Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo

Kiberkarš kabatā – ceļā uz drošu digitālo telpu

Iespējas, ko pavēris internets, līdzi nes arī jaunus apdraudējumus, un tā ir kļuvusi par sevišķi nopietnu globālu problēmu gan ikdienas lietotājiem, gan valstu valdībām. 

Foto: Vida Press

Pazūd miljardi

Mobilie maksājumi vai bankas kartes izmantošana, iepērkoties internetā, ir ļoti ērta, to regulāri izmanto miljoniem cilvēku. Internets taupa laiku un resursus gan maksātājiem, gan pakalpojuma sniedzējiem. Arī visas pasaules iedzīvotājus savienot spējīgie sociālie tīkli kļuvuši par neatņemamu cilvēku dzīves daļu. Tiešsaistes tehnoloģijām ir milzīgs devums arī ekonomiskajā attīstībā, mainot veidu, kā funkcionē bizness.

Tomēr tās nav tikai ērtības vien, jo vienlaikus ar tehnoloģiju attīstību palielinās arī kibernoziedzība, kiberrīkiem kļūstot par bīstamiem ieročiem – no naudas izkrāpšanas līdz ģeopolitiskās varas dalīšanai. Atsevišķu valstu centieni kiberdrošībā nav samērojami ar kiberuzbrukumu apmēriem, tādēļ Eiropas Savienība meklē risinājumus apvienotai cīņai ar vienu no lielākajiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Bezskaidras naudas izkrāpšana un viltošana ir veids, kā tiek nodrošināti līdzekļi organizētajai noziedzībai, narkotiku tirgoņiem, terorismam un cilvēktirdzniecībai. Tādēļ pašlaik uzmanības centrā ir vajadzība pastiprināt valstu spēju veikt kriminālvajāšanu un sodīt kibernoziedzniekus ar reāliem sodiem.

Krāpjoties ar maksājumu kartēm, gada laikā tiek izkrāpti 1,8 miljardi eiro, liecina Eiropas Komisijas aplēses par 2016. gadu. Miljards eiro no pircēju kontiem pazūd krāpnieciskā interneta tirdzniecībā vien. Kibernoziedzības ietekme uz tautsaimniecību no 2013. līdz 2017. gadam ir palielinājusies pieckārtīgi. Un tā turpina pieaugt. Vienlaikus 51% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka nav informēti par kiberdraudiem. 

Uzmanības lokā

Eiropā kibernoziegumi ir ikdienišķa parādība. 2017. gadā katru dienu notika vairāk nekā 4000 uzbrukumu ar izspiedējprogrammatūrām, astoņi no desmit uzņēmumiem pieredzēja vismaz vienu kiberincidentu.

Negatīvā ietekme uz ekonomiku pastiprinās, nemitīgi notiek mēģinājumi krāpties, zagt datus un pat destabilizēt valdības. Ne velti 87% Eiropas iedzīvotāju kibernoziegumus uzskata par svarīgu apdraudējumu Eiropas Savienības iekšējai drošībai. Tādēļ drošība tiešsaistē ir kļuvusi par tikpat nepieciešamu kā drošības nodrošināšana pilsētu ielās vai masu pasākumos. Lai virtuālā vide nekļūtu par aizsegu noziedzībai, tiek meklētas iespējas, lai paaugstinātu kiberdrošības standartus un atjaunotu iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos digitālajai videi. Nepieciešami stingrāki noteikumi, kas spētu ierobežot virtuālo krāpšanos – no mobilajiem maksājumiem līdz virtuālajām valūtām. Topošais regulējums, piemēram, neļaus tiesām par salīdzinoši jauno noziedzības jomu lemt neadekvāti maigi, nodrošinās finanšu iestāžu ziņošanu un labāk aizsargās cietušos, piemēram, tos, kas piedzīvojuši identitātes zādzību. 

Četri no pieciem

Piecu populārāko krāpšanas veidu vidū Latvijā pašlaik jau četri notiek ar interneta starpniecību. Valsts policija ir apkopojusi biežākos krāpšanas veidus internetā, pirmajā vietā ierindojot viltus interneta veikalus. To aizsegā krāpnieki ļaunprātīgi cenšas iegūt pircēju naudu. Pircējs noskata kāroto preci, samaksā, taču preci nesaņem, tādējādi kļūstot par interneta krāpšanas upuri. Valsts policija aicina kritiski izvērtēt interneta veikalus un pirkumiem internetā izmantot atsevišķu norēķinu karti. Tāpat nevajadzētu izpaust personīgo informāciju, atklāt norēķinu kartes, pases vai citu dokumentu numuru. Krāpnieki var censties panākt, ka interneta lietotāji norāda ne tikai norēķinu kartes numuru, bet arī telefona numuru, personīgos datus, norēķinu kartes drošības kodu un pat internetbankas paroli.

