Laikā, kad bieza sniega kārta sedz dzimtās zemes āres, izklaides portāla Mango redakcija no saviem lasītājiem saņem simtiem vēstules ar vienu vienīgu lūgumu, proti, lai pēc iespējas zinātniskāk izskaidrotu, kā sniegā atšķirt meža zvēru atstātās kakas.
Respektējot lasītāju lūgumu, portāls Mango atbildi meklēja autoritatīvā izdevumā - 1996. gadā apgādā Gandrs iznākušajā grāmatiņā "Mācies pazīt savvaļas zvēru mēslus", kuru sastādījis I.Tīrmanis, bet ilustrējusi M. Pētersone.
Saskaņā ar šo grāmatu citējam dažus padomus, ko der zināt, mācoties pazīt zvēru mēslus, kā arī pievienojam zīmējumus ar dažu Latvijas Republikā mājojošu zvēru mēslu aprakstiem.
- Vienas un tās pašas sugas dzīvnieku mēslu forma, konsistence, krāsa var būt atšķirīga atkarībā no dzīvnieka dzimuma, vecuma, lieluma.
- Pat viena un tā paša īpatņa mēsli dažādos gadalaikos vai atkarībā no dzīvnieka uzņemtās barības, no tā fizioloģiskā stāvokļa var stipri variēt.
- Zalēdājiem mēsli ir spirveidīgi, gaļēdājiem - izstiepti: desveidīgi vai vārpstveidīgi, visēdājiem tie ļoti variē.
- Mēslu konsistence atkarīga no barības ķīmiskā, mehāniskā sastāva un no mitruma daudzuma barībā. Arī krāsa atkarīga galvenokārt no barības sastāva.
- Mazuļiem, kas barojas tikai ar mātes pienu, mēslu krāsa ir dzelteni pelēka vai gaiši brūna.
- Mēsli saulē žūst un balē, - jo vecāki - jo gaišāki, sausāki un irdenākas konsistences.
- Mēsli ir ne tikai fizioloģiska procesa produkti, bet tie kalpo arī informācijas nodošanai: plēsēji ar mēsliem iezīmē teritoriju, zālēdāji brīdina bara locekļus par briesmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
