Par leļļu galvu, Latvijas karogu un zāģu pārbaudēm
Pērn mūsu drošības labad no tirgus tika izņemti 774 dažādu preču, galvenokārt rotaļlietu un elektroierīču, modeļi. Lindas Rinkules vadītā komanda gadu gaitā iemācījusies konstatēt neatbilstošas un pat dzīvībai bīstamas preces ne tikai laboratorijā, bet jau vizuāli. Gluži tāpat kā stingro prasību dēļ esam pieraduši veikalu vitrīnās neredzēt nozilējušus vistu stilbus, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Preču un pakalpojumu uzraudzības daļa rūpējas, lai no veikalu plauktos redzamo rotaļlietu plastmasas nebūtu bīstamu izgarojumu un rokas urbis nesistu ar strāvu.
Rinkule Ekonomikas ministrijas struktūrā nonāca, kā pati saka, ļoti interesantā laikā – tobrīd, pēc neatkarības atgūšanas, vēl tikai būvēja kvalitatīvu iestāžu sistēmu, kā arī strādāja, lai izpildītu priekšnosacījumus iestājai Eiropas Savienībā (ES). Beigusi vadības zinātņu studijas, viņa iesaistījās akreditācijas, standartizācijas, tai skaitā tagad pašas pārstāvētās tirgus uzraudzības sistēmas, veidošanā. “Jautājumi bija sarežģīti, un tos nebija nemaz tik viegli iekustināt. Latvija saņēma ļoti lielu Eiropas Savienības atbalstu, finansējumu cilvēku izglītošanai, normatīvo aktu izstrādei,” viņa stāsta.
Gūtā pieredze ļāva turpināt darbu PTAC, kur Rinkules uzdevums tobrīd bija sakārtot tirgus uzraudzības jomu atbilstoši ES prasībām tā, lai tā pilnvērtīgi aizsargātu Latvijas iedzīvotājus. “Līdz tam preču un pakalpojumu uzraudzība bija salīdzinoši vienkāršota. Inspektori tolaik veikalos labprāt gāja novērot cenu korektu norādīšanu, pārbaudīja atbilstības zīmes. Tas ir vienkārši. Mans pirmais uzdevums bija veidot profesionāļu komandu, kas spēj izanalizēt normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasības, kā arī pieprasīt komersantam novērst neatbilstību. Ja vajag, mēs aizstāvam savus lēmumus tiesā.”
Pārbauda liftus un Latvijas karoga krāsu
Pārbauda liftus un Latvijas karoga krāsu
Patlaban Rinkules vadītajā Preču un pakalpojumu uzraudzības daļas kolektīvā strādā 35 profesionāļi, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus, izņemot neatbilstošas preces no plašā tirgus. Tiek kontrolētas aptuveni 20 preču grupas, īpašu uzmanību pievēršot tieši bērnu precēm, rotaļlietām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, gāzes iekārtām, būvizstrādājumiem, elektroprecēm un mašīniekārtām.
“Būtiskākā joma Eiropas Savienībā un mums vienmēr būs bērniem drošas preces – gan rotaļlietas, gan arī dažādas bērnu aprūpes preces: gultiņas, pārnēsājamās ierīces, arī ratiņi. Bērni ir vismazāk aizsargātā patērētāju grupa, un viņiem jāvelta īpaša uzmanība,” skaidro Rinkule.
“Aptuveni puse no visām neatbilstošajām precēm ir no Ķīnas. To, protams, iespaido tas, ka no tās importē ļoti daudz rotaļlietu. Viena tām izplatīta problēma ir kaitīgo ftalātu izmantošana mīkstās plastmasas priekšmetos elastības palielināšanai, piemēram, leļļu galviņām. Lai gan kopumā tam ir tendence samazināties, tādu joprojām atklājam diezgan daudz,” viņa skaidro, “cita lieta ir sīkās detaļas, kas viegli atdalās. Ieraugot rotaļlietu, tas vienmēr nav tik nepārprotami skaidrs, un tad izmantojam noteiktus šablonus. Piemēram, skatāmies, vai grabuļi iet tajos iekšā, jo tas nozīmē, ka bērniņam noteiktā vecumā, uzkrītot tādam virsū, tas var nosprostot elpošanas ceļus.”
