Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo

Laika prognozes tviterī un smagāks sniegs Latvijā


“Karjeras virzienu – būt tiešā saiknē ar dabu – izvēlējos jau diezgan sen,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Vēl pavisam mazs būdams, viņš fotografējis mākoņus, vācis interesantus akmeņus, un arī vēlāk interese par apkārtējiem procesiem nav noplakusi, pēc skolas aizvedot uz Ģeogrāfijas zinātņu fakultāti.

Tikpat pašsaprotami viņš nonāca savā tagadējā darbavietā Maskavas ielā, Rīgā, – ieradās otrajā kursā universitātes organizētas ekskursijas ietvaros, bet ēku pameta jau ar darba piedāvājumu. Trīs dienas vēlāk topošais speciālists sāka strādāt par sinoptiķa palīgu. “Pēc tam kļuvu par sinoptiķi, vēlāk – par Hidrometeoroloģiskās prognožu nodaļas vadītāju un kopš 2009. gada – par Prognožu daļas vadītāju,” stāsta Vīksna. Šobrīd viņa pakļautībā strādājošā aptuveni 40 cilvēku komanda atbild par visa veida prognozēm un informē sabiedrību par apstākļiem uz sauszemes, jūrā, gaisa telpā, kā arī iekšzemes ūdeņos. 

Latvijā sniegs kļūs smagāks 

Laika gaitā arī amata pienākumi ir ievērojami mainījušies. Vīksnas vadītā komanda kopš 2015. gada piedāvā Latvijas klimata izmaiņu prognozes. Speciālists skaidro, ka, lai gan pienākumi ir savstarpēji cieši saistīti, klimata pārmaiņu prognožu iegūšanai jāzina ne tikai, kas notiek šodien, bet arī tas, kas vispār šajā gada dienā un ģeogrāfiskajā punktā ir vidēji novērojams.

“Klimata pārmaiņu noteikšana līdz šim bija mans lielākais projekts,” stāsta dabas norišu entuziasts, “analizējām līdzšinējās klimata pārmaiņas Latvijā un prognozējām nākotnes pārmaiņu scenārijus. Lai gan oficiāli neesam zinātniskā institūcija, tā mēs nedaudz uzsākām arī zinātnisko darbību, kas ir ļoti svarīgi, lai mēs attīstītos. Savukārt Latvijai tas ir svarīgi, jo ne vienmēr varam iepirkt visas prognozes. Kaut kas arī pašiem jādara.”

Klimata pārmaiņām globāli piešķirta liela nozīme, bet informācija par to, kas tieši mainīsies Latvijā, līdz šim bijusi salīdzinoši skopa. Visbiežāk izskanējis, ka pārmaiņas Latvijai nozīmēs lielāku nokrišņu daudzumu un augstāku gaisa temperatūru, bet, kā rāda hidrometeoroloģijas centra vietne “Klimata rīks”, laika gaitā Latvijā arī samazināsies vidējais vēja ātrums. Vīksna gan akcentē būtisku niansi – brāzmu jeb īslaicīgu spēcīgu vēja pūtienu biežums un ātrums ar laiku var pieaugt. 

Eksperts arī atklāj, ka mūsu ziemās aizvien plānākā sniega sega nebūt nenozīmē, ka Latvijā drīzā nākotnē varēsim būvēt ēkas ar plakanākiem jumtiem. Tieši otrādi – sniegs satur arvien vairāk mitruma, tādēļ tā dēvētā sniega slodze palielinās. “Agrāk sniega kārta bija biezāka un tas bija viegls, bet sniegs aizvien biežāk mīsies ar slapjdraņķi un kļūs blīvs un smags.” 

Tāpat klimatologi noteikuši, ka Latvijā līdz simtgades beigām pat par diviem mēnešiem varētu pieaugt veģetācijai jeb augu augšanai labvēlīgais periods, kad ir vismaz sešas cita citai sekojošas dienas ar gaisa temperatūru virs plus pieciem grādiem. Tuvāko divu gadu laikā dienestā plānots analizēt arī jūras krasta eroziju. “Baltijas jūra ir sekla, salīdzinot ar okeānu, bet šeit mums būs tādas pašas problēmas, kādas ir citviet pasaulē,” pārliecināts Vīksna.

