Foto: Shutterstock
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros veidotajā raidierakstu cikla epizodē "Citāds: dažādība ietekmē" tiek meklēts skaidrojums, kas ir diskriminācija, kā tā izpaužas un kā to atpazīt, un ko noteikti vajadzētu un ko noteikti nevajadzētu darīt, ja redzi, ka diskriminē.

Noklausies!

"Mēs uzskatām, ka patiesība ir pašsaprotama, visi cilvēki ir dzimuši vienādi" – Mārtins Luters Kings no runas "Man ir sapnis" (I have a dream, 28.08.1963.).

Podkāsta eksperte Sigita Zankovska-Odiņa studējusi politoloģiju, strādājusi Latvijas Cilvēktiesību centrā un pašlaik strādā resursu centrā "Zelda" – organizācijā, kas atbalsta cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Viņas darbs saistīts ar projektu koordinēšanu un pētniecību. Nereti Sigita veic arī nozīmīgu izglītojošo darbu par dāžādības vadību un sniedz konsultācijas arī uzņēmumiem.

Dialoga platformas vadītāja organizācijā "Patvērums "Drošā māja"" Sigita Zankovska-Odiņa sarunā ar dažādības vadības eksperti Rasmu Pīpiķi sniedz skaidrojumu tam, ka diskriminācija ir indivīda vai indivīdu grupas tiesību ierobežošana, balstoties uz rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citām pazīmēm.

Par diskrimināciju parasti sauc nevienlīdzīgu izturēšanos, kādu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, apspiešanu. Kopumā tiek izšķirti divi diskriminācijas veidi:

  1. tiešā diskriminācija, kas ir attieksme pret personu, kas tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības, seksuālās orientācijas dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu;
  2. netiešā diskriminācija, kas ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.


Eksperte sarunā skaidro, kā atšķirt un atpazīt aizskaršanu un to, vai tad, kad pats cilvēks nav iesaistīts, bet mudina aizskart kādu citu vai kādu citu diskriminēt, ir mazāks kaitējums. Eksperte skaidro arī termina "aizskaršana" būtību, kas ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

Sarunas noslēgumā eksperte sniedz skaidrojumu par to, ko noteikti vajadzētu un ko noteikti nevajadzētu darīt, ja redzi, ka diskriminē.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības un integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" raidierakstu cikla epizodi "Citāds: dažādība ievdesmo!".

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!