Strādāt mazāk, saņemot tikpat daudz. 40 darba stundas nedēļā: izņēmumi likumā  (26)

"Finhack" stāsta par to, kā strādāt mazāk, bet saņemt tikpat daudz, nepārkāpjot Latvijā spēkā esošo Darba likumu.

Galvenais, kas būtu jāsaprot: zemāk minētie piemēri attiecas uz standarta darba nedēļu, kas ir 40 stundas gara. Pamatprincipus regulē Darba likums, taču darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā var tikt iekļautas arī citas detaļas. Galvenais, lai tās nav pretrunā ar likumdošanu.

Darba kārtības noteikumi (Darba likuma 55. pants) nosaka darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus, darba nedēļas ilgumu, darba laika organizāciju, algas izmaksas datumu un veidu, vispārējo atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, kā arī darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.

Iknedēļas brīvdienas. Darbiniekam ir tiesības atpūsties bez pārtraukuma 42 stundas nedēļā (sk. Darba likuma 143. pantu). Tās ir divas brīvdienas pie piecu dienu darba nedēļas (vairumā gadījumu ‒ brīvdienas ir sestdiena un svētdiena). Ja ir sešu dienu darba nedēļa, tad ir viena brīvdiena, bet tiek pieņemts, ka tad jūsu darba diena ir īsāka par astoņām stundām. Kopējā brīvdiena ir svētdiena. Ja šajā dienā darbinieks ir vajadzīgs darba vietā, tad viņam ir jāsniedz brīvdiena citā nedēļas dienā.

Vai mani drīkst izsaukt uz darbu brīvdienā? Atsevišķos gadījumos ‒ jā. Lai to izdarītu, ir nepieciešams darba devēja rakstisks rīkojums. Šajā gadījumā ir nepieciešams paredzēt brīvdienu citā dienā vai izmaksāt kompensāciju. Darbam brīvdienā ir aizliegts piesaistīt cilvēkus, kas ir jaunāki par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, ‒ visā bērna barošanas periodā.

Svētku dienas. Tās arī ir brīvdienas. Latvijā saraksts ar brīvdienām ir izklāstīts likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Svētki ‒ tas ir Jaunais gads (31. decembrī un 1. janvārī) un Ziemassvētki (24.-26. decembrī), Lieldienas (divas dienas), Darba svētki (1. maijs), Latvijas Republikas proklamēšanas diena (4. maijs), Līgo (23. un 24. jūnijs), Latvijas Republikas proklamēšanas Diena (18. novembris) un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku pēdējā diena. Ja kāds no šiem datumiem iekrīt brīvdienās, tad nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Sarakstu ar svētku dienām 2021. gadā var atrast šeit. Tāpat kā ar brīvdienām, darba devējs var izsaukt darbinieku uz darbu, pretī piedāvājot brīvdienu citā dienā vai izmaksājot kompensāciju.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā četras stundas pēc darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem. Pārtraukuma ilgums no likuma viedokļa nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm (sk. Darba likuma 145. pantu). Ja nav iespējams nodrošināt pusstundas pārtraukumu, tad to var sadalīt daļās, katra no kurām nav īsāka par 15 minūtēm.

Ja darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, viņi var saņemt papildu pārtraukumu. Ilgumu un pārējās detaļas darba devējs nosaka, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem. Darbinieks ir tiesīgs pavadīt pārtraukumu jebkurā vietā, piemēram, uz ielas, kafejnīcā vai darba vietā, ja nav pamatotu aizliegumu no darba devēja puses.

Ja darba specifikas dēļ nav iespējams noteikt pusdienas pārtraukuma laiku, darba devējs nodrošina darbiniekiem iespēju paēst darba laikā.

Mātēm, kuras baro bērnu vecumā līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumu (Darba likuma 146. pants). Par pārtraukuma nepieciešamību darbinieks laikus paziņo darba devējam. Starp citu, pārtraukumu bērna barošanai var saņemt arī tētis.

Šādi pārtraukumi nedrīkst būt īsāki par 30 minūtēm un nodrošināt tos vajag ne retāk kā ik pēc trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāk bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķir pārtraukumu, kas ilgst ne mazāk kā stundu.

Pārtraukumu bērna barošanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja to pieprasa darbinieks, pārcelt uz darba dienas beigām, attiecīgi saīsinot darba dienas garumu.

Svarīgi! Pārtraukumi bērna barošanai ir ieskaitīti darba laikā, par šo laiku maksā vidējo izpeļņu.

No likuma viedokļa jūs varat rēķināties ar īslaicīgu prombūtni no darba (Darba likuma 147. pants). Pirmkārt tas attiecas uz grūtniecēm, kurām vajag aiziet uz veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja nav citas iespējas. Turklāt darbinieks, kuram ir bērns līdz 18 gadu vecumam, viņa slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, drīkst aizvest bērnu pie ārsta, ja nav citas iespējas.

Par īslaicīgu prombūtni no darba tiek uzskatīti gadījumi, kad cilvēks nevar būt darbā nepārvaramas varas, nelaimes gadījumu vai citu ārkārtas apstākļu dēļ. Par to ir nekavējoties jāpaziņo darba devējam. Atlaist darbinieku īslaicīgas prombūtnes dēļ nevar.

Ikgadējais atvaļinājums. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Latvijā nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, atvaļinājums ir viens kalendārais mēnesis (Darba likuma 149. pants).

Atvaļinājumu var izņemt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kalendārajā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nedēļām. Daļu no atvaļinājuma (ne vairāk par divām nedēļām) var pārcelt uz nākamo gadu. Kompensēt atvaļinājumu naudā var tikai tad, kad beidzas darba attiecības.

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība (Darba likuma 150. pants) ir pēc pušu vienošanās. Atvaļinājumu grafiks ir pieejams ikvienam darbiniekam. Darba devēja pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieku vēlmes. Pirmo atvaļinājumu var saņemt pēc sešiem mēnešiem nepārtraukta darba.

Ikgadējo atvaļinājumu pārnes vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Bezalgas atvaļinājums. Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas (Darba likuma 152. pants). Likumdošana atsevišķi atrunā gadījumus, kad neapmaksāts atvaļinājums tiek piešķirts adoptētājiem, aizbildņiem un zemessargiem.

Papildu atvaļinājums. Tiesības uz apmaksātu papildu atvaļinājumu ir trim darbinieku kategorijām (Darba likuma 151. pants).

Pārnest papildu atvaļinājuma dienas uz nākamo gadu nevar, bet kompensēt tās var tikai atlaišanas gadījumā.

Mācību atvaļinājums. Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darba gaitas, mācās jebkurā mācību iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu, saglabājot vai nesaglabājot darba algu (Darba likuma 157. pants).

Valsts eksāmena kārtošanai, diplomdarba rakstīšanai vai aizstāvēšanai darbiniekam piešķir 20 darba dienas ilgu mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.