Automatizēti vieni no pirmajiem Eiropā

Līdz ar četrdesmit cilvēku komandu Vīksnas pakļautībā ir arī daži desmiti novērojumu staciju, kurās cilvēkus vairs nevar sastapt. Tajās dati tiek ievākti un uz Rīgu nosūtīti automātiski un tūlītēji. Turklāt Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kur novērojumu staciju tīkls ir pilnībā automatizēts, lepojas Prognožu un klimata daļas vadītājs.

Pāreju uz automatizāciju veicināja divas lietas – aizvien lielākas darbinieku izmaksas, kā arī būtisks līdzfinansējums modernizācijai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tostarp ERAF līdzekļiem. “Aizvien vairāk tiek domāts par robotizāciju, jo realitāte ir tāda, ka cilvēks ir dārgs un automātiskā datu kontrole ilgtermiņā atmaksājas,” stāsta Vīksna.

Modernizētas ir ne tikai novērojumu stacijas, bet arī darbinieku darba apstākļi. “ES fondu līdzekļi nodrošinājuši sinoptiķiem Rietumu pasaulei adekvātas darba stacijas prognožu gatavošanai, kā arī apmācību programmas, kurp sūtām savu personālu, jo Latvijā diemžēl meteoroloģiju nav iespējams apgūt. Tas mums paver ļoti lielas iespējas sadarboties un nedarīt daudz ko pašiem no nulles,” viņš skaidro.

Jau tagad cenšamies sniegt daudzveidīgu un pēc iespējas operatīvāku informāciju tviterī un “Facebook”, kas kļuvuši par svarīgiem rīkiem, lai informētu sabiedrību. Bija gadījums, ka arī ugunsdzēsēji pirms zvanīšanas mums sākumā skatījušies tviterī, kas gaidāms. Andris Vīksna

Dabas pētnieki palīdz pat armijai

Robotizēto staciju ievāktos un apkopotos datus pārbauda un apstiprina metodiķi un datu analītiķi, kuri tos vēlāk izmanto dažādu situāciju modelēšanai un prognozēm. “Ar šiem datiem Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ietvaros operatīvi apmaināmies ar visām pasaules valstīm, īpaši Eiropas iekšienē. Līdz ar to šie cilvēki gādā par to, lai gan mēs paši, gan mūsu kolēģi saņemtu precīzu informāciju,” konkretizē daļas vadītājs.

Viņam pakļautā klimatologu komanda analizē datubāzes par ilgāku periodu un rēķina tā dēvētās klimatiskās normas, nosakot tendences nākotnei. Savukārt sinoptiķi sagatavo prognozes, kā arī brīdinājumus par dažādām bīstamām, netipiskām parādībām, piemēram, karstuma viļņiem un vētrām.

“Prognozes nododam visa veida institūcijām, kā arī informējam sabiedrību. Brīdinājumu pamata uzdevums ir palīdzēt civilās aizsardzības sistēmai – sniedzam atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Informējam arī bruņotos spēkus un dažādus klientus, piemēram, “Latvenergo”, kam konkrētā informācija var palīdzēt,” skaidro Vīksna.

Eksperts stāsta, ka arī ikdienā lielākā sadarbība ir ar VUGD. “Kad ir pali vai karstāki laikapstākļi, esam ļoti ciešā kontaktā. Piemēram, pavasarī vācam informāciju, kas notiek upēs Baltkrievijā, lai rēķinātu, kad un kāds ūdens līmeņa maksimums varētu būt Latvijā. Esam iesaistīti visa veida krīžu atbalsta informācijas sniegšanā – gan tehnogēnu katastrofu, gan ķīmisku negadījumu, gan noplūžu jūrā un radiācijas noplūžu gadījumos. Varam sniegt būtisku informāciju arī militāru draudu gadījumā, kā arī sniedzam atbalstu mācībās,” stāsta sinoptiķis.

