18. novembris ir neatkarīgas Latvijas proklamēšanas diena, un šajā datumā ikviens aizdomājas par zemi, kurā dzīvojam, un tās vēsturi. Arī grupas Z-Scars solists Andris Kivičs (attēlā) ir savas valsts patriots un vajadzības gadījumā gatavs karot par savu dzimteni.
"18. novembris man ir svētku diena. Došos vērot karavīru parādi, pēc tam ar ģimeni ieturēsim svētku pusdienas. Pastaigāšos pa Vecrīgu, lai sajustu svētku auru, tam sekos salūta apmeklēšana un došanās mājās, lai vakaru noslēgtu ar filmu Rūdolfa mantojums, kas, manuprāt, ir piemērota filma svētku izskaņai," sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta Kivičs.
Andris stāsta, ka ir patriots, un tas arī esot iemesls, kāpēc viņš atgriezies no peļņas meklējumiem ārzemēm, jo dziedātājam pietrūcis savas zemes.
"Latvijā ļoti daudz cilvēku spēj par sevi teikt, ka viņi ir patrioti, bet cilvēki nesaprot šī vārda patieso nozīmi. Vai ļaudis spētu ņemt rokās ieroci un cīnīties par savu valsti, vai arī, tiklīdz izdzirdētu, ka tas jādara, mainītu savas domas?
Domāju, ļoti daudzi cilvēki kļūtu par iebrūkošā spēka piekritējiem. Mainītos gan Aigara Kalvīša domas, gan lielas daļas pārējo politisko seju uzskati. Es esmu gatavs vajadzības gadījumā ņemt rokās ieroci un cīnīties par savu valsti, par savas ģimenes drošību un mieru," atklāj Kivičs.
"To, ka šis vārds tiek uztvers nepareizi, veido politisko spēku ietekme valstī. Jauniešiem māca, ka ir jābūt patriotiem gadījumā, ja krievi iebrūk. Patiesībā jau krieviem nav lielas jēgas iebrukt Latvijā, jo lielāko dalu mūsu zemes viņi jau tāpat ir nopirkuši," ironizē Kivičs.
Andris uzskata, ka sākumā politiķiem ir jāpadomā, kā visus valstī dzīvojošos pabarot, apģērbt, nodrošināt jumtu virs galvas un tikai tad jārunā par patriotismu.
"Kāds gan cilvēkos var būt patiess patriotisms, ja viņu pamata vajadzības nav apmierinātas? Maslova piramīdas pašā apakšā ir pirmatnējās vajadzības - ēdiens, pajumte; tur patriotismu neatradīsi. Tas ir pašā augšā kopā ar reliģiju, bet līdz tam ir jānonāk, apmierinot pārējos līmeņus," skaidro Kivičs.
Dziedātājs stāsta, ka liels uzsvars būtu jāliek uz jauniešu izglītošanu, jo viņiem ir vismazākā saprašana par patriotismu un valsti kā tādu.
"Uzskatu, ka 18. novembrī ir jāpiemin karavīri, kas cīnījās par Latviju. Viņi bija tikai 16 līdz 19 gadus jauni, bet bija spējīgi, trīcošām rokām stāties pretī ienaidnieku spēkiem. Esmu runājis ar izdzīvojušajiem karavīriem - nav tā, kā filmās rāda, ka visi cīnās akmens cietām sejām. Kaujas laukā lija asaras, tika piesauktas mammas, puiši ģība, apčurājās aiz pārbīļa.
To visu jauniešiem ir jāsaprot un jāapbrīno. Dēļ šo cilvēku drosmes viņi var sēdēt parkā un spļaut uz zemes vai staigāt pa Rīgu, ēdot makdonalda pārtiku. 18. novembrī ikvienam ir jāatdod šiem brīvības cīnītājiem gods un jābūt lepniem, ka dzīvojam valstī, kurā ir bijuši un ir tik daudz varoņi," nosaka Kivičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
