Foto: Publicitātes attēli

Turpinoties "Jerusalema" dejas trakumam, izaicinājumu to izdejot pieņēma arī Ogre. Tomēr sestdien pilsētas stadionā sanākušie apmēram 250 dancotāji slavenās dziesmas soļus izdejoja pie latviešu tautasdziesmas "Kur tu teci, gailīti mans".

Lai arī sanākušie bija gatavojušies piedalīties populārajā dejas izaicinājumā un vēlāk būt redzami sociālajos tīklos internetā, entuziastu "Jerusalema" paliks vien pašu viedtālruņos. Ogres pašvaldība šajā izaicinājumā izvēlējusies nedemonstrēt deju akurāt "Jerusalema" skaņdarba pavadībā.

Ogrē "Jerusalema" soļi tika izdejoti tautasdziesmas "Kur tu teci, gailīti mans" ritmos. Šādu lēmumu pieņēmusi zumbas trenere Kristīne Rubene, kura Ogrē organizēja pilsētas dalību pasaulē tik populārajā izaicinājumā.

Kā portālam "Delfi" skaidro Rubene, apmēram pusstundu pirms dancotāju pulcēšanās stadionā viņas kolēģe saņēmusi zvanu no pašvaldības pārstāvjiem, kuri pauduši, ka "ir jāmaina stratēģija".

"Teica: vai nu ejiet prom, vai kā, bet pie "Jerusalemas" dejot – nē! Uzskatīju, ka šāds lēmums jārespektē un ātrumā meklēju variantus, pie kādas citas dziesmas mēs varētu izdejot publikas jau apgūtos soļus," skaidro trenere.

Viņa labprāt būtu gribējusi "Jerusalema" soļus izdejot pie kāda ogrēnieša radītiem mūzikas darbiem, taču nav bijusi droša par autortiesību lietām. Tāpēc tapis lēmums "Jerusalemu" dejot pie "Kur tu teci, gailīti mans".

Rubene pauž, ka īstenais šī izaicinājuma mērķis tika sasniegts: proti, cilvēki, kuri nav profesionāļi, sanāca kopā un varēja izdejot apgūto deju. "Visiem bija tikai pozitīvas emocijas," viņa teic, uzsverot, ka "Jerusalema" pasaules fenomena pamatā ir ideja, ka jebkurš to var izdejot, nav jābūt dejošanas meistaram.

Pasākuma dalībnieki gan guva gandarījumu vieglos soļus izdejot arī pie "Jerusalema" dziesmas, taču šis video nebūs redzams oficiālajos Ogres iestāžu soctīklu kontos. Uzfilmētais materiāls drīzumā tiks publicēts feisbukā ar stadionā skanējušo "gailīša tautasdziesmu". Kāpēc tā?

Foto: Privātais arhīvs

Ogres novada domē portālam "Delfi" paskaidroja, ka lēmums nedejot "Jerusalemu" pie "Jerusalemas" bijis vadības pieņemts. Pašvaldības nostāja ir iziet publiskajā telpā ar vienotu vēstījumu, tāpēc vadība vienojās, ka šis vēstījums izpaudīsies latviešu tautas dejā.

"Šī ir mūsu valsts – ar savas tautas kultūras bagātību, un mūsu pienākums ir to kopt, saglabāt un nostiprināt, protams, arī popularizēt. Mums nav jāmetas uz visu svešo un nezināmo, kā to diemžēl bieži mēdzam darīt. Jerusalemas dejā ir svešas tautas dejas ritmi, dziesmā sveši un nesaprotami vārdi, nezinām, kādu vēstījumu nes šie ritmi un vārdi. Un to, kas ir svešs un nezināms, mums nav jāpopularizē, tāpēc arī ieteicu to nedarīt," saziņā ar "Delfi" skaidro pilsētas mērs Egils Helmanis.

Turklāt Ogres lēmums nedejot pie "Jerusalema" dziesmas nebūt neesot saistīts ar pagājušajā nedēļā Liepājas realizēto soli, izaicinājumam atbildot ar TDA "Banga" deju "Lec, saulīte". Ogre nav "iedvesmojusies no malas", skaidro domes sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau ziņojām, ka Liepājas pašvaldība atteicās izdejot "Jerusalema" skaņdarbu, jo dziesmas vēstījums neesot salāgojams ar latvisko dzīvesziņu, pieder svešai kultūrai un galu galā stāsta par cilvēku nevēlēšanos palikt savā vietā, savās mājās, savā zemē.

