"Nav viegli rokenrola pagātni izmest vienā paņēmienā, lai arī tā man piegriezusies. (..) Cilvēki jau no manis gaida tādu mačo tipiņu, kaut gan nemaz tāds nevēlos būt. Ja godīgi, tas man ir tā noriebies," intervijā žurnālam Marta stāstījis Bindemanis.
Izrādās, ka vīrišķīgais Bindemanis nevienam citam neļauj pat traukus mazgāt. "Trakus mazgāju tikai es. Visās komūnās, kurās esmu dzīvojis. Ja man ir pastāvīga kopdzīves ar sievieti, tad viņa virtuvē parādās tikai, lai iedzertu tēju. Protams, es nedaudz pārspīlēju. Tomēr 80% virtuves aizņemu es," stāsta Bindemanis.
Lai gan Bindemanis stāsta, ka pēdējā laikā viņam gribas "kaut kur uz Indiju aizbraukt, nolīst mežā un kādu gadiņu dzīvot mierā", viņš nenoliedz, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi būt kopā ar kādu citu.
"Jebkuram tas vajadzīgs. Tie, kas stāsta, ka nav, parasti ir ar visu pasauli neapmierināti nūģi. Tas siltums, ko cilvēks spēj viens otram dot, dzīvojot kopā, mums visiem nepieciešams. Tā nu cilvēks uzbūvēts, viņš nevar dzīvot viens. Vismaz ar manu temperamentu - noteikti ne. Tikai reizēm mans čigāna gars neiet kopā ar džentlmeņa prātu. Viegli nav. Esmu taču sarežģīts cilvēks," stāsta mākslinieks.
Drīzumā Bindemanis svinēs savu 40. dzimšanas dienu, tomēr viņam ir radusies pārliecība, ka viņš nekad nemirs.
"Uz mani vecums neattiecas, jo esmu kalnietis. Dzīvoju ar pilnīgu pārliecību, ka nekad nemiršu. Bez jokiem. Tāda man sajūta. Man šķiet, ka tas varētu būt baigi feini, ja es varētu redzēt, kas notiek ar pasauli pēc 200 vai 300, gadiem," sapņo Bindemanis.
Runājot par desmit gadus tālu nākotni, mākslinieks to labi var iztēloties.
"Vairāk vai mazāk stādos priekšā, kā tas varētu izskatīties. Lielos vilcienos jau tieši tāpat, tikai citā klimata joslā. Nav tā, ka man nepatīk, es vispār vārdu "nepatīk" nelietotu. Bet šeit man manas mājas. Tā es to jūtu. Šī nav vieta, kur man jādzīvo," stāsta Bindemanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
