Mikrouzņēmumi: kas mainīsies 2021. gadā un vai ir vērts turpināt strādāt šajā režīmā
Foto: Shutterstock

No 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi likumā "Par mikrouzņēmumiem", kas paredz stingrākus ierobežojumus tiem, kas tagad strādā kā mikrouzņēmumi. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ieviešot jauno darba kārtību, no šobrīd reģistrētiem mikrouzņēmumiem turpinās darboties tikai aptuveni trešdaļa, pārējie būs spiesti mainīt uzņēmējdarbības formu vai arī pieteikt likvidāciju. Eksperti pastāstīja, kam pēc 1. janvāra šis režīms joprojām būs izdevīgs, bet kam ‒ labāk meklēt ko citu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas mainās no 1. janvāra?

  • Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varēs izmantot tikai mikrouzņēmuma īpašnieks. Par darbiniekiem, kuri strādā mikrouzņēmumā, nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā, t.i. pilnībā samaksājot sociālo nodokli. Atgādināsim, ka šobrīd mikrouzņēmumā var strādāt 5 darbinieki, kuru darba alga nedrīkst būt lielāka par 720 eiro.
  • No nākamā gada mikrouzņēmuma statusu nevarēs iegūt PVN maksātāji un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).
  • No 1. janvāra mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 25%, ja apgrozījums ir 25 000 eiro, un 40%, ja apgrozījums pārsniedz 25 000 eiro. Šobrīd mikrouzņēmumi maksā 15% nodokli, ja to apgrozījums ir līdz 40 000 eiro, savukārt, apgrozījumam pārsniedzot 40 000 eiro, nodokļa likme palielinās līdz 20%.
  • Nodokļa sadalījums paliek bez izmaiņām ‒ 80% veidos sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20% ‒ iedzīvotāju ienākuma nodoklis.


Šīs ir vispārējas izmaiņas, bet katram punktam ir svarīgas detaļas, ko ir vērts zināt.

Pārejas periodi


Sabiedrības ar ierobežotu atbildību jaunajā gadā vairs nevarēs iegūt mikrouzņēmuma statusu. Šīs likuma izmaiņas skar tikai tās SIA, kas pēc 1. janvāra vēlēsies iegūt mikrouzņēmuma statusu, to tām izdarīt neļaus. Tām SIA, kas patreiz strādā mikrouzņēmuma statusā, ir noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. janvārim. Tātad vēl tikai gadu tās varēs atrasties mikronodokļa maksātāja statusā, pēc tam statuss tiks likvidēts, un kompānijas sāks maksāt nodokļus vispārējā režīmā. Statusa likvidācija notiks automātiski.

Tāpat pastāv pārejas periods darbiniekiem, kuri strādā mikrouzņēmumos. Mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri būs reģistrēti līdz šī gada beigām, vispārējais nodokļu režīms tiks piemērots no 2021. gada 1. jūlija. Tas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri ir pieņemti darbā mikrouzņēmumā līdz šī gada 31. decembrim. Līdz 2021. gada 1. jūlijam viņi saņems algu saskaņā ar veco kārtību, bet uzreiz pēc tam mikrouzņēmuma īpašniekam būs jāmaksāgan sociālo, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli par katru darbinieku.

Kā zināms, patreiz mikrouzņēmuma darbinieks nevar saņemt algu, kas ir lielāka par 720 eiro. Likuma grozījumi paredz šī ierobežojuma likvidāciju. Tas nozīmē, ka darba devējs var maksāt darbiniekam jebkādu algu. Tas skars arī tos darbiniekus, kuri tiks pieņemti darbā līdz šī gada beigām. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 72% no mikrouzņēmumu apgrozījuma tiek atvēlēti darba algu izmaksai, tāpēc varbūtība, ka mikronodokļa režīma lietotāji izmantos naudas plūsmu optimizāciju, ir ļoti zema.

