No lasītājas Žubītes izklaides portāla Mango redakcija saņēma vēstuli, kurā sieviete pauž bažas par tautā iemīļotā seriāla UgunsGrēks daudzu skatītāju veselo saprātu.
"Tikko kaut kur presē izlasīju, ka UgunsGrēka Vandas lomas atveidotājai Dārtai Danevičai nupat uz ielas uzbrucis kāds pensionārs, sitot ar lietussargu it kā atmaksājot viņas varones nodarījumu seriālā. Par šādiem incidentiem jau iepriekš dzirdēts vairākkārt, kad cilvēki atkarībā no lomas vai nu slavē vai arī lamā seriālu aktierus.
Lasot par Daneviču, aizdomājos, nu kādai gan stulbuma pakāpei jāpiemīt cilvēkam, lai neatšķirtu ekrānā redzamo no reālās dzīves! Varbūt viņi domā, ka UgunsGrēks ir dokumentālā filma vai realitātes šovs? Man šķiet, ka šādiem cilvēkiem ir nevis jāskatās televizors, bet kādu laiku jāpavada psihiatra uzraudzībā, jo visi simptomi liecina par plānprātību," raksta Žubīte.
Par šādiem gadījumiem patiešām ir dzirdēts daudz. Piemēram, ļaundares Solveigas lomas tēlotāja Anita Kvāla internetā saņēmusi neskaitāmas vēstules, kurā viņa dēvēta par kaku un apvainota citas varones - Ditas Lūriņas atveidotās Martas - nāvē.
Arī pati Dita Lūriņa savas dzīves laikā diez vai spēs atbrīvoties no Martas vārda, bet to, ka Ģirtu Ķesteri vairums cilvēku uzskata par dakteri, viņš piemin gandrīz katrā intervijā.
Šajā sakarā tiek pievienots neliels psihoterapeita un hipnoterapeita, viena no raidījuma Šeit un tagad vadītājiem Aivja Dombrovska komentārs par šo fenomenu.
"Cilvēki vairs nespēj nodalīt vizuāli radīto mākslas tēlu no aktiera reālajā dzīvē. Tas parasti saistīts ar skatītāja līdzīgiem privātiem pārdzīvojumiem - kāds konkrēts seriāla tēls atjauno skatītājam kādas sāpīgas emocijas, un viņam vajag mērķi, uz kuru izgāzt savas dusmas par agrāko pāri darījumu. Un kāpēc lai tas nebūtu tēls no seriāla?" dīvainās uzvedības cēloņus skaidro Dombrovskis.
Viņš spriež, ka tādā veidā aktieri kļūst par objektiem, uz kuriem sabiedrība var izlādēt savas uzkrātās dusmas un smejas, ka tādā gadījumā tiem, kuri atveido negatīvos varoņus, pienāktos prasīt piecreiz lielāku atalgojumu, jo aktieriem gribot negribot jārēķinās ar to, ka atradīsies kāds tautietis, kurš gribēs atmaksāt aktierim par savām personīgās dzīves neveiksmēm.
"Šāda dusmu izlādēšana, protams, neatrisina paša cilvēka problēmu, tikai vēl vairāk uzkurina emocijas," skaidro Dombrovskis. Psihoterapeits stāsta, ka seriāli un tajos atspoguļotie notikumi savā ziņā ir tāds kā sabiedrības spogulis.
"Jo sabiedrība nelaimīgāka, jo vieglāk to ietekmēt ar seriāliem - cilvēki meklē realitāti tajos, mazāk pievēršoties savai dzīvei un attiecībām. Latvijas sabiedrība ir nelaimīga, jo seriāli tajā spēlē ļoti lielu lomu," analizē Dombrovskis.
Viņš skaidro, ka seriāli ir bizness - tas, ko sabiedrība pieprasa un skatās, tai caur ekrānu tiek arī dots, tāpēc pēc tā, kas tiek rādīts, var spriest par to, kas notiek ar latviešiem.
"Mums ir ļoti daudz ziepju operu, un tas jau par kaut ko liecina. Ja latvieši būtu laimīgi, viņi dzīvotu savu dzīvi, un daudzās ziepju operas neskatītos. Arī par to pašu UgunsGrēku vispirms jājautā - kādu morāli tas nes? Ko tas iedot sabiedrībai? Kādu dzīves modeli tas mums parāda un ko vēsta?" jautā speciālists.
Tomēr latviešu aizrautībai ar zilā ekrāna intrigām esot arī savs labums. "Labāk lai cilvēki izlādējas mājās pie ekrāna, nekā dara muļķības uz ielām - šādā ziņā tajā visā ir arī labums," uzskata Dombrovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