Viņa skaidro, ka ļoti būtiski ir kontrolēt arī daudzveidīgo elektropreču grupu, kurai saskaņā ar dažādiem regulējumiem atbilstību nosaka gan energoefektivitātes, gan ekodizaina un drošības jomā: “Ir Eiropas līmeņa prasības, kas nosaka, cik daudz resursu – elektroenerģiju vai, piemēram, veļasmašīna ūdeni – šīs preces drīkst patērēt. Svarīga un ļoti daudzveidīga preču grupa ir arī rokas instrumenti. Mēs testējam, piemēram, rokas urbjus, zāles pļāvējus, zāģus.”
PTAC uzrauga arī individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstību. Rinkule skaidro, ka, piemēram, ja reiz prece tiek reklamēta un tirgota kā atstarojoša, tad tās lietotājam jābūt pasargātam un redzamam. Šajā ziņā vēl pērn konstatētas neatbilstības kāda latviešu uzņēmuma ražotajā apģērbā, kura elementu atstarošanās bija nepietiekama.
“Mēs gan nepārbaudām tikai patēriņa preces. Viena nodaļa strādā ar bīstamo iekārtu uzraudzību, piemēram, apseko liftus, katlumājas atbilstoši valsts regulējumam. Sistēma ir tāda, ka bīstamās iekārtas apsaimniekotājam pašam ir jānoalgo trešās puses akreditēta inspicēšanas institūcija, bet mēs no valsts puses uzraugām, lai šādas pārbaudes apsaimniekotājs vispār pasūtītu,” stāsta PTAC nodaļas vadītāja.
Globalizācijas laikmetā, kad preču sortiments faktiski visur ir vienāds, arī izteikts vairums regulu – aptuveni 95% – ir pieņemts vienoti ES, bet tikai ap 5% ir Latvijas nacionālās prasības. Turklāt vairumā gadījumu tās ir visai specifiskas. “Valsts karogi pēdējā laikā bija palikuši ārkārtīgi krāsaini un plāni. Tad nu bija jānosaka, kādi materiāli jāizmanto, kāda biezuma, kādai gaismas caurlaidībai jābūt, kāds ir īstais “Pantone” krāsas tonis. Tas bija jāregulē, un tagad, ja neskaita līdzšinējās produkcijas atlikumus, pārdošanā jau nedrīkst būt neatbilstoši karogi,” Rinkule min vienu no klasiskākajiem nacionālo noteikumu piemēriem.
Šobrīd tiek izstrādāti arī jauni, vismaz pagaidām tikai Latvijā saistoši noteikumi spēļu laukumiem. ES ir vienots regulējums atsevišķām precēm, kas tajos tiek uzstādītas, bet ne kompleksiem kopumā, un PTAC jau ilgstoši cīnās, lai šādas vienotas prasības būtu. “Tos testē ar zondēm, kas imitē dažādas bērnu ķermeņa daļas, eksperti ložņā, skatās, kur, piemēram, ir iesprūšanas vai savainošanās risks. Gribētu, lai tas būtu sistemātiskāk, lai laukumu uzstādīšana un uzturēšana būtu nopietnāka,” teic preču drošības eksperte.
Ierauga bīstamas rotaļlietas
Ierauga bīstamas rotaļlietas
Pastāvošā kārtība paredz, ka ražotāji vai izplatītāji preces pašdeklarē jeb novērtē to atbilstību drošuma prasībām un apliecina to sertifikātā, bet uzraugi selektīvā kārtā tās var pārbaudīt. “Brīdis, kad prasības ir jāievēro, ir laišana tirgū, preču ielikšana veikala plauktos, arī interneta veikalos. Kontrolējam arī ievestās preces uz robežas,” skaidro Rinkule.
