Jautāts par to, kādēļ gandrīz desmit gados Disciplinārtiesā, kuras vadītājs viņš daļu no šī laika bijis, gandrīz desmit gados izskatītas tikai aptuveni 20 lietas, Strupišs norādīja, ka absolūtais vairākums sūdzību par tiesnešiem esot nepamatotas. "Gadā tiek iesniegtas 100-110 sūdzības. No tiem parasti viena vai divas ir pamatotas, kur tiešām disciplinārlietas ierosināšanai ir redzams pamats. Visi pārējie 98-99% procenti ir vienkārši – tiesa nepareizi izskatīja, lūdzu atcelt un skatīt vēlreiz -, kas nav iespējams, jo tas ir galīgais spriedums," norādīja Strupišs.
Viņš arī pieļāva, ka tieslietu ministri pret tiesnešiem disciplinārlietas rosina aktīvāk nekā, piemēram, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nevis tīri tiesisku, bet politisku apsvērumu vadīti. "Tas ir mans pieļāvums, es nevaru, kamēr neesmu konkrētas lietas izpētījis pateikt, bet ministrs varētu būt vairāk tendēts spēlēt uz publiku un lietas rosināt, zinot, ka pārbaudīs, noraidīs, es nebūšu vainīgs," prātoja Strupišs.
Kā piemēru topošais AT priekšsēdētājs piesauca gadījumu, kad tieslietu ministrs rosinājis disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bija pieņēmis lēmumu strīdā starp valsti un "Gaismas pils" būvniekiem. Ministrs rosinājis tiesnesi sodīt par nepareizu likuma interpretēšanu, bet disciplinārkolēģija lietu izbeigusi, jo par likuma interpretāciju tiesnesi nevar saukt pie atbildības. Jautāts vai šāda kritika pret politiķiem attiecas gan uz bijušo tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA), gan esošo Jāni Bordānu (JKP), Strupišs pauda, ka "situācija īpaši neatšķiras".
Strupišs arī pauda pārliecību, ka nesenie likuma grozījumi, ar kuriem tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš pagarināts no diviem uz četriem gadiem ir "problēma". Viņaprāt, ja tiesnesis pārkāpis likumu, cietušajam par to jāsūdzas uzreiz, nevis pēc tam, kad lietā pieņemts cietušajam netīkams galīgais nolēmums. "Divi gadi ir pilnīgi pietiekami, un četri gadi – turēt tiesnesi diedziņā, viņš var kļūt ietekmējams. Ja mēs gribam iebiedētus, bailīgus tiesnešus, nu tad nosakām desmit gadus, visi baidīsies lieta skatīt," norādīja bijušais Disciplinārtiesas priekšsēdētājs. Šos likuma grozījumus viņš minēja kā tādus, kuru atcelšanu centīsies panākt, ja Tieslietu padomei piešķirs likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Strupišs AT priekšsēdētāja amatā stāsies no 16. jūnija, kad pilnvaru termiņš būs beidzies pašreizējajam AT priekšsēdētājam Ivaram BIčkovičam. Strupišs bija vienīgais AT plēnumā priekšsēdētāja amatam oficiāli izvirzītais kandidāts. Viņa kandidatūru atbalstīja arī Tieslietu padome, savukārt Saeimā par Strupiša iecelšanu nobalsoja 91 deputāts.
Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
