Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo
close-ad

Atņem dokumentus, iedod cigaretes – arī vīriešus pārdod piespiedu darbam

Piespiedu sekss, necilvēcīgs darbs un orgānu tirgus. Tie ir daži no izplatītākajiem cilvēktirdzniecības noziegumiem, no kuriem katru gadu Eiropas Savienībā cieš tūkstošiem upuru. Cilvēktirdzniecības upuri nebūt nav tikai sievietes, ko vervē seksam, pērn Latvijā katrs otrais reģistrētais upuris bija vīrietis. 

Foto: Vida Press

Latvijā – katrs otrais ir vīrietis

Cilvēktirdzniecības rēgs ir klātesošs arī Latvijas sabiedrībā. Pērn Latvijā reģistrēti 23 cilvēktirdzniecības upuri, taču nav zināms, cik cietušo palicis “aizkadrā”. Seši no upuriem izmantoti seksuāli, 12 nonākuši piespiedu darba ekspluatācijā, pieci upuri piespiesti noslēgt fiktīvas laulības. 11 no visiem cietušajiem bijuša vīrieši, tostarp cietuši no seksuālas izmantošanas. Latvijas valstspiederīgie piespiedu kārtā izmantoti gan dzimtenē, gan Lielbritānijā un citās valstīs, piemēram, Kiprā, Vācijā, Itālija, Īrijā un pat Venecuēlā.

Tā kā strādāt uz ārzemēm no Latvijas dodas daudzi, ir grūti aplēst patieso cilvēku tirdzniecības riska līmeni un gadījumu skaitu. Daudzi gadījumi paliek noklusēti. Cilvēkiem ir kauns par piedzīvoto, tuvinieki nereti nepieņem un nosoda notikušo, un palīdzība paliek nemeklēta. Patiesā cilvēku tirdzniecības seja paliek neredzama aiz šiem neizstāstītajiem stāstiem. 

Dārzeņu šķirotāju stāsts

Šogad aprīlī Rīgā tika notiesāti divi cilvēki par sieviešu piespiedu izprecināšanu. Viņi Latvijā piedāvāja sievietēm darbu dārzeņu šķirošanas rūpnīcā Lielbritānijā. Piedāvājumu pievilcīgu darīja labās algas solījumi. Noziedzīgās grupas dalībnieki organizēja topošo dārzeņu šķirotāju braucienu uz Lielbritāniju. Trīs cerību pilnas sievietes no Latvijas devās uz svešo valsti, nenojaušot, kas viņas sagaida. Tur dārzeņu šķirošanas rūpnīcas vietā sievietes nogādāja katru savā dzīvesvietā, un sapnis par peļņu ārzemēs pēkšņi bija pārvērties par murgu. 

Savervētās sievietes vairs nebija noteicējas pār savu dzīvi. Viņas nedrīkstēja pārvietoties, nedrīkstēja sazināties ar savējiem. Viņām nevajadzēja šķirot dārzeņus – viņas pašas uzskatīja par priekšmetiem. Iebiedējot un piedraudot ar vardarbību, latvietes tika piespiestas stāties laulībā ar vīriešiem no Pakistānas, sievietēm kļūstot par instrumentu, ar kura palīdzību šīs trešās valsts pilsoņi iegūst tiesības uzturēties Eiropas Savienībā.

Atņem dokumentus, iedod cigaretes

Institūcijas, kas strādā ar upuriem, fiktīvās sievas raksturo kā sievietes “ar ievainojamības pazīmēm”. Tieši tādas pilngadīgas sievietes meklē vervētāji fiktīvo un ekspluatatīvo laulību noslēgšanas nolūkā ne tikai Lielbritānijā, bet arī Dānijā, Kiprā, Īrijā. Savukārt, izmantojot sociālos tīklus, uz Latviju un citām valstīm tiek vervētas sievietes no valstīm ārpus Šengenas zonas, lai, izmantojot tūrista imigrācijas statusu, viņas piespiestu nodarboties ar prostitūciju.

Tomēr cilvēki pieredz ne tikai seksuālu, bet arī darba ekspluatāciju lauksaimniecībā un celtniecībā. Tas notiek ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā, nomalēs dzīvojošos savervējot un pārdodot darbam, piemēram, ražotnēs Rīgā. Uz Latviju arvien biežāk tiek nosūtīti trešo valstu pilsoņi kā lēts darbaspēks – iestādes šajos gadījumos līdz šim nav konstatējušas cilvēktirdzniecības pazīmes, taču arī šie cilvēki ir to redzeslokā.