Viņas nodaļas eksperti un inspektori dodas pārbaudēs, kurās pirmkārt pārbauda dokumentāciju, marķējumus, valsts valodā pieejamās instrukcijas. Lai gan daļai preču vizuāli neatbilstību noteikt nav iespējams, cita prece jau vizuāli rada aizdomas, tādēļ tiek ņemti paraugi pārbaudēm.
To, cik labi strādā ekspertu uztrenētās acis, apliecina fakts, ka no pērn pārbaudītajām 1400 precēm 54% bija nepieciešams izņemt no tirgus. “Uz pārbaudi nosūtītās lietas nereprezentē tirgu. Tieši otrādi – tās parāda, ka izlasē iekļaujam augstākas neatbilstības preces un tā labāk izmantojam valsts resursus šajās pārbaudēs. Esam tiešām trāpījuši tur, kur tas ir vajadzīgs,” lepojas departamenta vadītāja, “konstatējot neatbilstības, izsekojam piegādes ķēdi un prasām atbildīgajam komersantam, lai viņš pierāda preces atbilstību.”
Atbildot uz jautājumu, kā komersanti uztver preču pārbaudes un produktu izņemšanu no tirdzniecības, Rinkule stāsta, ka sākotnēji daudz strīdu nonāca tiesās, tomēr gāja laiks, izveidojās tiesu prakse un komersanti saprata, ka nav pamata strīdēties un labāk visu izpildīt korekti pēc prasībām. “Mūsu darbs ir vērsts uz komersantu kontroli, un mums ir jāpamato savas darbības. Arī komersanti mācās – viņi skatās, kas ir jāizpilda, un tiešām to ievēro, nevis gaida, kad mēs pie viņiem atnāksim,” viņa raksturo gadu laikā piedzīvoto progresu.
PTAC arī nāk pretī un piedāvā konsultācijas, skaidro prasības, kā arī organizē seminārus, jo visu prasību izprašana un tehniskās dokumentācijas sagatavošana dažkārt var nebūt viegla. “Bijuši arī četri pilotprojekti, kur sadarbojāmies ar lielajiem komersantiem ar ļoti lielu preču klāstu. Vēlamies panākt, lai viņi paši ievieš iekšējo vadības sistēmu, lai paši spēj laikus identificēt preču trūkumus un neatbilstības. Kad viņi to varēs, tad kontrolētāja un kontrolējamā lomas mainīsies. Tā mēs visi esam ieguvēji,” stāsta jomas pārzinātāja.
“Parastu veikalu jau pat vairs nav nemaz tik daudz – viss saplūst lielveikalos, veikalu ķēdēs un internetā. E-komercijā piedāvā aizvien plašāku preču klāstu, un interneta veikalos identificēt nedrošās preces ir daudz vienkāršāk, īpaši, ja tās jau ir atklātas un norādītas “Safety Gate” sistēmā,” stāsta Linda Rinkule, uzsverot, ka šogad interneta veikalu pārbaudes pastiprināsies. Foto: LETA
Tekstilizstrādājumus pārbauda Alikantē
Tekstilizstrādājumus pārbauda Alikantē
Speciāliste atklāj, ka Latvijā pagaidām ir maz laboratoriju, kuras iestāde varētu izmantot preču pārbaudei. Uz vietas iespējams testēt rotaļlietas, elektropreču elektromagnētisko saderību un drošumu, kā arī dažādus būvizstrādājumus. Līdz ar to lielai daļai izņemto preču laboratorisko pārbaudi nākas veikt ārpus Latvijas.