Īpaši tiek uzsvērts, ka Valsts ieņēmumu dienests rūpīgi sekos līdzi, lai pēc ierobežojumu atcelšanas algu apmērā neparādītos shēmas dividenžu slēptai izmaksai caur darba algu. Ja šādas aizdomas radīsies, tad VID būs tiesības noteikt konkrētam mikrouzņēmumam nodokļu lielumu, vadoties no ekonomiskās, nevis juridiskās darījuma būtības.

Kas attiecas uz PVN maksātājiem, tad grozījumi likumā nosaka, ka uzņēmējs nevar vienlaicīgi būt PVN un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Turklāt šeit nebūs pārejas perioda, ierobežojumi stāsies spēkā jau no 1. janvāra. Ir tikai viens izņēmums, kad darbu mikrouzņēmumā var apvienot ar PVN maksājumu. Saskaņā ar likuma "Par PVN" 59. pantu, uzņēmumam ir tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā tad, ja pēc viena darījuma virs 40 tūkstošiem eiro uzņēmums neplāno veikt ar PVN apliekamus darījumus turpmāko 12 mēnešu laikā. Tikai šajā vienā gadījumā uzņēmums var saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.

Kāpēc vajadzīgas tādas radikālas pārmaiņas?


Kā likumprojekta anotācijā skaidro Finanšu ministrija, mikrouzņēmumu režīma pastāvēšanas laikā ir konstatētas vairākas nepilnības. Proti, šis nodokļu režīms tika izmantots, lai optimizētu nodokļus, bet tas, savukārt, izkropļoja konkurences vidi. Turklāt par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek maksātas pārāk zemas sociālās iemaksas, kā rezultātā darbinieki kļūst sociāli neaizsargāti slimības vai darba zaudēšanas gadījumā utml.

Ir acīmredzami, ka jaunā mikrouzņēmumu darba kārtība, no vienas puses, atvieglos darbu uzņēmumiem, kur nav citu darbinieku, izņemot īpašnieku, bet sarežģīs dzīvi tiem uzņēmumiem, kuros ir vairāki algoti darbinieki. Īpašniekiem par saviem darbiniekiem būs jāmaksā gan sociālo, gan ienākuma nodokli, kas iepriekš nav tikuši piemēroti mikrouzņēmumā.

Visas šīs izmaiņas, protams, ienesīs valsts budžetā papildu naudu: 21,2 miljonus eiro nākamajā gadā, 21,7 miljonus eiro 2022. gadā un 23,4 miljonus eiro 2023. gadā. Ienēmumi palielināsies, pateicoties tam, ka palielināsies mikrouzņēmuma nodoklis un tiks veiktas sociālās iemaksas, kā arī ienākuma nodokļa iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Tiesa, tiek norādīts, ka jau tagad apmēram 25% no visiem mikrouzņēmumiem nav spējīgi nopelnīt tik daudz, lai segtu darbinieku algas un samaksātu visus nodokļus.

Ko darīt?


Ar šo jautājumu mēs vērsāmies pie diviem ekspertiem. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols uzskata, ka izvēle pašreizējiem mikrouzņēmumu īpašniekiem nav tik liela ‒ turpināt strādāt, pāriet uz SIA vai likvidēt uzņēmumu. Un, protams, šī gada decembrī par turpmāko mikrouzņēmumu likteni uzdoto jautājumu skaits nodokļu konsultantiem ir stipri pieaudzis.

"Ar vienu vārdu atbildēt uz jautājumu, ko darīt mikrouzņēmumu īpašniekiem, nav iespējams," skaidro Dābols. "Vispirms ir nepiciešams saprast, kāds ir uzņēmuma apgrozījums, ar ko tas nodarbojas, cik ir darbinieku un kāds ir šī uzņēmuma galvenais darba mērķis. Vienkāršākais variants, kurā pašreizējais mikrouzņēmums var strādāt tālāk: ja tā ir mikrokompānija, kurā strādā 1-2 cilvēki, tai nav ražošanas un materiālo aktīvu. Piemēram, darbinieki sniedz konsultāciju pakalpojumus, tas ir, pelna ar savām zināšanām. Turklāt uzņēmuma apgrozījums ir neliels ‒ ap 20 000 eiro. Tādam uzņēmumam vajadzēs samierināties ar no 15% uz 25% pieaugošo nodokli, bet kopumā tas var darboties tālāk.

