Ģirts Ozols: digitālajā izaugsmē jādomā par darbinieku gatavību

Kas, jūsuprāt, ir vispārējas digitālās transformācijas galvenie izaicinājumi nākošajā gadā un tuvākajā nākotnē ?

Digitālo transformāciju nevar nopirkt vienas nakts laikā un šī ir mācība, ko daudzas organizācijas ir patiesi apzinājušās šogad, kad ģeopolitiskā situācija ir strauji mainījusi veidu, kā domājam par drošību, kā plānojam ikdienu un arī attīstību, kā vērtējam riskus.

Nākamais gads nenoliedzami būs izaicinājumu pilns, jo redzam IKT resursu un IT izmaksu pieaugumu, taču neviena no prognozēm šobrīd mums negarantē ne darba spēka, ne energoresursu izmaksu samazināšanos. Tas visām IKT projektu komandām liks pārvērtēt efektivitātes kritērijus un, iespējams, arī samazināt rezultatīvās ambīcijas. Tas gan nenozīmē, ka nākamais gads nesola jaunas un veiksmīgas iniciatīvas un noderīgus lietojumus.

Viens no nākamā gada pozitīvajiem jaunumiem nenoliedzami būs būtisks nacionālo e-Identitātes rīku pielietojuma paplašināšanās, jo jau 1. februārī spēkā stājas Fiziskas personas elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi, kas paredz, ka komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un nodrošina klientu identifikāciju tiešsaistē, tas jānodrošina arī ar eParaksta rīkiem. Jau šobrīd redzam plašu komersantu interesi, jo LVRTC nodrošina integrācijas pakotni bez maksas, un arī turpmāka risinājuma izmantošana gan komersantiem, gan iedzīvotājiem ir bez maksas.

Kā digitālā transformācija notikusi jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? Kas bijuši lielākie veiktie darbi 2022. gadā?

Būtiskākais 2022. gada veikums noteikti saistīts ar pakalpojumu klāsta paplašināšanu klientiem. Nav noslēpums, ka daudzi mūsu klienti šogad īpašu uzmanību pievērsa darbības nepārtrauktības un drošības uzlabojumiem, tāpēc esam gandarīti, ka varējām būt stabils balsts un piedāvāt gan centralizētus un unificētus pakalpojumus, gan pilnīgi jaunus risinājumus.

Iekšēji būtiskākais ir bijis nostiprināt un pilnveidot darba procesu efektivitāti un pandēmijas laikā gūtās atziņas par attālināto darbu, komandu darba organizāciju un vēl būtiskāk – komandas gara un lojalitātes uzturēšanu, kas nenoliedzami ir viens no veiksmes faktoriem sarežģītu un valstiski nozīmīgu projektu realizācijā.

LVRTC turpina elastīgu darba ritmu, tai pat laikā ir virkne darbinieku, kuri strādā pilnībā attālināti. Atbildība par komandas efektivitāti pilnā mērā gulstas uz komandas vadītāja pleciem, tāpēc organizācijai ir jānodrošina biznesa procesi un arī rīki, kas ļauj vadītājam efektīvi organizēt komandas darbu.

Kā veicināt Latvijas uzņēmēju un vispārēju sabiedrības izpratni par digitālo tehnoloģiju nepieciešamību biznesa un Latvijas ekonomikas izaugsmē?

Šogad pārdomas manī raisīja tas, ka Valsts kontrole savā revīzijā "Vai varam paļauties uz informācijas sistēmu pieejamību un e-pakalpojumu saņemšanu?" nav guvusi konkrētu atbildi uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi var paļauties uz informācijas sistēmu (IS) pieejamību un e-pakalpojumu saņemšanu.

Šis apstāklis noteikti liek visai valsts pārvaldei un risinājumu izstrādātājiem pārdomāt, vai esam izdarījuši pietiekami daudz un bijuši pietiekami saliedēti vienotas, pārskatāmas un mērogojamas ekosistēmas radīšanā.

Vērtējot e-pakalpojumu uzticamību un pieejamību, mēs esam pieraduši mērīt tikai lietotāju pieredzi, daudz mazāk, vai pakārtoti – darbinieku pieredzi radot un uzturot šos lietojumus un informācijas sistēmas.

Vēl pagājušā gada decembrī "Gartner" prognozēja, ka šogad 85% pārvalžu bez visaptverošas pieredzes (TX) stratēģijas nespēs veiksmīgi pārveidot pārvaldes pakalpojumus.

TX pieeja apvieno vairāku grupu, piemēram, lietotāju, darbinieku, sabiedrības pieredzes disciplīnas vienā pieejā pakalpojumu izstrādei un sniegšanai. Tas nodrošina, ka visas pieminētās pieejas sadarbojas, lai atklātu jaunas iespējas uzlabotai pakalpojumu sniegšanai, kas palielina gan iedzīvotāju, gan darbinieku apmierinātību un uzlabo pārvaldes misijas rezultātus.

Kā vērtējat kiberdrošības situāciju Latvijā, un cik liela uzmanība šim jautājumam tiek piešķirta jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Kiberuzbrukumi medijiem, sakaru un finanšu sektoram, valsts pārvaldes mājas lapām ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. Līdz šim LVRTC kiberaizsardzības pakalpojumus sniedza tikai valsts pārvaldes iestādēm, bet šogad, sekojot mūsu klientu pieprasījumam, esam uzsākuši jaunu pakalpojumu izstrādi un piegādi arī komersantiem, jo neviena no tautsaimniecības nozarēm nav pasargāta no kiberuzbrukumu draudiem.

Šobrīd kiberuzbrukumus var nosacīti iedalīt divās grupās atkarībā no to motīva – finansiāls labums, mērķis radīt sabiedrisku kaitējumu vai diskreditēt valsts varu. Neatkarīgi no tā, vai kiberuzbrukumi ir finansiāli vai politiski motivēti, kiberuzbrukumiem var būt ļoti tālejošas sekas un ilgtermiņa kaitējumus plašai sabiedrībai.

Uzbrukumu Latvijas kibertelpai šogad ir bijis daudz un dažādi, taču ar dažiem izņēmumiem, eksperti tos vairāk vērtē kā huligāniskus izgājienus. Vienlaikus katrs atvairītais uzbrukums ir arī skola un treniņš, kas ļauj pilnveidot drošības sistēmas.