "Vitis" detalizēti stāsta par Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atjaunošanas procesu.

Raidījumā viesi atzina, ka aizdomas par iespējamu Beļska sadarbību ar čeku neesot bijušas. Tomēr visi bija vienisprātis, ka drošības komitejas interese par viņiem bijusi liela. Aktīvisti tolaik izsekoti, novēroti un ļoti rūpīgi uzraudzīti, iespējams, drošības komitejai izspēlējot scenārijus, lai notikumus virzītu sev vēlamā gultnē un domubiedrus sanaidotu.

"Skumji, ka esi sēdējis pie viena galda, spriedis par procesiem, par apdraudējumiem, un pēc laika izrādās, ka viens no tiem, kas sēdējis pie galda, rakstījis ziņojumu," sacīja Dinēvičs.

"Deltā" ir atrodami arī vairāku aģentu ziņojumu atreferējumi tieši par Lejiņa gaitām Rīgā un latviešu uzņemšanu Zviedrijā, no kuriem vecākais pieejamais ziņojums datēts ar 1970. gadu, bet detalizētākie ziņojumi par viņa gaitām jau ir saistīti ar astoņdesmito gadu beigām.

Sarunas dalībnieki rezumēja, ka rodas iespaids - čeka visu redz un dzird. "Es tikos ar citiem cilvēkiem, gāju viņiem apkārt, kā viņi to visu zināja?" izbrīnu par čekas aģentu ziņojumu atreferējumos minēto studijā pauda Lejiņš.

Foto: VDK ziņojumu atreferējumi, Ata Lejiņa grāmata "Mūra drupinātājs jeb ceļš atpakaļ uz mājām".

Ķezbera apmānīšanas plāns

Raidījuma dalībnieki arī atcerējās toreizējo LPSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētāju Ivaru Ķezberi, kurš no 1988. gada oktobra līdz 1990. gada aprīlim bija arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs. Noprotams, ka viņš vācis aktuālo informāciju, un ārzemju latvieši viņam arī stāstījuši - "mūsu tautiešiem gribas runāt, arī tiem, kas nav ievēroti un novērtēti trimdā, izraudāties uz Ķezbera pleca, rezumēja Lejiņš.



VDK virsnieks Ločmelis

Sarunā arī tika diskutēts par drošības komitejas interesi biznesā un transformāciju līdz mūsdienām, dalībniekiem tā arī strikti nenoraidot tēzi, ka ziņojumi nav tikai pagātne un šie procesi turpinās arī mūsdienās.

"Ekonomiskā vara! Ja tajā brīdī būtu bijis tas scenārijs, ka Latvijas Tautas fronte virzītos
sociāldemokrātisko ceļu, dažas lietas šeit būtu savādākas, Latvija varēja būt tautai draudzīgāka, gan sociāli, gan ekonomiski," pārliecināts bija Baldzēns.

Raksturojot pēdējo trīsdesmit gadu periodu, Baldzēns secināja, ka LSDSP izpildīja savu uzdevumu par valsts neatkarību, bet partijas misiju līdz galam tomēr neizpildīja, savukārt Lejiņš bija skarbāks - "komunistu partija ārkārtīgi baidījās no LSDSP, mums bija aizmugure, mums bija sociāldemokrāti Rietumos, bet mēs salaidām dēlī - gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr."

"Nevar divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē. Ja skatāmies no to dienu pozīcijām, mēs redzam vienu risinājumu, ja no šīs dienas pozīcijām – mēs redzam citu risinājumu. Toreiz uzdevums bija atjaunot šo valsti, tas tika izdarīts ar zināmiem zaudējumiem, kurus redzam tikai šodien – viens no zaudējumiem, ka neizdarījām lustrāciju, nesakārtojām čekas maisu jautājumu, mēs nomarinējām čekas maisus, paskat, kas par informācijām nāk laukā, daudzas lietas būtu skaidrākas," rezumēja Dinēvičs.

Viņš pauda pārliecību - Latvijas vecākā partija spēs atgūt ietekmi sabiedrībā.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta".

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā"
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form