'Maisi vaļā': Strautmanis un Krupņikovs atzīst, ka atskaitījušies VDK par kontaktiem ar ārzemniekiem
Foto: LETA/Delfi

See more

Daļai Padomju Latvijas zinātnieku, pildot darba pienākumus, nācās Valsts drošības komitejai (VDK) ziņot par ārzemniekiem, ar kuriem bija kontaktējušies. Atverot čekas maisus, atklājās, ka šādi ar VDK ir sadarbojies gan ilggadējais telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelekom" prezidents Gundars Strautmanis, gan politiķis un uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs. Abi portālam "Delfi" apstiprina, ka VDK ir rakstījuši atskaites par sakariem ar rietumvalstu pilsoņiem.

Pērn decembrī pavērtajos čekas maisos jeb Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Ekrāns" savervēts 1978. gada maijā. Aģentu vervējis bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) 2. daļas 5. nodaļas darbinieks. Kartītē norādīts, ka savervētais aģents ir 1941. gadā dzimušais Gundars Strautmanis, kurš strādā Rīgas Mikroaparātu zinātniskās pētniecības institūtā. Viņa personiskās lietas numurs ir "17591". Aģenta kartītes otrā pusē lasāms, ka aģents "Ekrāns" 1982. gadā pārcelts uz VDK 6. daļu, bet 1990. gada decembrī atpakaļ uz 2. daļu.

VDK 2. daļas galvenais uzdevums bija pretizlūkošanas darbs, lai aizsargātu PSRS un federācijas subjektus pret ārvalstu specdienestu izlūkošanas un kaitniecisko darbību. 5. nodaļa nodarbojās ar rūpniecības un citu svarīgu objektu pretizlūkošanas nodrošinājumu, norāda pētnieks Indulis Zālīte. Savukārt VDK 6. daļa nodarbojās ar ekonomikas pretizlūkošanas nodrošinājumu. Šī daļa tika izveidota 1982. gadā, un nodaļas darba pamatvirzieni bija svarīgu objektu režīma nodrošinājums un informācijas slepenības režīma nodrošinājums, liecina Zālītes pētījumi.

Portāls "Delfi" publicē dokumentus, kādi tie krievu valodā pieejami datubāzē "Delta", to tulkojumus latviski, ko nodrošina tulkošanas firma "Skrivanek", un arī aģenta kartītes attēlu.

"Ekrāns" ziņo no Nīderlandes

VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" ("Delta") atrodams viens aģenta ar segvārdu "Ekrāns" ziņojuma atreferējums, kurā arī norādīts aģenta "Ekrāns" personiskās lietas numurs "17591". Ziņojums rakstīts 1978. gada oktobrī, un tajā aģents "Ekrāns" stāsta, ka bijis 4. Eiropas konferencē par integrālajām shēmām.

Konferencē Nīderlandes uzņēmuma "Philipps" pārstāvis sarunā ar ziņojuma avotu interesējies par vairākiem jautājumiem: avota zinātnisko un tehnisko interešu joma, PSRS izmantotie tehnoloģiju veidi integrālo shēmu veidošanai, integrālo shēmu izstrādes līmenis PSRS un tā salīdzinājums ar Rietumiem, kā arī aparātu veidi, kuros tiek izmantotas integrālās shēmas kā modulācija, ko izmanto sakaru aparatūrā. Dažus jautājumus ārzemnieks esot uzdevis, nemaz nesaistot tos ar sarunas tēmu, teikts ziņojumā.

Strautmanis: "Ļaunumu nodarīju tikai sev"

Sarunā ar portālu "Delfi" Strautmanis atminējās, ka šī konference notikusi Amsterdamā un viņam tiešām pēc tās bija jāraksta atskaite. "Tas bija laiks, kad man bija augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un es strādāju akciju sabiedrībā "Alfa", biju ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā. Uz šo konferenci biju komandējumā ar "atbilstošiem" pavadoņiem, un pēc komandējuma man bija jāraksta atskaite," stāsta Strautmanis.

