Izraēlā atrasta 1500 gadus sena bizantiešu baznīca
Foto: AFP/Scanpix

Izraēlas ciematā Alumā arheologi atraduši aptuveni 1500 gadus vecu bizantiešu perioda baznīcu, kurā gandrīz ideālā stāvoklī saglabājušies mozaīkas stila panno ar dažādiem kristiešu simboliem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā 22. janvārī paziņojusi Izraēlas Senlietu pārvalde, šīs VI gadsimta bazilikas pamati ir 22 metri garumā un 12 metri platumā.

Savulaik marmora kolonnas celtni dalījušas trīs daļās - vidusjomā un divos sānjomos, kas ir visai tipisks paņēmiens agrīnās kristietības dievnamu arhitektūrā. Savukārt pie ieejas ir skatāms ar mozaīku greznots atklāts iekšpagalms ar aku.

Vidusjoma grīda ir veidota no sīkas mozaīkas ar ģeometriskiem rakstiem. Zāles centrā - 12 līnijās izkārtoti grieķu raksti. Tajos minēta Jaunava Marija, jaundzimušais Jēzus, kā arī to cilvēku vārdi, kuri bijuši dāsnākie ziedotāji dievnama celtniecībai.

Netālu no baznīcas atrasta podnieka darbnīca, kurā tika gatavotas krūkas, lampādes, gaismekļi, virtuves piederumi. Šie atradumi, pēc arheologu vārdiem, norāda uz "šī reģiona un laikmeta sarežģīto un bagāto kultūru".

Speciālisti pievērš uzmanību, ka šī baznīca bijusi daļa no bizantiešu apmetnes, kas atradās pie ļoti dzīvas satiksmes ceļa - piejūras Aškelonu tas savienojis ar Beitguvrinu rietumos un Jeruzalemi austrumos.

Arī iepriekš arheoloģiskajos izrakumos šajā reģionā tika atrastas līdzīgas apmetnes, taču nevienā no tām nav bijusi kristiešu baznīca. Iespējams, tas liecina par faktu, ka tieši šī baznīca savulaik bijusi savdabīgs kristietības centrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form