Baltie lāči
Foto: Privātais arhīvs

Tautā nemainīgi ļoti mīlētās grupas Baltie lāči vokālists Andris Baltacis (attēlā) atklāj šlāgermūzikas biznesa patieso virtuvi – kamēr citur pasaulē šis žanrs ir nopietns bizness, mūsu Šlāgeraptauju grib iznīcināt, bet vietējā šovbiznesa pasaule padarīta par piepūstu vardīti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šlāgeris - nopietns bizness pasaulē

"Būsim godīgi - visi lād to šlāgeri, bet, ja paskatāmies plašāk, šlāgermūzika ir nopietns bizness visā pasaulē. Amerikā popmūzika sastāda tikai 30 procentus mūzikas tirgus - pārējais ir country.

Arī latviešiem vajadzētu nopietnāk padomāt par šī žanra attīstīšanu, citādi mums ir viena Šlāgeraptauja, kura pat LTV ir neieredzēta - to grib no turienes izēst," sarunā ar DELFI Izklaide skaidro Baltacis, kurš gan spēj ātri izskaidrot šī žanra fenomenu.

"Nesen intervijā kāds krievu rokmūziķis pateica zelta vārdus. Viņš stāstīja, ka 14 gadu vecumā, kad viņš sācis spēlēt rokenrolu, licies muļķīgi, ka visi pie galdiem dzied šlāgeri. Pagājuši pārdesmit gadi un viņš, rokenrola speciālists, sapratis, ka pašu pie galda arī velk šlāgeri uzdziedāt.

Latvijas šlāgermūzikas karalis ir Raimonds Pauls

Šlāgeris ir dvēseles mūzika. Ja 18 gados to nesaproti, 40 vai 50 gadu vecumā sapratīsi," žanra specifiku skaidro mākslinieks. Viņš priecājas par to, ka pēdējā laikā par šlāgermūziku fano arvien jaunāki klausītāji, un spriež, ka Latvijai šajā žanrā ir viens spēcīgs līderis.

"Latvijas šlāgermūzikas karalis ir Raimonds Pauls. Viņš gan ir tāds savā ziņā distancēts no pārējiem šlāgeristiem. Teikšu pavisam godīgi: Latvijā citas mūzikas, izņemot šlāgeri, nemaz nav. Ir sintētiski veidota popmūzika, bet klausītājs, kas grib ko vairāk, nekā tikai aiziet uz diskotēku un nopīpēties, izvēlas šlāgeri. Cilvēki no šlāgerdziesmām saņem intelektu," skaidro žanra eksperts.

Tiem, kas, lasot šos vārdus, nicīgi pasmīn, Baltacis var piedāvāt reālu piemēru, kas to apstiprina. "Kāpēc šlāgermūziku spēlē kāzās? Rokenrolu taču kāzās nespēlē, ja vien tās nav rokeru kāzas, un arī tad neiztiek bez šlāgera. Kas tās par kāzām bez šlāgera?" dzīves patiesību definē Baltacis.

Viņš skaidro, ka arī popmūzika, ko tauta iemīl, gadiem ejot, kļūst par šlāgeri, jo tiek dziedāta kopīgos pasākumos un atskaņota īpašos brīžos. "Nav jau nozīmes tam, kā to sauc. Krievijā tas ir šansons, mums - šlāgeris, bet principā tā ir melodija, kas tautā būs un ir," skaidro Baltacis. Taču jebkuru melodiju šajā vārdā gan saukt nedrīkst.

"Ja godīgi, Latvijā ir maksimums septiņas īstas šlāgergrupas - viss pārējais ir pakaļdarinājums. Jā, šlāgerī vajadzīgas jaunas asinis, bet diemžēl visi šie jaunumi parasti tādi populāro dziesmu plaģiāti vien ir.

Nesaprotu, kāpēc mēs tā tiecamies pēc tās Amerikas, ja varam ļoti interesanti attīstīt latvisko. Baltie lāči ir latgaliskāki - šajā mūzikā ir gan mažors, gan minors," spriež mūziķis.

Latvijas popmūzika ir piepūsta vardīte

Viņš atzīst, ka par tautas mīlestību Baltie lāči zināmā mērā var pateikties arī savam godīgumam - viņi ir vieni no retajiem neatkarīgajiem mūziķiem Latvijā un visu dara par savu naudu.

"Ja paskatāmies uz tādu Platformu un MicRec - man ir kauns par to, ko dara viņi. Bērnībā mēs iebāzām salmiņu dibenā vardītei un piepūtām viņu - tad bija tāda piepūsta vardīte. Latvijas popmūzika ir tāda pati - piepūsta vardīte.

Vai esat pamanījuši, kāpēc Baltie lāči nekad nav laureātos mūzikas balvās, lai gan tauta mūs labi zina? Tas ir tas pats stāsts par to vardīti - mēs atļaujamies būt neatkarīgi no neviena, un tāpēc netiekam pie vardīšu balvām.

Es varētu šodien pat nodibināt kādu vietējo mūzikas balvu, sarīkot tās pasniegšanu šķūnītī un kā  balvas pasniegt konservu bundžas - visi nāktu, aplaudētu un smaidītu," par šovbiznesu Latvijā ironizē Balto lāču līderis.

Tas, kas dzīvo Rīgā, nav Baltais lācis

Mūziķi ir tautas mīluļi jau gadiem, un šo grupu pat apvij dažādi amizanti stāstiņi. "Ir leģendas par to, ka mēs, Baltie lāči, pelnām miljonus. Lai jau cilvēki tā domā. Dzirdētas runas, ka uz skatuves kāpjam piedzērušies. Nemelošu - nav tā, ka mēs atteiktos pacelt kādu graķīti, bet ne jau tik daudz, lai piedzertos pirms koncerta.

Daudz aprunāti tikām arī Ata Auzāna aiziešanas sakarā. Tas, ko es varu teikt šajā lietā - tas, kas dzīvo Rīgā, nav Baltais lācis. Es skaidri zinu, ka palikšu Rēzeknē - esmu un būšu simtprocentīgs latgalis," pārliecināts ir sava rajona patriots.

Baltacis izsaka cerību, ka ar laiku Latvijā novērtēs arī šo tautai tik tuvo kultūru - šlāgermūziku.

"Kultūrai jābūt adekvātai pilsoņu apziņai. Jā, mums ir opera un simfoniskie orķestri. Bet vai kāds simfoniskā orķestra pārstāvis kādreiz ir runājis uz "tu" ar lauku cilvēku? Vai cilvēki, sanākot kopā, dzied operu? Šlāgeris ir tas, kas ar tautu runā uz tu," rezumē Baltacis, kurš pats savulaik gribējis kļūt par operdziedātāju un pat ieguvis vērā ņemamu muzikālo izglītību.

Balto lāču jaunākā dziesma Vālodze

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form