Jārēķinās, ka migrantu plūsma uz Latvijas un Baltkrievijas robežas var pieaugt, tostarp dēļ notikumiem Afganistānā, kur varu pārņēmis Taliban grupējums, tādēļ Ārlietu ministrija izvērš sarunas ar potenciālajām migrantu izcelsmes valstīm, skaidrojot, ka iekļūt Latvijā "nebūs tā viegli kā pāriet pār ziedošu pļavu" – tā "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā izteicās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV). Iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) savukārt pauda, ka gadījumā, ja uz robežas tiktu konstatēti bēgļi no Afganistānas, katrs gadījums tiktu izvērtēts individuāli. Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis atzina, ka konkrēta vadlīniju dokumenta, kā dažādos gadījumos rīkoties robežsargiem šobrīd nav.
Jau vēstīts, ka valdība, ņemot vērā straujo nelikumīgo Latvijas-Baltkrievijasrobežas šķērsošanas gadījumu skaita pieaugumu, lēmusi izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā. Tās laikā ārkārtējās situācijas skartajā teritorijā netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Golubeva diskusijā norādīja, ka kaut arī tiekot stiprināta robeža ar Baltktrieviju, galvenais risinājums krīzei būšot kopīgi Eiropas Savienībā panāktais, piemēram, panākot, ka potenciālās migrantu izcelsmes valstis slēdz gaisa satiksmi ar Minsku, kā to jau izdarījusi Irāka. Jautāta, kas notiks, ja kāda migrantu grupa uz robežas paziņos, ka ir bēgļi no Afganistānas, Golubeva norādīja, ka visi gadījumi tiekot izvērtēti individuāli, bet galu galā robežsargs uz vietas būs tas, kurš pieņems lēmumu, vai pieļaujams izņēmums. Viņa arī norādīja, ka 31. augustā piedalās Eiropas Padomes sanāksmē, kur tiek lemts par Afganistānu. "Pašlaik nostāja ir tāda, ka mēs cenšamies maksimāli nodrošināt kaimiņvalstīs, kas ir tuvāk Afganistānai, gan šiem cilvēkiem sniegt patvērumu, gan izskatīt viņu patvēruma pieteikumus tur, nevis viņiem braucot uzreiz pie mums uz Eiropu," teica Golubeva.
Ruskulis gan atzina, ka konkrēta algoritma vai vadlīniju dokumenta, kā izvērtēt robežšķērsotājus dažādās situācijās robežsardzei vēl nav. "Katrai situācijai instrukciju neviens nespēs uzrakstīt, tur ir jāvērtē uz vietas katrs gadījums individuāli, vai cilvēkam nepieciešama palīdzība," teica ģenerālis, piebilstot, ka tas tikšot pārrunāts arī ar tiesībsargu, kurš pieteicies vizītei robežsardzē.
Kalniņa-Lukaševica savukārt skaidroja, ka ir jāstiprina robežsardzes kapacitāte un žogs uz robežas, tostarp, jo "jāapzinās, ka tā plūsma var pieaugt, tai skaitā arī dēļ Afganistānas" un tam ir jābūt gataviem. Ārlietu ministrs paralēli turpinot sarunas ar citām potenciālajām migrantu izcelsmes valstīm. "Mēs tiešām vedam ļoti nopietnas sarunas, liekot pie sirds, lai uzmanās no šādu tiešo reisu atvēršanas, jo mēs redzam, ka Baltkrievija mēģina atvērt citus tiešos reisus un pievilināt tūristus. Strādājam gan, lai apturētu viltus tūrisma plūsmas, gan, lai nodrošinātu informāciju cilvēkiem, ka tas nebūs tā viegli kā pāriet pār ziedošu pļavu," skaidroja politiķe, gan konkrētas valstis nenosaucot.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