Dažkārt upuri pat neapzinās to, ka viņi tādi ir, jo, piemēram, piespiedu darba devējs nodrošina ar dzīvošanu, ēdienu, cigaretēm. Pat tad, ja ir atņemti dokumenti un jāstrādā bez darba līguma, apdrošināšanas, pusdienu pārtraukuma un brīvdienām. Ir arī tādi gadījumi, ka vervētāji nāk no paziņu, šķietamo draugu vai pat ģimenes locekļu vidus. Līdztekus darbojas globāls profesionālu vervētāju tīkls, kas cenšas identificēt cilvēkus, kuri varētu kļūt par viņu peļņas avotu. 

Daudz upuru, maz spriedumu

Ar mani nekas tāds nenotiks. Cilvēki par to ir dzirdējuši, bet uzskata, ka cilvēku tirdzniecība neattiecas uz viņiem. Kā vērtē Iekšlietu ministrijas eksperti, šajos noziegumos ar pārāk maz notiesājošu spriedumu un pārāk daudz upuru. Vājais posms to izskaušanā Latvijā ir tas, ka nereti tiek noteikts neadekvāti zems sods. Nepilnīga izpratne vai pat skepse par cilvēktirdzniecības noziegumiem valda ne tikai sabiedrībā, bet arī izmeklēšanas iestāžu un tiesu jomā. Ļoti līdzīga situācija ir arī citās mūsu reģiona valstīs.

Vienlaikus tirdzniecību ar cilvēkiem pasaulē vērtē kā otru naudīgāko organizētās noziedzības biznesu – starp līderi narkotiku tirdzniecību un ieroču biznesu. Arī Latvijā šai jomā ir daudz neatklātu noziegumu un ievērojamas finanšu plūsmas paliek varas struktūrām nezināmas. 

Par upuri var kļūt ikviens 

Seksuāla izmantošana joprojām ir izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma (56%). Tai seko piespiedu nodarbinātība (26%), šajā jomā reģistrēto gadījumu skaits ir pieaudzis. Līdere (61% gadījumu) piespiedu darba jomā ir Lielbritānija. Atlikušo statistikas daļu veido citas cilvēku tirdzniecības formas, piemēram, piespiedu ubagošana vai orgānu izņemšana (18%). Lai gan cieš arī vīrieši, joprojām visbiežāk par upuriem kļūst sievietes un nepilngadīgas meitenes (68%), kā arī bērni (23%). 44% upuru ir Eiropas Savienības pilsoņi – visbiežāk rumāņi, ungāri, nīderlandieši, poļi un bulgāri.

Organizācijas, kas strādā pie cilvēktirdzniecības mazināšanas (piemēram, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un “Resursu centrs sievietēm “Marta””), uzsver, ka par upuri var kļūt jebkura dzimuma, vecuma un statusa cilvēks ikvienā pasaules malā. Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Laikā no 2012. līdz 2014. gadam reģistrēto upuru skaits Eiropas Savienībā bija 15,8 tūkstoši, bet 2015.–2016. gadā tas pieauga līdz 20 532, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. 

Grūti sadziedējama pieredze

Katru gadu trūkstošiem cilvēku Eiropas Savienībā un pasaulē kļūst par upuriem. Statistika liecina, ka parasti vervētāju tīklos iekrīt cilvēki, kuriem ir grūti ekonomiskie apstākļi, tostarp bezdarbnieki un trūcīgie, arī personas ar īpašām vajadzībām. Nereti tie ir cilvēki bez augstākās izglītības un svešvalodu zināšanām.

Latvija biežāk ir upuru izcelsmes valsts, kur, līdzīgi kā dārzeņu šķirotājas, tiek meklēti un vervēti cilvēki, kas, vēloties uzlabot savu materiālo stāvokli, nav grūti pierunājami doties strādāt uz vairāk pārtikušām Eiropas valstīm. Fiktīvo laulību sērga, kuru pavada salauzti sieviešu likteņi, ir aktuāla problēma ne tikai Latvijā kā trešo valstu pilsoņu potenciālo līgavu izcelsmes vietā.

Tas, ka šādi stāsti ir pavisam reāli, norāda uz cilvēku vieglprātību un uzticēšanos. Gan jau būs labi! Taču aiz cerībām dažkārt slēpjas smags darbs sliktos apstākļos bez atlīdzības, arī seksuāla verdzība un ārkārtīgi grūti sadziedējama pieredze.

Latvijā ir dažādas iespējas meklēt palīdzību tiem, kas cietuši cilvēktirdzniecības noziegumos gan Latvijā, gan atrodoties ārpus valsts. Darbojas diennakts uzticības tālrunis 28612120, palīdzību piedāvā dažādas valsts un nevalstiskās organizācijas. Meklēt palīdzību var dažādos veidos, par to apkopota informācija valsts informatīvajā resursā “Cilvektirdzieciba.lv”.

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.