Naudu internetā izkrāpj arī lauksaimniecības tehnikas viltus tirgoņi. Tāpat Valsts policija izceļ biežos kibernoziedznieku centienus darboties, izmantojot e-pastu. Ar šādām vēstulēm ir saskāries gandrīz katrs. Ik gadu Eiropas Savienībā tiek nosūtīti 36 miljardi tā saucamo pikšķerēšanas ziņojumu. Tāpat nereti internetā tiek rīkotas viltus akcijas, kurās interneta lietotāji aicināti piedalīties neeksistējošās loterijās ar vērtīgām balvām. Lai pie tām tiktu, personām ir jāsniedz savi personīgie un bankas kartes dati. 

Dzīvojam kiberkara apstākļos

Neskatoties uz dažādiem incidentiem, Eiropas iedzīvotāji kopumā ļoti uzticas digitālajām tehnoloģijām. Un ne bez iemesla, jo tās pavērušas jaunas iespējas komunicēt, iepirkties, strādāt un izklaidēties, un, kā raksturo Eiropas Komisija kādā no paziņojumiem par kiberdrošību, digitālā vide pat “veido Eiropas ekonomikas mugurkaulu”.

Kibernoziegumi notiek, un dažkārt tiem ir plaša rezonanse, sevišķi tad, ja tie ir saistīti ar viltus informācijas izplatīšanu. Nupat ar šādu paziņojumu palīdzību par viltus kriptovalūtas reklamētāju negribot kļuva Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis. “Google Ads” ģenerētās reklāmas vēstīja par to, kā viņš televīzijas raidījumā skaidrojis par ievērojamo peļņu, kuru ieguvis, sākot darboties ar virtuālo valūtu. Pēc tam, kad reklāmas dažādos portālos atradās jau vairākas dienas, režisors savā “Instagram” kontā uzdeva jautājumu, kāpēc šādus gadījumus pieļauj valsts drošības iestādes. Režisors atzina, ka saņēmis vairākus ieinteresētu cilvēku zvanus, kas arī vēlējušies pievērsties kritpovalūtas jomai.

Savukārt Lietuvā aprīlī uz prezidenta biroja, valdības un Seima e-pasta adresēm nosūtīta viltus informācija par aizsardzības ministru Raimundu Karobli. Tā vēstīja, ka ministrs saņēmis kukuli. Viņa vārdu, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, digitālie ļaundari bija izmantojuši jau iepriekš, kad augstākajām Lietuvas amatpersonām tika izplatīta vēstule ar datorvīrusu. Tajā tika apgalvots, ka aizsardzības ministrs uzmācies kādam žurnālistam un atzinies, ka esot gejs. Pēc notikušajiem incidentiem cietušais Karoblis norādīja, ka “tehnoloģiju laikmetā mēs dzīvojam kiberkara apstākļos”. 

Pirmrindnieces” – Krievija un Ķīna

Maija sākumā veiktais Latvijas pašvaldību mājaslapu novērtējums liecina, ka divās no trim pašvaldību tīmekļvietnēm ir augsti kiberdrošības riski. Tāpat riska zonā ir arī bizness – eksperti norāda, ka mūsu valsts uzņēmumi par riskiem nereti aizdomājas tikai tad, kad kiberuzbrukums jau ir piedzīvots un, piemēram, noplūduši biznesa dati. Līdzīga situācija ir arī citviet, jo, kā rāda Eiropas Komisijas aptaujas dati, 69% uzņēmumu Eiropā ir neliela izpratne vai nav nekādas izpratnes par to, kādā veidā tie ir pakļauti kiberriskiem.

Satversmes aizsardzības biroja apkopotā informācija liecina, ka galveno kiberapdraudējumu Latvijai rada Krievija, jo kaimiņvalsts kiberspējas un apņēmība tās likt lietā palielinās. Krievija kibertelpu plaši izmanto ne tikai spiegošanai, bet arī viltus informācijas operāciju un destruktīvu darbību veikšanai. Šīs valsts kiberuzbrukumi uzskatāmi par vienu no visstraujāk augošajiem apdraudējumiem ne tikai Latvijai, bet Rietumvalstu drošībai kopumā. Globāli arī Ķīna demonstrē savas kiberspējas, tās sevišķi pielietojot ekonomiskajai izlūkošanai. Globālās intereses kibertelpā dala arī Rietumi un Irāna, Ziemeļkoreja. Līdz ar to, kā skaidro Satversmes aizsardzības birojs, ikvienas valsts apdraudējumi kibertelpā pastāv ciešā saiknē ar politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem.

Cilvēki, kas saskārušies ar krāpniecību internetā, aicināti ziņot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV pa tālruni 67085888 (24/7). Ja nācies saskarties ar maldinošu reklāmu vai negodīgu komercpraksi, jāziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram: http://www.ptac.gov.lv/lv/. Ja krāpniecisku darbību rezultātā nodarīti finansiālie zaudējumi, jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā.

Tāpat ziņot var vietnē "Drossinternets.lv" un zvanot uz Latvijas Drošāka interneta centra uzticības tālruni 116111.

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.