Pēc Dābola teikta, mikrouzņēmuma nodokļu režīms var kļūt neizdevīgs uzņēmumiem no nākamā gada 1. jūlija, kad nāksies maksāt sociālās iemaksas par katru darbinieku. "Šajā gadījumā iespēju nav tik daudz. Ja runājam par SIA, tad uzņēmums var pārslēgties uz vispārējo nodokļu režīmu, bet pirms tam vislabāk ar savu grāmatvedi aprēķināt izdevumus jaunajiem nodokļiem un algām, lai nav tā, ka strādāt kļūst pavisam neizdevīgi."

Citiem vārdiem sakot, ir viens ļoti svarīgs rādītājs, lai saglabātu mikrouzņēmumu ‒ tam jādarbojas ar nelieliem izdevumiem un lieliem ienākumiem.

Kompānijas "Mercredi" valdes locekle Svetlana Dobrovoļska saka, ka pirmā lieta, kas jādara mikrouzņēmumu īpašniekiem, ir konsultēšanās ar savu grāmatvedi, lai saprastu, cik liels budžets ir plānots uzņēmumam nākamgad.

"Izskatās tā, ka mikrouzņēmuma statusā ir izdevīgi palikt tikai pašam īpašniekam, kuram apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro. Minēšu vienu piemēru, kam būtu izdevīgi palikt mikrouzņēmuma statusā. Piemēram, firma sniedz konsultāciju pakalpojumus, apgrozījums mēnesī ir 2000 eiro, nodoklis 500 eiro (25% no apgrozījuma). Uzņēmums nemaksā par telpu nomu, jo strādā attālināti. Alga grāmatvedim ‒ 100 eiro. Citi izdevumi ‒ 50 eiro. Kopā: uzņēmuma īpašnieks var maksāt sev algu 1350 eiro mēnesī. Ja tieši tāds pats uzņēmums strādātu vispārējā režīmā, tad maksātu nodokļos aptuveni 1000 eiro. Bet mikrouzņēmums, kā mēs redzam, samaksās tikai 500 eiro nodokļos."

Svetlana stāsta, kam nav izdevīgi turpināt strādāt kā mikrouzņēmumam. "Es daudz konsultēju par šiem jautājumiem, un sanāk tā, ka juridiskām personām lielākoties būtu izdevīgāk palikt mikrouzņēmuma statusā, it īpaši 2021. gada pirmajā pusgadā, kad par darbiniekiem vēl nebūtu jāmaksā nodokļi vispārējā režīmā. Bet pašnodarbinātām personām ar maziem ienākumiem ir izdevīgāk pāriet vispārējā nodokļu režīmā, jo nodokļus viņi maksā no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Plus, protams, jāņem vērā, ka iedzīvotāju sociālais nodoklis pie nelieliem ienākumiem ir noteikts tikai 10% apmērā no starpības starp izmaksām un ieņēmumiem; salīdzinot ar 25% mikrouzņēmumiem, sanāk ievērojams ieguvums," viņa saka.

Vēl viens aspekts, uz ko norāda nodokļu konsultanti: ja mikrouzņēmums pats vēlēsies pāriet uz citu nodokļu režīmu, tad to varēs izdarīt tikai no nākamā ceturkšņa 1. datuma. Papildus tam iepriekšējā ceturksnī, līdz pēdējā mēneša 15. datumam, mikrouzņēmumam ir nepieciešams iesniegt pieteikumu VID par statusa maiņu.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form