Specifiskas prognozes specifiskiem klientiem

Neskaitot glābšanas dienestus un armiju, visciešākā sadarbība dienestam ir ar vairākiem lielajiem un nereti no laikapstākļu labvēlības atkarīgajiem uzņēmumiem – “Latvenergo”, “Latvijas Valsts mežiem”, “Latvijas gaisa satiksmi”.

“Ja agrāk mēs bijām gandrīz tikai hidrometeorologi, tad tagad klientiem piedāvājam noteikt visdažādākās lietas, piemēram, kur būs melnais ledus uz ceļiem, kur veidojas kondensāts, cik daudz elektroenerģijas megavatos saražos konkrētas turbīnas, cik ilgi būs pietiekams dabīgais apgaismojums darbam, kad būs pareizais gaisa mitrums koku miglošanai,” stāsta Prognožu un klimata daļas vadītājs. Viņš gan izsaka nožēlu, ka pagaidām no laikapstākļiem tik ļoti atkarīgo lauksaimnieku vidū interese par šādiem pakalpojumiem ir neliela, kamēr viņu apdrošinātāji gan tos izmanto.

Par Eiropas līdzekļiem tapusi arī plūdu risku informācijas sistēma, kur iespējams apskatīties applūšanas kartes jeb redzēt vietas, kuras applūst vismaz reizi desmit, simt un divsimt gados. Tas var pietaupīt liekas raizes, pavasara palu laikā secinot, ka izsapņotās mājas vietā plešas ūdens klajums. Atsevišķi apdrošinātāji šādu un līdzīgu informāciju jau izmanto, lai noskaidrotu, vai, piemēram, prēmijas pieteicēja māja patiešām varēja applūst, stāsta Vīksna.

“Mums aizvien vairāk jāiejūtas šajās tautsaimniecības jomās. Arī pasaulē ir tendence – kļūt aizvien vairāk starpdisciplināriem. Tas prasa arī ļoti specifiskas prasmes no mūsu cilvēkiem, jo agrāk galvenais bija korekti sagatavot prognozi pēc iespējas precīzāk un savlaicīgāk, bet tagad ar to jāsaprot arī pasūtītāja bizness un vēlmes,” skaidro Vīksna.  

Daļa pakalpojumu patlaban ir par maksu, un šī daļa starp valstīm atšķiras atkarībā no subsīdijām. Latvijā bezmaksas daļa ir salīdzinoši neliela, tomēr iestāde drīzumā plāno brīvi pieejamo datu klāstu palielināt. “Jau tagad cenšamies sniegt daudzveidīgu un pēc iespējas operatīvāku informāciju tviterī un “Facebook”, kas kļuvuši par svarīgiem rīkiem, lai informētu sabiedrību. Bija gadījums, ka arī ugunsdzēsēji pirms zvanīšanas mums sākumā skatījušies tviterī, kas gaidāms,” skrullēdams kartēm izraibināto tvitera sienu, stāsta Vīksna.

"Meteoroloģiskajiem dienestiem visās valstīs jāspēj darīt vienu un to pašu – gan Francijai, gan Norvēģijai jānodrošina tās pašas funkcijas, kas mums, un otrādi. Tā kā esam mazi un te viens cilvēks dara to, ko citur vesels departaments, mums jābūt efektīvākiem. Tieši efektivitāte ir tas, par ko varam dot padomus un rādīt piemēru," atzīst Vīksna. Foto: Privātais arhīvs

Bez draugiem nav prognožu

“Rītdienas laikapstākļus varbūt noteiks gaisa masas, kas tagad atrodas Lielbritānijā,” saka pieredzējušais sinoptiķis. Viņš uzsver, ka Latvija nav atrauta no ģeogrāfiskajiem kaimiņiem un pilnas ainas iegūšanai nepietiek tikai ar vietējiem novērojumiem. Sadarbība starp valstīm, īpaši starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir ļoti cieša.

Tomēr būtiskāko palīdzību ikdienas darbā centram sniedz, kā viņš pats norāda, vairāki lielie vaļi jeb hidrometeoroloģiskos dienestus apvienojošās organizācijas, piemēram, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, Kopernika Sauszemes novērošanas iestāde un citi.

