Foto: Publicitātes foto

Alberts Lins (pilnā vārdā: Albert Yu-Min Lin) ir godalgots zinātnieks, tehnoloģiju entuziasts, inženieris un "National Geographic" pētnieks, kura jājamzirdziņš ir vēsturiskas vietas un zuduši objekti. Raidījumos "Lost Cities With Albert Lin" ("Zudušās pilsētas ar Albertu Linu"), "Forbidden Tomb of Genghis Khan", "China’s Megatomb Revealed", "Lost Treasures of the Maya", "Buried Secrets of the Bible" u. c. viņš aizved skatītāju uz vietām, kādas nevienam pat sapņos nav rādījušās.

Kad Lins bija bērns, viņš gribēja kļūt par žurnāla "National Geographic" fotogrāfu – ceļot un fotografēt eksotiskas vietas un to iedzīvotājus. "Man kauns to atzīt, bet – kad biju bērns, biju totāli apsēsts ar filmu "Dejas ar vilkiem" (amerikāņu vesterns, kas veidots pēc Maikla Bleika tāda paša nosaukuma grāmatas, ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā). Līdzīgi kā galvenais varonis, viņš gribēja dzīvot kopā ar iezemiešiem.

Lins iedvesmojās no Mauricio Seračīni – arīdzan inženiera, kurš savas zināšanas bioinženierijā pielieto mākslas izpētē – ar multispektrālu attēlveidošanu neinvazīvi diagnosticē un analizē mākslas darbus. Lins atskārta, ka viņš savas zināšanas par tehnoloģijām varētu likt lietā vēstures un kultūras pētniecībā.
"Es sapratu, ka, izmantojot tos pašus paņēmienus, varu atklāt kādu savas kultūras pagātnes aspektu. Es pārdevu visu, kas man bija, ierīkoju savā automašīnā gultu, noliku visu savu naudu galvgalī. Es sev nemitīgi atkārtoju, ka došos meklēt Čingishana kapu. Es tikai turpināju to teikt atkal un atkal. Un, ja jūs sakāt, ka kaut ko darīsiet, galu galā jūs to arī darīsiet!"
Lina ekspedīcijas un pētījumi viņu ir aizveduši uz Mongoliju, kur viņš savulaik izzināja Hana ieleju, mēģinot atrast jau iepriekš minēto Čingishana atdusas vietu. Viņš ir bridis pa Gvatemalas džungļiem, meklējot seno maiju karaļu dārgumus un izpētot seno maiju pilsētu Tikalu. Šī ekspedīcija palīdzēja kartēt vairāk nekā 2100 kvadrātkilometru Maiju biosfēras rezervāta un atklāt simtiem iepriekš nezināmu struktūru. Aizraušanās ar seno pasauli Linu ir mudinājusi doties arī uz Izraēlu, kur viņš ienira pazemē, lai izpētītu gadsimtiem senas alas, kurās kādreiz dzīvoja slepenie templiešu bruņinieki.

Lai gan Lina piedzīvojumi izklausās bīstami, viņš nebūt nav pārgalvis. Savās ekspedīcijās viņš pielieto rūpīgus aprēķinus, lai mazinātu riskus un nodrošinātu, ka viņš vienmēr atgriežas sveiks un vesels. Viņa slepenais ierocis ir zināšanas par iespējamām briesmām un apmācība par pareizām drošības procedūrām. Te viņam talkā nāk inženierzinātnes un jaunākās tehnoloģijas, kā arī konkrētajai videi piemērots ekipējums.

Lins drošību uztver ļoti nopietni, jo zina, ka dzīve ir vērtīga un lolojama. Tā kā mums tā ir dota tikai viena, ir svarīgi to maksimāli izbaudīt, bet nekļūt pārgalvīgiem. Lai gan daži ceļojumi ir saistīti ar zināmu risku, tomēr vienmēr ir veidi, kā nodrošināt sev labākas izdzīvošanas iespējas, arī tad, ja notiek neparedzēti gadījumi.

Piemēram, ja Lins apmeklē vietu, kurā pastāv taifūnu draudi, viņš nodrošinās ar profesionālu lietusmēteli, ūdensnecaurlaidīgu kabatas lukturīti un pirmās palīdzības aptieciņu. Savukārt, ja taifūns ekspedīcijas vietu tiešām piemeklētu, viņam būtu zināšanas, kā padarīt patversmi drošāku, nostiprinot vaļējus āra priekšmetus, sagatavojot smilšu maisus un aizsargājot logus. Vārdu sakot – viņš neko nedara "uz dullo".

Mūsu planēta, cik mums zināms, ir vienīgā, kur ir dzīvība. Tava dzīvība, trauslā dzīvība, kas rodas tikai visideālākajos apstākļos,” saka Lins. “Padarot gan tavu, gan manu eksistenci uz mūsu planētas patiesi nozīmīgu. Lolo dzīvi, dzīvo dzīvi, mīli dzīvi, piedzīvo dzīvi. Jo jūs varat, jo tieši tāpēc jūs esat šeit!
Alberts Lins
Un tie nav tikai tukši vārdi. Lins jaunībā cietis smagā negadījumā ar bezceļu auto – viņa kāja bija pilnībā sašķaidīta, un to nācās amputēt no ceļgala uz leju. Tas gan viņu neapturēja – ar bionisko kāju viņš turpināja piekopt tieši tādu pašu dzīvesveidu kā pirms avārijas – sērfoja, skeitoja, devās pārgājienos un ekspedīcijās. Lai arī sākotnēji kāja sāpēja, veicot dažādas pārbaudes, viņš atskārta, ka sāpju iemesls ir galvā, un, gluži tāpat kā pētīja kapenes un vēsturiskas drupas, viņš pētīja savu prātu, lai pārvarētu traumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!