Piemēram, pirms kādiem četriem gadiem Rinkule ES finansēta projekta ietvaros par tekstilizstrādājumu pārbaudes vietu konkursa kārtībā izvēlējās kādu laboratoriju Alikantē, Spānijā. Tas ir ļoti dārgi, un ES iedzīvotāju sargāšanai no bīstamām precēm piešķir arvien lielāku finansējumu. Turklāt šāda sadarbība atvieglo arī pašu testēšanas procesu – ir atsevišķas preču grupas, kuru atbilstību var testēt tikai dažas laboratorijas visā ES. Tad projekta ietvaros testējamos paraugus ievāc visā savienībā un pēc rezultātu ievākšanas vajadzības gadījumā var vienoti vērsties pie komersantiem.
Eiropas Savienības rūpes par iedzīvotāju drošību šajā aspektā ir pasaulē unikālas. Rinkule stāsta, ka pērn viesojās laboratorijā Asunsjonā, Paragvajā, kur redzējusi skaistu, lielu lodi, kurā pārbauda apgaismes spuldžu prasības, tāpat ir noteiktas prasības atsevišķām elektroprecēm un kabeļiem, bet salīdzinājumā ar Eiropu Paragvajā spēkā esošās prasības uzskatāmas par zemām.
ES valstu iestādes arī palīdz cita citai tā dēvētajā “Safety Gate” informācijas apmaiņas sistēmā par nedrošām nepārtikas precēm (iepriekš pazīstama kā RAPEX), daloties ar informāciju par bīstamajām precēm. Pērn Latvija no nepilniem 800 izņemto preču brīdināja par 34, kuras, kā apliecināja pārbaudes, rada nopietnus riskus lietotājam.
Internetā kontrolēt vienkāršāk
Internetā kontrolēt vienkāršāk
Rinkule atzīst, ka līdz šim nepietiekami kontrolēti tirgotāji reģionos un uzraudzība pamatā notikusi galvaspilsētā. Tiesa, ja reiz neatbilstošā prece ir izņemta Rīgā, tad iestāde noskaidro atbildīgo komersantu, pieprasa uzrādīt visus punktus, kur tā tirgota, un izņemt no visa tirgus.
“Tas ir ļoti grūti un ne vienmēr simtprocentīgi izdodas. Protams, dodamies arī izbraukumos, bet nevaram pārbaudīt visu. Šogad ir uzsākts tieši reģionu pārbaužu virziens, un mēs mērķtiecīgi brauksim uz dažādiem reģioniem, lai novērtētu patēriņa preču drošumu, cenu norādes un tirdzniecībā izmantotos mērīšanas līdzekļus,” viņa klāsta plānus.
Tikmēr kontroli atvieglo tendence, kas, lai gan vairs nav jauna, bet aizvien pieņemas spēkā, – tirdzniecības pārcelšanās no fiziskiem veikaliem uz internetu. “Parastu veikalu jau pat vairs nav nemaz tik daudz – viss saplūst lielveikalos, veikalu ķēdēs un internetā. E-komercijā piedāvā aizvien plašāku preču klāstu, un interneta veikalos identificēt nedrošās preces ir daudz vienkāršāk, īpaši, ja tās jau ir atklātas un norādītas “Safety Gate” sistēmā,” stāsta preču drošības eksperte, uzsverot, ka šogad interneta veikalu pārbaudes pastiprināsies.
Vienīgi tam, ko cilvēki privāti pasūta “AliExpress”, “eBay” vai citos veikalos no trešajām pasaules valstīm, izsekot nevar – cilvēkiem pašiem jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. “Dažkārt var nopirkt pievilcīgi lētas rotaļlietas vai kādas elektropreces, bet, kā atklājuši kolēģi no citām valstīm, kas jau ir veikuši interesantus pasūtījumus un tos testējuši, sevišķi bīstami ir dažādi lādētāji. To aizdegšanās risks ir ļoti augsts, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem. Vienkāršus telefonu vāciņus nopirksiet, nekāda nelaime nebūs, bet tur, kur ir elektrodrošība, bērnu preces, tur tomēr aicinu uzmanīties,” brīdina Rinkule.