Vīksna norāda, ka pēdējos piecus gadus jūt, ka viņa pārstāvētā iestāde beidzot uzskatāma par līdzvērtīgu citām Rietumos. “Mums ir līdzīgas problēmas, un mēs varam dot risinājumus,” viņš stāsta. “Meteoroloģiskajiem dienestiem visās valstīs jāspēj darīt vienu un to pašu – gan Francijai, gan Norvēģijai jānodrošina tās pašas funkcijas, kas mums, un otrādi. Tā kā esam mazi un te viens cilvēks dara to, ko citur vesels departaments, mums jābūt efektīvākiem. Tieši efektivitāte ir tas, par ko varam dot padomus un rādīt piemēru.”

Turklāt savstarpējā sadarbība laika gaitā ievērojami uzlabojusies. Lai gan hidrometeoroloģisko prognožu jomā tā pastāvēja pat pirms Padomju Savienības sabrukuma, 90. gados vēl bijusi jūtama spēcīga atšķirība starp valstu spējām, personāla zināšanām un tehnoloģiju pieejamību. Kopš tā laika šo plaisu Latvijai pārvarēt palīdzējis dažādu Eiropas institūciju un valstu sniegtais atbalsts.

Joprojām esam vienīgie Eiropā, kur nevar apgūt hidrometeorologa profesiju, kā arī vienīgie, kur neveic skaitlisko modelēšanu, taču šajā ziņā Latvija sadarbojas ar pārējo Baltiju un Ziemeļvalstīm. “Šobrīd kopumā desmit Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm ļoti ambiciozs projekts ir kopīga skaitliskās modelēšanas centra izveide. Līdz 2022. gadam tiks pabeigta tā pirmā fāze, un līdz 2027. gadam tam jābūt gatavam, un tad arī Latvija varēs teikt, ka mums ir, jo esam partneri. Kā projektu partneris centrs darbojas arī dažādās Eiropas un pasaules līmeņa organizācijās, kas atkarībā no to mērķa dod treniņu un apmācības iespējas darbiniekiem, kā arī Latvijai iespēju iegūt specifiskus datus.

Piemēram, Latvijas institūcijas dalība Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrā nodrošina ar vidēja un ilgtermiņa prognozēm. “Tās tiek uzskatītas par precīzākajām pasaulē – labākām, salīdzinot ar amerikāņu vai japāņu prognozēm. Tādas neviena valsts pati nevarētu iegūt, bet kopīgiem spēkiem mēs varam,” lepojas Vīksna. Savukārt Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas ietvaros Latvija iegūst satelīta attēlus, kuri ļauj noteikt mitrumu augšējos atmosfēras slāņos, pērkona negaisa iespējamību, mākoņu virsotni, temperatūru, radiāciju, kā arī zemes pašas temperatūru, stāsta sinoptiķis, datora ekrānā rādot baltu mākoņu izraibinātu Eiropas kontūru.

“Neierobežots skaits variāciju. Pirms diviem gadiem pat tika pagriezts satelīts, lai mēs palu laikā novērtētu Lielupes baseinu un Daugavu. Vieni to nevaram, bet, sadarbojoties ar citiem Eiropā, tas ir iespējams,” stāsta Prognožu un klimata daļas vadītājs.

Sadarbība dažādās programmās nenotiek tikai ES iekšienē, bet arī ar Izraēlu, Baltkrieviju un citām valstīm. Starptautiskās sadarbības piemērs ir arī, piemēram, “Android” mobilajās iekārtās redzamās laika ziņas, jo šīs prognozes, balstoties uz Latvijas staciju sniegtajiem datiem, nodrošina amerikāņi. “Tomēr no mūsu kopumā 24 stacijām viņi datus saņem no kādām astoņām, bet trūkstošais tiek simulēts, un prognoze ir neprecīzāka par mūsu doto,” brīdina Vīksna.

Salīdzinoši slikta, vienīgi caur Pasaules Meteoroloģijas organizāciju un kādu starptautisku meteoroloģijas projektu pastarpināta, sadarbība šobrīd Latvijai ir ar kaimiņvalsti Krieviju. “Par laimi, valdošie vēji Latvijā ir no rietumiem no dienvidrietumiem, un tas mums nav izšķiroši,” skaidro sinoptiķis.

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.