Tā kā "Alfa" tobrīd bija PSRS aizsardzības nozares uzņēmums, tajā strādāja VDK kurators. "Augstākā līmeņa vadībai, arī man, toreiz bija pienākums ar viņu laiku pa laikam tikties un pārrunāt lietas. Tomēr šobrīd es vairs nevēlos par šīm lietām runāt. Manos 78 gados man nav nekādas intereses par šo visu "cepties". Man šajā ziņā sirdsapziņa ir absolūti tīra, nevienam, izņemot sevi, nekādu ļaunumu neesmu nodarījis," piebilda Strautmanis.

Ziņkārīga farmācijas uzņēmuma darbiniece

Čekas maisos atrodams arī uzņēmēja, bijušā partijas "Jaunais laiks" ģenerālsekretāra Grigorija Krupņikova vārds. LNA mājaslapā publicētā aģenta kartīte liecina, ka aģents ar segvārdu "Ivanovs" savervēts 1977. gada decembrī. Aģentu vervējis VDK darbinieks Tereško, kurš bijis VDK 2. daļas 2. nodaļas darbinieks.

Kartītē lasāms, ka aģents "Ivanovs" ir 1949. gadā dzimušais Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Grigorijs Krupņikovs. Viņa personiskās lietas numurs ir "17341". VDK pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodami divi aģenta ar segvārdu "Ivanovs" ziņojumu atreferējumi, no kuriem abos ir norādīts Krupņikova personiskās lietas numurs ir "17341". Kartītes otrā pusē lasāms, ka aģenta personiskā lietā 1983. gadā pārcelta uz VDK 6. daļu.

Pirmais no ziņojuma atreferējumiem datēts ar 1984. gadu, un tajā faktiski sapludināti divi ziņojumi. Tajā lasāms, ka aģents "Ivanovs" runājis ar kādu Speransku, Šveices uzņēmuma "Sandoz" darbinieci, kura tiek turēta aizdomās par sadarbību ar ienaidnieka specdienestiem. "Sarunā ar aģentu [Speranska] uzdeva jautājumus, kas attiecas uz LPSR ZA Elektronikas institūta darbību: Vai institūtā turpinās darbi par ESM [elektronisko skaitļošanas mašīnu] tīkliem? (..) Vai viņa drīkst ieiet institūtā, t.i., vai aģents viņai var pasūtīt caurlaidi? Vai mēs esam cietuši no ASV noteiktā embargo iekārtu piegādei uz PSRS? Speranska interesējās arī par aģenta un citu LPSR ZA Elektronikas institūta darbinieku tālruņa numuriem," teikts ziņojumā.

Ziņojuma atreferējuma otrajā daļā lasāms, ka Speranska ar aģentu "Ivanovu" runājusi Maskavā, kur viņa turpinājusi interesēties par Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtu. Viņa arī centusies uzzināt ārzemju firmu nosaukumus, ar kurām sadarbojas institūts. Tāpat Speransku interesējušas institūta starptautiskās sadarbības perspektīvas.

Rietumvācu aģente izsekota arī Gruzijā

Saskaņā ar elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodamo ziņojuma atreferējumu aģents "Ivanovs" 1985. gadā vēlreiz bijis komandējumā Maskavā, kur atkal ticies ar Speransku, kura turpinājusi izjautāt aģentu, kā arī interesējusies par viņa biogrāfiju. Speranska aktīvi jautājusi arī par aģenta tēvu, viņa braucienu uz Austriju, kā arī par ieceri Rietumvācijā izdot grāmatu. Portāla "Delfi" izpēte liecina, ka šajā ziņojumā runāts par Grigorija Krupņikova tēvu, vēsturnieku Pēteri Krupņikovu, kuram Rietumvācijā 1989. gadā iznāca grāmata "Lettland in deutscher Sicht".

