Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo
close-ad

Sugu izmiršanas ‘sarkanā lampiņa’ brīdina: ekonomikai jāmainās tagad

Dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes, kas sabiedrībā tiek uztverta kā uzņēmumu un valstu attīstība, ierosinājusi vēsturē nepieredzētu sugu izmiršanas vilni.

Foto: LETA

Cieš augsne, meži, okeāni

Izmiršanas priekšā ir miljoniem sugu, un tas var vēl vairāk destabilizēt trauslo vides un klimata līdzsvaru. Tas secināms no maija sākumā publicētā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ekspertu ziņojuma. Tajā kritizēta vides postīšana, kas ne tikai ietekmē dabu, bet ved arī pie ekonomikas, dzīves kvalitātes, pārtikas nodrošinājuma un cilvēku veselības pasliktināšanās.

Sugas izzūd simtiem reižu ātrāk, nekā tas noticis pēdējo desmit miljonu gadu laikā, daudzas no tām pazudīs jau tuvākajos gados un gadu desmitos, brīdina starptautiskie eksperti. Cilvēka darbības rezultātā aptuveni pusmiljonam dzīvnieku un augu sugu jau pašlaik trūkst pienācīgas dzīves vides. Eiropā vien aptuveni 500 savvaļas putnu sugām jau patlaban draud izzušana, liecina Eiropas Komisijas dati. Kopumā Eiropas Savienības likumi aizsargā 1500 retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu.

No sabrukuma ekosistēmas var paglābt pasaules ekonomiskās un finansiālās sistēmas reorganizācija, norādīts politikas veidotājiem adresētajā starpvaldību dokumentā, tostarp jānodrošina krass fosilā kurināmā izmantošanas samazinājums, lai izbēgtu no globālās sasilšanas negatīvākā scenārija.

Pēc ANO ieskatiem, vides piesārņošana un pārāk intensīva augsnes izmantošana rada vismaz tikpat lielu apdraudējumu kā daudz apspriestās klimata pārmaiņas. Degradētas jau četras piektdaļas sauszemes platību, katra otrā upe un 40% okeānu. Iedzīvotāju skaits strauji pieaug, līdz ar to kāpj patēriņš un pieprasījums pēc resursiem. Tas tikai palielina spiedienu uz vidi un klimatu. Piemēram, lauksaimniecības vajadzībām cilvēki burtiski pazudina ekoloģiski nozīmīgos mežus – simt gadu laikā aptuveni trešdaļa mežu ir noslaucīta no zemeslodes. Cilvēce gada laikā patērē aptuveni 60 miljardus tonnu dabas resursu, un šis apjoms strauji pieaug. Paralēli nerimst neiedomājami plaša mēroga dabas piesārņošana. 30 gadu laikā desmit reizes pieaugusi plastmasas ražošana, bet pēdējo 13 gadu laikā divkāršojusies ķīmiskā mēslojuma lietošana. 

Attīstības aizsegā

Vienlaikus katrs ceturtais zemeslodes iedzīvotājs cieš no tīra dzeramā ūdens trūkuma un katrs desmitais ir badā. Dabai nodarītais kaitējums likumsakarīgi pavēršas pret mums pašiem. Nesaudzīga saimniekošana attīstības aizsegā notiek arī Latvijā, piemēram, strauji izplešoties aramzemes platībām, kurās lieto minerālmēslus un pesticīdus. Tikmēr bioloģiskā lauksaimniecība, kurā pielieto dabu saudzējošas metodes, veido ļoti nelielu daļu kopējās lauksaimniecības zemes platības.

