Savā prokuratūras darbības attīstības koncepcijā, kas rakstīta kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, Stukāns norādījis, ka gadījumos, kad persona tiek pieķerta nozieguma pastrādāšanas vietā, un runa ir par vienkāršiem noziegumiem kā sīka zādzība no lielveikala, tad izmeklēšanas pabeigšanai un tiesas sprieduma pieņemšanai vajadzētu pietikt ar 48 stundām, nevis vairākiem mēnešiem kā šobrīd. Viņš norāda, ka Latvijā "šādu gadījumu nav maz", un atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur šāda kārtība jau pastāvot.
Saskaņā ar pašas prokuratūras publisko pārskatu par darbu 2019. gadā, tik tiešām Krimināllikuma 180. panta "Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā" pārkāpumi ir starp izplatītākajiem nozieguma veidiem Latvijā. Piemēram, 2019. gada pastrādātas 10 740 šādas zādzības, kas ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Latvijā pastrādātajiem noziegumiem.
Stukāns norādīja, ka Latvijā likumu ietvars jau tagad ļautu šādu noziegumu pastrādātājus sodīt tikpat ātri kā Igaunijā, proti, 48 stundās. Galvenais esot cilvēkresursi un sadarbība starp iestādēm. Stukāns modelēja situāciju, ka, piemēram, veikala apsardze aiztur zagli un izsauc policiju, kura notikuma vietā ierodas ar "piecām lapām veidlapu", kurās atzīmē vietu, laiku, aizdomās turamā personas datus, cietušo, nodarītos zaudējumus un pielikumā pievieno pierādījumus, kā videoierakstu no apsardzes posteņa, un ar to uzreiz dodas uz tiesu, kur gaida dežurējošais prokurors un tiesneši. "Prokurors saka – šeit ir zaglis, pat ja viņš vainu neatzīst, tiesnesis uzreiz nolasa saīsināto nolēmumu, teiksim, divi mēneši, un aizsūta izciešanai. Un viss. Ja viņš grib, lai viņš pārsūdz," modelēja Stukāns.
Savukārt attiecībā uz gadījumiem, kad zaglis nav pieķerts un pierādījumu, pēc kuriem viņu uziet nav, potenciālais ģenerālprokurors iesaka lieki netērēt resursus. "Atbrauc policists ar to pašu veidlapu, aizpilda, nofiksē, kas ir, aizdomās turamā nav. Atbrauc uz policijas iecirkni un saka – redziet prokuror, mēs tur neko nevaram atrast, jo nav citu variantu. Tas pats policists izbeidz lietu un prokurors akceptē. Es domāju cietušais šajā gadījumā sapratīs, ka mēs nevaram atrast to, ko nevaram objektīvi. Godīgi uzreiz jāpasaka, mēs neko nedarīsim, jo mēs nevaram izdarīt," skaidroja Stukāns, norādot, ka cietušais, ja tam nepiekrīt, šādu prokurora lēmumu, protams, varēs pārsūdzēt augstāk stāvošam prokuroram.
Viņš arī norādīja, ka nupat Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz ieviest likumā terminu maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums, kas attieksies uz tādiem likumpārkāpumiem, kuru nodarītais posts vērtējams kā mazāks nekā puse no minimālās algas. Attiecībā uz šādiem nodarījumiem policija varēs atteikties pat ierosināt lietu, ja neredzēs iespējas atklāt tā pastrādātāju. Jautāts vai tas attiektos, piemēram, uz divriteņu zādzībām, Stukāns atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka bieži vien pat, ja tiek uzieti zagti divriteņi, īpašnieki nemaz nenāk tiem pakaļ, jo ir par tiem aizmirsuši.
Savukārt, jautāts, kādēļ šādus kriminālpārkāpumus nevar vienkārši aizstāt ar administratīvo arestu, Stukāns norādīja, ka ir pret šādu noziegumu dekriminalizāciju.
Par Stukāna apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā Saeima varētu lemt jau pirms Līgosvētkiem. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