Elektroniskajā datubāzē "Delta" atrodami vēl vairāki ziņojumi, kuros minēta Speranska, kas liecina par VDK īpašo interesi par šo personu. Piemēram, kādā 1988. gada ziņojuma atreferējumā lasāms, ka aģents "Guna" Rīgā ticies ar "Deutsche Bank" pārstāvi, kurš šeit ieradies no Maskavas kā tūrists. Bankas pārstāvis piedāvājis aģentam "Guna" izceļot uz Rietumvāciju ar minētās Speranskas palīdzību.

Vēl cits ziņojums nācis no Padomju Gruzijas VDK. Tajā teikts, ka Speranska ir Šveices uzņēmuma "Sandoz" pārstāvniecības Maskavā vadītāja vietniece, kā arī Rietumvācijas specdienestu aģente. 1985. gada septembrī viņa kā tūriste viesojusies Tbilisi un fotografējusi armijas daļas, kā arī aktīvi runājusi ar vietējiem iedzīvotājiem.

Krupņikovs: "Neatceros šādas sarunas"

Grigorijs Krupņikovs intervijā portālam "Delfi" norādīja, ka, strādājot Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, pēc katra izstādes apmeklējuma, kā arī pēc katras tikšanās ar ārvalstniekiem viņam bija jāraksta atskaite institūta 1. daļā. "1977. gadā es saņēmu pielaidi valsts noslēpumam, un, par to parakstoties, man bija pienākums ziņot par kontaktiem ar ārzemniekiem. Šādas atskaites rakstīju vairākas. Tomēr nekad neesmu jebkur norādījis, ka mans segvārds ir "Ivanovs", man nebija nekāda segvārda, atskaitēs es parakstījos kā Krupņikovs. Par "Ivanovu" pirmo reizi uzzināju pirms kādiem desmit gadiem, kad pēkšņi "izpeldēja" VDK aģenta kartīte ar manu vārdu," stāsta Krupņikovs. Sākumā atskaites pieņēmusi institūta 1. daļas vadītāja, kura vienlaikus vadījusi arī kadru daļu. Pēc tam viņu 1. daļā nomainījis VDK štata darbinieks.

Iepazīstoties ar datubāzē "Delta" atrodamajiem aģenta "Ivanovs" ziņojumiem, Krupņikovs norādīja, ka neatceras šādus notikumus. "Esmu atskaitēs rakstījis par sarunām izstādē Maskavā ar ārzemju kompāniju pārstāvjiem, tomēr nekad neesmu runājis ar cilvēkiem no uzņēmuma "Sandoz", kura darbības lauks ir farmācija. Es institūtā strādāju pie infrasarkano staru redzes pētījumiem, un man nebija nekādas saistības ar farmāciju. Arī tādu Speransku neatceros. Es domāju, ka šādas lietas atskaitēs neesmu rakstījis, es to neatceros. Bet nevaru par to simtprocentīgi galvot," skaidro Krupņikovs.

Viņam šķiet arī dīvainas ziņojuma atreferējumā lasāmās lietas, piemēram, Speranska interesējusies par institūta darbinieku telefona numuriem, kurus jebkurš var brīvi dabūt, piezvanot uz institūtu. Krupņikovs arī neatminas, ka jebkad kāds viņam šajās starptautiskajās izstādēs būt jautājis par tēvu – vēsturnieku Pēteri Krupņikovu. Tāpat 1985. gadā nav varējušas būt sarunas par Rietumvācijā izdotu grāmatu, jo tā iznāca tikai 1989. gadā, bet 1985. gadā vēl pat nebija domas, ka to varētu izdot Rietumos.

Kā zināms, saskaņā ar likumu decembrī ikvienam interesentam tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv kļuva pieejama daļa no tautā vispārināti dēvētajiem "čekas maisiem" – aģentu kartotēka un daļa citu LPSR VDK dokumentu. Taču tas radīja jaunus jautājumus par to, kā sabiedrībai vērtēt kartotēkā atrodamās personas, ja nav zināmi nekādi citi fakti par viņu sadarbības būtību. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki jau steidza skaidrot savas sadarbības formālo – tātad nevainīgo – dabu.