Kamēr mūsu valsts politiķi cenšas panākt, lai klimata pārmaiņas netraucētu agrobiznesa peļņai, Eiropas Savienība (ES) kopumā videi un klimatam velta nedalītu uzmanību. Eiropa ir kļuvusi par pasaules līderi rīcībā pret klimata pārmaiņām. Aktīvi rīkojas arī atsevišķas valstis, piemēram, Īrija un Lielbritānija, kas ir pasludinājušas ārkārtas stāvokli klimata jomā. Jau pieņemot Parīzes klimata nolīgumu un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Eiropas Savienības un pasaules valstu valdības apņēmās mainīt rīcību, ekonomiku, sabiedrību padarot ilgtspējīgāku. Piemēram, Eiropas Savienībā tiek īstenota klimata pārmaiņu ierobežošanai būtiskā enerģētikas savienības iniciatīva, tāpat ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt atkritumos izmestās plastmasas daudzumu un pārstrādāt visu plastmasas iepakojumu. Tā kā klimata pārmaiņas apdraud finanšu stabilitāti (pagājušajā gadā katastrofu izraisītie zaudējumi sasniedza nepieredzēti lielu summu – 110 miljardus eiro, ko sedza apdrošināšana), tiks sekmēti ieguldījumi tādos projektos, kuri veicina oglekļa emisiju samazināšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām. 

Izšķiroša ir ES vēlme pāriet no patērētājsabiedrības, kas, izlietojot dabas resursus, rada klimata pārmaiņas, uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu aprites ekonomiku. Tajā uzņēmumiem jāražo tādi produkti, kas kalpo ilgāk, ir viegli remontējami, atkārtoti izmantojami un pārstrādājami. Viena no aprites ekonomikas prioritātēm ir nepieciešamība vienas nozares atkritumus pārvērst izejvielās citām nozarēm. Tikpat būtiska ir iedzīvotāju iesaistīšanās un gatavība mainīt savus ikdienas paradumus – izvēloties pārtiku, pārvietojoties un lietojot enerģiju dabai draudzīgāk.

Trauksmes treļļi

Latvijā tiek īstenoti vērienīgi projekti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un cilvēka darbības ietekmi uz vidi. Piemēram, ar LIFE programmas atbalstu Latvijā realizēti 48 projekti, tostarp gādājot par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Viens no šādiem projektiem ir “Grass LIFE”, kura ietvaros izveidots mobilais ganāmpulks. Ar tā palīdzību vērtīgo zālāju īpašnieki, kuriem nav savu lopu, var nodrošināt pareizu zālienu noganīšanu, lai tajos uzturētu bioloģisko daudzveidību.

Latvijā jau divus gadus notiek dabas skaitīšana. Tās mērķis ir apsekot Latvijas dabas vērtības, tādā veidā apzinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatību un reālo stāvokli mūsu zemē. Apzināt dabas bagātības ir būtiski, un to savā ziņā var salīdzināt ar ekonomiskā potenciāla aprēķiniem, tīrai dabai mūsdienu pasaulē kļūstot par arvien vērtīgāku resursu. Dabas skaitīšanas ietvaros tiek sagatavoti priekšnoteikumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā. Paredzams, ka iegūtie rezultāti palīdzēs labāk līdzsvarot dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību.

Dabas skaitīšanas pirmajās sezonās, piemēram, secināts, ka no apsekotajiem mežiem mazāk par desmit procentiem vērtējami kā izcilas kvalitātes biotopi. Turklāt vairāk nekā puse mežu ir mazāk nekā 50 gadus veci, taču dabas vērtības slēpjas vecos un dabiskos mežos. Tāpat rezultāti liecina, ka bioloģiski vērtīgie zālāji ir apdraudēti un to platības sarūk dabisko pļavu neapsaimniekošanas vai nepareizas apsaimniekošanas rezultātā. Tā kā aptuveni divas trešdaļas vērtīgo zālāju atrodas privātpersonu īpašumos, būtiska ir sabiedrības izpratne par to, ka dabiskie zālāji ir vērtība, ar ko jālepojas un kas pareizi jāapsaimnieko. Dabas vērtību apzināšana gan valsts, gan privātajās teritorijās turpināsies līdz šā gada nogalei.

Pārmaiņas Latvijas dabā skaidri rāda putni, viens no piemēriem ir lauka cīruļu populācijas samazināšanās lauksaimniecības ķīmijas uzvaras gājiena rezultātā Latvijas laukos. Tas izriet no Lauku putnu populācijas indeksa monitoringa informācijas, taču līdzīga situācija ir visā Eiropā – lauku putni strauji izzūd, un tas ir kārtējais brīdinājums par to, ka pasaule mainās. 

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.