Foto: Publicitātes attēli

Plašu rezonansi izsauca "Delfi" publikācija sestdien, ka Liepāja atteikusies izdejot "Jerusalemu". Vietvara skaidro, kā un kāpēc pieņemts tieši tāds lēmums. "Kad pilsēta tika izaicināta šai Jeruzalemes dejai, no daudziem liepājniekiem saņēmām neviennozīmīgu attieksmi – kultūras ļaudis, vairāki deju kolektīvi, uzņēmumi un daudzi liepājnieki aicināja iedziļināties dziesmas vārdos un atzina, ka patriotiskais liepājnieku gars nevēlas iesaistīties dejā, kuras vārdi aicina "nepalikt šeit, te nav manas mājas, te nav mana vieta, te nav mana karaļvalsts, glāb mani, neatstāj mani šeit." Papildus ņēmām vērā blakus novados strauji progresējošo Covid-19 izplatību un, aicinot cilvēkus pulcēties uz šo deju, mēs nonāktu zināmā pretrunā ar savu šī brīža ikdienas darbu – ierobežot vīrusa izplatību pilsētā. Nonācām pie secinājuma, ka šo dejas prieku, kas pārņēmis visu pasauli, nodosim caur skaistām sajūtām "Lec, saulīte!" deju TDA "Banga" izpildījumā," paskaidroja pilsētas domē.

Liepājas mērs Jānis Vilnītis portālam "Delfi" pauž, ka šāds lēmums ticis adekvāti novērtēts. "Paldies liepājniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu un labajiem vārdiem Liepājai attiecībā uz mūsu oriģinālo atbildi izaicinājumam. Kopš sestdienas esmu saņēmis neskaitāmas privātas ziņas un zvanus ar atbalstošiem vārdiem un komplimentiem par šo ideju. Liepājas feisbuka profila statistika šai ziņai ir fantastiska - to ir redzējuši vairāk nekā 390 000 cilvēku, tai ir 6200 laiki, 720 komentāri un vairāk nekā 8600 cilvēku ir dalījušies ar šo ziņu," uzsver Vilnītis.

Foto: Privātais arhīvs

Fitnesa trenere, zumbas instruktore Santa Pole kopā ar domubiedriem Dobelē aizsāka masveida "Jerusalema" dejošanas kustību, kas ātri vien pārņēma Latvijas pilsētas. Viņa Liepājas lēmumu pātraukt pašvaldību danča ķēdi sauc par augstprātīgu. Pole augstu vērtē TDA "Banga" profesionālo sniegumu, taču neizprot, kā "Lec, saulīte" var konkurēt ar dejošanu masu priekam.

"Liepājas pieteiktā deja ir brīnišķīga, bet to nevar iedzīvināt liels cilvēku kopums. Novēlu Liepājai šo deju iemācīt vismaz 100 cilvēkiem, kuri nav dejotāji, un radīt tikpat lielu prieku, kā to ir izdevies radīt Jerusalemas dejas vilnim," skaidro trenere, piebilstot, ka pēc Liepājas izgājiena sabiedrība sociālajos tīklos sašķēlusies divās daļās – par un pret "Jerusalemu".

"Liepājas oficiālais komentārs vairāk izklausās pēc viena cilvēka personīgas nepatikas, nevis pēc iedvesmojoša pilsētas viedokļa. Tas nav aicinošs un iedvesmojošs, bet ir noniecinošs un pat savā ziņā pazemojošs attiecībā uz tiem, kuri "Jerusalemas" pasākumos piedalījušies ar lielu azartu," uzskata Santa Pole.

Gan Pole, gan vairāki citi dejas entuziasti portālam "Delfi" apliecina, ka neizprot nepatiku pret populāro izaicinājumu. Cilvēkiem gribas šo deju izdejot, jo tā sanāk visiem, un nav jēgas pārāk iedziļināties oriģinālā skaņdarba lirikas vēstījumā: "Jeruzaleme nav tikai vieta. Domāju ka dziesmas autori ir vairāk domājuši par sajūtu – brīvību, izraušanos. Dejā un dziesmā varam būt tik brīvi, cik vēlamies. Neviens ar varu netiek piespiests dejot! Turklāt uz mums, latviešiem, nestrādā afrikāņu rituāldziesmas, mums pašiem to ir pārpārēm," skaidro Pole.

Dejas trenere Kristīne Rubene piebilst: ja kāds no latviešiem izdomātu vieglus soļus, kuri "aizietu" pa visu pasauli izaicinājuma trakumā, viņa būtu lepna. Viņasprāt, "Jerusalema" idejiskā vērtība nav jāmeklē zulu valodas tekstā, bet gan vienkārši dejotpriekā, kas fenomenāli apvienojis cilvēkus visā pasaulē.

"Delfi" jau ziņoja, ka šis bums sākās līdz ar Dienvidāfrikas dīdžeja Master KG dziesmu, kas šovasar kļuva īpaši populāra visā pasaulē. Draugu pulciņš no Angolas to izdejoja, video kļuva neticami populārs, iedvesmojot arī citus darīt tāpat. Dejošanas cienītāji metās grupveidā izpildīt vienkāršus soļus šīs dziesmas ritmos, kas pamazām pārņēma pasauli.

Pasaules mēroga izaicinājuma trakumā dancot pie šīs afrikāņu bēru ("mana valstība nav šeit") rituāla dziesmas piedalījušās un turpina piedalīties daudzas Latvijas pilsētas, pagasti, valsts iestādes un virkne privātuzņēmumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!