Esam aicinājuši un aicināsim tos cilvēkus, kuru vārdi jau ir publicētajās VDK aģentu kartītēs, bet segvārdi un personas lietu numuri atrodami "Delta Latvija" datubāzes ziņojumos, komentēt šos ziņojumus, skaidrot un vērtēt savu tālaika rīcību. Tāpat aicinām ikvienu, kuram ir informācija par šajā rakstā minētajiem notikumiem, informēt redakciju.

Tāpat meklējam ziņojumos, iespējams, minētos un jautājam viņiem, kā tālaika notikumi ietekmēja viņu dzīvi. Gan vieniem, gan otriem, gan viņu laikabiedriem tolaik un tagad jautāsim, kādām jābūt notikušā konsekvencēm šobrīd, iegūto informāciju publicējot gan rakstu veidā, gan aicinot personas piedalīties raidījumā "DELFI TV ar Jāni Domburu".

Savukārt "Delfi" šā gada pirmajos mēnešos ir pavadījuši daudzas dienas, lai dažādos aspektos pētītu VDK "mantojumu" informācijas sistēmā "Delta Latvija" – restaurētajā VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas automatizētajā datubāzē, kas gan atšķirībā no kartotēkas, kuru ierasti dēvējam par "maisiem", nav publicēta internetā, tomēr ir pieejama pētniekiem.

"Delta" ietver 9141 aģenta ziņojumu atreferējumus (7765 ziņojumu un 1376 signālu) un VDK darbinieku sagatavotas izziņas vai citu informāciju par personām vai notikumiem un ar to saistīto VDK rīcību.

Atbilstoši aģentu kartotēkā publicētajiem datiem – segvārdiem un personas lietu numuriem – "Delfi" pārbaudīja, vai datubāzē atrodami ziņojumi saistībā ar vairākiem simtiem aģentu, kuru dati atbilst Latvijā agrāk vai šobrīd plašāk pazīstamu vai ar valstij un sabiedrībai būtiskām tēmām vai nozarēm saistītu personu vārdiem.

Lielākajā daļā gadījumu saistībā ar minētajiem aģentiem datubāzē nav nekādas informācijas, tomēr daudzu desmitu aģentu ziņojumi datubāzē ir – visbiežāk saistībā ar vienu aģentu ir viens vai daži, taču atsevišķos gadījumos – arī ap desmit vai vairāk nekā desmit ziņojumiem.

Jāuzsver, ka konkrētu aģentu ziņojumu atrašanās VDK datubāzē nenozīmē, ka šie ziņojumi raksturo konkrēto aģentu darbību pilnībā vai ka šo aģentu sadarbība bijusi aktīvāka nekā citu, jo "Delta Latvija" datubāzē atreferēta tikai neliela daļa no visiem ziņojumiem, kas tapuši VDK darbības laikā. Ziņojumu atrašanās datubāzē rada papildu pamatu plašākam vērtējumam par konkrētu personu sadarbības ar VDK konkrētiem apstākļiem.

Datubāze "Delta Latvija" Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) pieejama ar daļēji slēptu informāciju, jo Satversmes aizsardzības birojs, balstoties uz likumu "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", 2018. gada vidū to šādā redakcijā nodeva VDK zinātniskās izpētes komisijas darba vajadzībām.

Pērnā gada nogalē veiktie likuma grozījumi paredz, ka LPSR VDK dokumenti tagad vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām pieejami, iekļaujot visus dokumentos minētos personas datus. Taču "Delta Latvija" nerediģētā versija arhīvā vēl nav nodota – tas tiks izdarīts līdz šī gada maijam.

Līdz ar to šobrīd pētniecībai pieejamo ziņojumu tekstos personu dati ir daļēji aizklāti, kas ierobežo iespējas izvērtēt ziņojuma saturu un tā sekas, taču "Delfi" centās iespēju robežās identificēt minētās personas un iegūt viņu vai citu laikabiedru viedokļus par ziņojumos atreferētajiem notikumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

"Maisi vaļā" Jaunais laiks Lasāmgabali Latvijas Zinātņu akadēmija Maskava
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form