Foto: No privātā arhīva
Anda Sīļa telpu dizains, Arņa Medņa muzikālais koncepts un Ilmas Liepas biznesa tvēriens – 1996. gadā, stindzinoši aukstā 9. februāra pievakarē, ar sarkano paklāju uz ledus Raiņa bulvārī 21 durvis vēra naktsklubs "Cita opera". Kluba mūžs bija astoņi gadi, un durvju slēgšanas vakars tika nosvinēts ar ballīti visiem darbiniekiem. Kāds bija tā sākums, ziedu laiki un nobeigums, stāsta Ilma Liepa, kurai publicitāte gan netīk, taču, tā kā "Cita opera" bija viņas pirmais lolojums izklaides industrijā, piekrita padalīties atmiņās, kā tas viss bija.

Ideja par savu klubu tobrīd pavisam jaunajai Liepai radās, sēžot deviņdesmito gadu populārākajos Rīgas naktsklubos "Bimini", "Kabata", "Slepenais eksperiments", un visās šajās vietās viņai kaut kā pietrūcis – gribējies kaut ko labāku, feināku. Draugi viņu pamudinājuši: "Taisi tad savu klubu!" Tobrīd 23 gadus vecā uzņēmēja piesaistīja partneri Jāni Lībeku, kuram jāatbild par tehniskām lietām, bet nauda kluba izveidei nāca no viņas pašas personīgajiem līdzekļiem – Liepa nevērsās bankās, bet gan lombardam līdzīgā iestādē ieķīlāja savu mersedesu. "Uz kluba atklāšanu gāju kājām, pēcāk braukāju ar taksi," viņa atceras. Komandai pievienojās arī "Bimini" bārmenis Ainārs Barons un mūziķis Arnis Mednis, un "Labvēlīgā tipa" dalībnieks Ģirts Lūsis vēlāk uzņēmās menedžera pienākumus. Ambīcijas tobrīd grūtniecei Liepai bija lielas: septiņu mēnešu priekšdarbi – un "Citai operai" jākļūst par lielāko un vislabāk apmeklēto latviešu naktsklubu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!