'Parastā' Silvija pret zviedru likumiem
Silvija Renāte Somerlāta piedzima 1943. gadā Heidelbergā, Vācijā. Viņas tēvs bija vācietis, bet māte - brazīliete, un desmit savus bērnības gadus Silvija ar ģimeni arī pavadīja Brazīlijā.
Silvija strādāja Argentīnas konsulātā Minhenē, un 1972. gadā viņai bija jāveic reprezentatīvi pienākumi vasaras olimpisko spēļu rīkošanā. Tur viņa satika Zviedrijas kroņprinci Kārli Gustavu, kurš vēlāk atzinās, ka, ieraugot savu nākamo sievu, viņam noticis "klikšķis".
Gadu pēc abu iepazīšanās nomira prinča tēvs, un Kārlis XVI Gustavs kļuva par pilntiesīgu Zviedrijas karali.
1976. gadā pāris saderinājās un jau tajā pašā gadā iestūrēja laulības ostā. Kā izrādās, ja Kārlis salaulātos ar Silviju, tēvam dzīvam esot, viņš būtu zaudējis tiesības uz troni – to nosaka Kārļa Gustava vectēva ieviestie likumi, kuri neatbalstīja laulības ar "parastajiem" cilvēkiem.
Iepriekšējā vakarā pirms laulību ceremonijas topošais karaļpāris apmeklēja pasākumu, kur pasaulslavenā popgrupa "ABBA" par godu Silvijai izpildīja "Dancing Queen".
Karaļpārim ir trīs bērni: kroņprincese Viktorija, princis Karls Filips un princese Madeleine, kā arī vairāki mazbērni.
