Foto: Publicitātes foto
Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā turpina augt un attīstīties – tās pienesums sastāda ap 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 8,9% no Latvijā samaksātajiem nodokļiem, un kopējais peļņas apjoms izaudzis līdz 598 miljoniem eiro. Patlaban viens no galvenajiem mērķiem ir panākt iedzīvotāju digitālo prasmju vispusīgu uzlabošanu ar nolūku līdz 2030. gadam panākt Latvijas pietuvošanos Eiropas līmeņa konkurētspējai atbilstoši Eiropas digitālās desmitgades prioritātēm un mērķiem. Šie ir galvenie secinājumi, noslēdzoties Latvijas informācijas un komunikācijas asociācijas (LIKTA) ikgadējai konferencei "Digital Essentials 2023". Tajā tika diskutēts, kā digitalizācija var palīdzēt kļūt konkurētspējīgākiem, efektivizēt procesus un resursus, lai veicinātu uzņēmējdarbības un publiskā sektora digitālo transformāciju, attīstītu infrastruktūru un veicinātu iedzīvotāju izglītošanu.

Konferences atklāšanā ar īsu uzrunu uzstājās 14. Saeimas deputāts Māris Sprindžuks, kas izvirzīts Vides un reģionālās attīstības ministra amatam. "IKT nozare Latvijā ir visstraujāk augošā, ar augstāko pievienoto vērtību. Mūsu valsts var lepoties ar spēcīgiem uzņēmējiem un veiksmīgu starptautisko sadarbību. Valsts loma nozares veicināšanā ir veidot skaidrus spēles noteikumus privātajam sektoram, un ar jūsu palīdzību mēs panāksim, ka kļūsim par Baltijas līderiem," konferences dalībniekiem ceļamaizes vārdus sniedza Māris Sprindžuks.

"Neatkarīgi no Digitālā kompasa virziena – vai tā būtu iedzīvotāju izglītošana, uzņēmumu digitalizācija, infrastruktūras attīstīšana vai publisko pakalpojumu uzlabošana – jēgpilnas un efektīvas digitālās transformācijas pamatā ir cilvēku digitālās prasmes un zināšanas. Tām turpmākā gada laikā jāpievērš īpaša uzmanība. Digitālās prasmes palīdz būt konkurētspējīgiem, un LIKTA mērķis ir tās veicināt, uzlabot un pilnveidot," norādīja LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

"Dinamika un temps, kādā attīstās tehnoloģiju pasaule, arvien palielinās. Tas ir nepārtraukts process, kurā gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm ir jāmeklē jauni risinājumi un metodes, kā ar tehnoloģiju palīdzību strādāt gudrāk, ātrāk un efektīvāk. LIKTA konference ir veids, kā kopā varam veicināt izpratni un iezīmēt virzienus, kurp uzņēmumiem un iestādēm doties savā digitālās transformācijas ceļojumā. Jo tieši tā – tas ir ceļojums, kas turpinās nepārtraukti. Tādēļ ir labi, ka ir šādi pasākumi-ceļveži, kas palīdz noorientēties plašajā nozarē," atzina LIKTA viceprezidents,"Tet" valdes prieksšēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Digitālās transformācijas kontekstā nozīmīga ir katra tās komponente, taču viena no svarīgākajām ir izglītība. Visos līmeņos ir nepieciešams radīt izpratni par to, ka digitālās tehnoloģijas ir līdzeklis, kas palīdzēs uzlabot konkurētspēju un produktivitāti gan privātajā, gan publiskajā sektorā. To iespējams panākt ar vispārēju sabiedrības izglītošanu, un te būtu nepieciešami dažādi atbalsta mehānismi, kas ietvertu gan izglītības, gan digitālo prasmju procesu organizēšanu un finansēšanu," uzsvēra LIKTA viceprezidents, LMT prezidents Juris Binde.

"Gan savā ikdienas darbā ar globāliem un vietējiem klientiem, gan arī LIKTA konferencē "Digital Essentials 2023" pārliecināmies, ka digitālā transformācija un tās būtība ir cilvēkos, nevis tehnoloģijās. Ar digitālās transformācijas procesiem mainās cilvēku pieredze – ceļš, kā nonākam pie rezultāta. Nākotnē aizvien lielāka nozīme būs fokusam uz vērtības radīšanu klientam. Tās nodrošināšanai reizēm izmantosim mākslīgo intelektu, bet reizēm – uz skaidriem noteikumiem balstītus lēmumu pieņemšanas digitālos procesus", rezumē Juris Stumps, "Emergn" Valsts sektora klientu viceprezidents.

"Būtiskais dažādu resursu izmaksu kāpums kombinācijā ar aizvien pieaugošo prasību pēc tā saucamajām digitālajām dividendēm jau šodien organizāciju vadītājiem liek ne vien izvērtēt mehānismus efektivitātes saglabāšanai, bet arī meklēt jaunus un uzlabotus veidus IKT risinājumu ilgtspējas un lietojamības nodrošināšanai. IKT ir katras tautsaimniecības nozares komponente, tāpēc risinājumu izstrādē nepieciešama visaptverošas pieredzes stratēģija. Jāatzīst, ka līdz šim mēs visi vairāk esam koncentrējušies uz lietotāja pieredzi, cenšoties radīt produktu, kas lietotājam ir saprotams un ērts, bet piemirstot, ka šīm pieredzēm ir harmoniski jāsaplūst ar citu pušu lietotāju pieredzēm, tostarp darbinieku pieredzi veidot un uzturēt konkrēto produktu. Otra būtiska problēma, kas ilgtermiņā ietekmē efektivitāti: plānojot IKT risinājumu izstrādi, neparedzam resursus to uzturēšanai. Šī pieeja ir jāmaina, jo ilgtermiņā tas būtiski mazina jebkura jauninājuma pievienoto vērtību," teic LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Latvijas valsts mežu" Biznesa sistēmu risinājumu direktors Māris Kuzmins savā stāstā uzsvēra, ka meža nozare jau patlaban ir digitāli augsti attīstīta, un nemitīgi tiek domāts par jauniem optimizācijas, digitalizācijas un automatizācijas instrumentiem. "Tomēr visiem šiem risinājumiem ir pievienotā vērtība tikai tad, ja tie nonāk prasmīgu, kompetentu un pieredzējušu darbinieku rokās, kuri prot šos rīkus efektīvi pielietot. Mūsu skatījumā vienlīdz nozīmīgi ir investēt ne tikai IKT, bet arī mūsu darbinieku attīstībā, zināšanās, labbūtībā un prasmēs. IKT un cilvēks ir kļuvuši par nedalāmām un savstarpēji papildinošām vērtībām, uz kurām balstām mūsu attīstību."

Valsts un privātā sektora uzņēmumu digitalizācija, iedzīvotāju digitālās prasmes, prasmīga digitālo tehnoloģiju pārvaldība un infrastruktūras nozīme aizsardzības kontekstā bija galvenās LIKTA ikgadējā konferencē skartās tēmas ar mērķi formulēt Latvijas turpmāku attīstību Eiropas Digitālā kompasa ietvaros un veicināt tehnoloģiju efektīvu izmantošanu nākotnes izaicinājumu kontekstā.

Konferences laikā tika pasniegta arī ikgadējā IKT nozares balva "Platīna pele".

Konferences galvenie atbalstītāji – tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "Tet", partneri – "Emergn", Latvijas Digitālās inovācijas centrs, Latvijas valsts meži, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un projekts "Women4IT". Informatīvais atbalstītājs – portāls "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!