Amerikāņu režisora-scenārista Dariusa Mardera oskarotā filma "Metāla skaņa" ieved nesadzirdētu cilvēku kopienā, stāsta centrā ievietojot jaunu vīrieti, kuram jāsamierinās ar dzirdes un līdzšinējās dzīves paātrinātu izzušanu.

Filma vēsta par smagā metāla dueta bundzinieku Rūbenu (Riz Ahmed), kura dzirde sāk pēkšņi pasliktināties, strauji iestājoties absolūtam kurlumam. Negribīgi Rūbens pārstāj muzicēt un kļūst par daļu no nedzirdīgo kopienas.

Jau filmas pirmajās minūtēs skatītājs tiek iemests apdullinoši skaļā metāla mūzikas koncertā; Rūbens ar visu spēku sit pa bungām, bet grupas soliste un Rūbena draudzene Lū (Olivia Cooke) kliedzoši dzied mikrofonā. Krietni pārsniegtie decibeli pārņem visu kinozāli, nežēlojot neviena bungādiņas.

Filmai ir īpašas attiecības ar skatītāju. Marders ar savu komandu izmantojuši plašu kino valodas spektru, vislielāko akcentu liekot uz skaņu. Radīta savdabīga audio ilūzija, nostādot skatītāju neērtā situācijā, proti, mēs kļūstam kurlāki kopā ar Rūbenu. Kad Rūbens pirmo reizi pieredz dzirdes svārstības, tās saklausa arī skatītājs. Efekts salīdzināms ar skaņas vakuumu, kāds rodas niršanas vai lidmašīnas pacelšanās brīdī. Rūbena neklausītos vārdus neskaidri dzirdam arī mēs. Dzirdes aparāta izkropļoto ārpasaules skaņu izkropļoti uztveram arī mēs. Visbeidzot, klusums. Tāds klusums filmas laikā ar cilvēkiem piepildītā kinozālē ir reti piedzīvots.

Marders ir prasīgs režisors, kurš ar skaņas, montāžas un kameras novietojuma maiņām nekaunīgi svaida savu skatītāju starp divām empātijas galējībām. Tikpat veikli, kā filma ļauj identificēties ar Rūbenu, tā atsvešina skatītāju, pēkšņi ieliekot viņu vērotāja lomā. Šī pozīcija ir nežēlīga, no malas atklājot Rūbena apjukumu un agonijas pilnos centienos kārpīties ārā no radušās situācijas.

Skaņu operators Nikolā Bekers intervijā žurnālam "Deadline" pastāstīja, ka viss filmas fonētiskais materiāls ir speciāli ierakstīts, neizmantojot mākslīgi sintezētas vai audio bibliotēkās atrodamas skaņas.

Lai ierakstītu katru Ahmeda ķermeņa izdvesto skaņu, aktierim piestiprināja īpaši jutīgus mikrofonus, reģistrējot viņa žokļu krakšķus, elpošanu no mutes dobuma iekšienes un citas sīkas skaņas. Bekers lika lietā pat zemūdens mikrofonu un ģeofonu – specifisku mikrofonu, kuru izmanto seismogrāfijā. Skaņu operatora iespaidīgajā portfolio ir tādas filmas kā "Kosmopolise" (2012), "Gravitāte" (2013) un "Sangailes" vasara (2015).

"Metāla skaņa" bija viena no spēcīgākajām kandidātēm šī gada Oskaru ceremonijā no sešām nominācijām, plūcot laurus "Labākās skaņas" un "Labākās montāžas" (montāžas režisors – Mikkel E.G. Nielsen) kategorijās.

(Ne)samierināšanās

Lielbritānijas un Pakistānas izcelsmes aktiera, repera Riza Ahmeda tēlojums piepilda visu ekrānu. Speciāli Rūbena lomai pārveidojot savu vizuālo izskatu, kā arī mācoties zīmju valodu un bungas, viņš pilnībā pāriemiesojies sīkstajā Rūbenā. Aktiera sniegums ir ķermenisks; ar teju katru sejas muskuli un acu skatienu. Citādi gan Ahmeds nemaz nebūtu varējis – kā jaunpienācējam nedzirdīgo vidū Rūbenam jāmācās skaidrāk artikulēt un izteiksmīgāk žestikulēt.

Filmas laikā Ahmeda varonis iziet cauri vairākām samierināšanās stadijām. Sākotnējā bezspēcīgā ārdīšanās pāraug spītīgā bezspēcībā. Vēl ilgi Rūbens cer, ka šis īslaicīgs šķērslis daudzsološas mūziķa karjeras sākumā. Skaudra ir aina, kurā viņš tandēmā ar kurlmēmu zēnu sit plaukstas pret bērnu slidkalniņu. Bungošanas imitācija pret skārda virsmu ir dedzīga vēlme pieturēties pie zaudētās dzīves.

Filmas trīscēlienu sadalījums vietām šķiet neproporcionāls, mazliet par ātru pārskrienot pāri nedzirdīgo centrā pavadītajam laikam un tad atkal spēji iemetot Rūbenu atpakaļ dzīvē. Nepietiekami attīstīts liekas Rūbena un Lū attiecību stāsts. Noprotams, ka pāris sagājis kopā laikā, kad Lū māte bija izdarījusi pašnāvību, savukārt Rūbens bija nule kā atbrīvojies no smagas narkotiku atkarības.

Lai gan arī britu aktrises Olīvijas Kukas varonei ir jāiziet cauri vairākiem satricinājumiem, Lū dramaturģiskā līnija ir blāvāka, Rūbenu (un Ahmedu) padarot par filmas balstu. Tiesa, režisors ir vēlējies uzņemt filmu par viena cilvēka cīņu pašam ar sevi. Tomēr, lai cik lielisks ir Ahmeda sniegums, "Metāla skaņa" tikai iegūtu, atvēlot vairāk starmešu gaismas Kukai. Starp citu, sākotnēji Rūbena un Lū lomas tika piešķirtas Matiasam Šonertam un Dakotai Džonsonei, bet, filmai ilgstoši cīnoties par budžetu un mainot producentus, Mardera izvēle krita par labu Ahmedam un Kukai.

Kad pēc rehabilitācijas posma pāris atkal satiekas, Rūbens atskārš, ka Lū dzīve ir virzījusies uz priekšu. Viņa ir pārvākusies atpakaļ uz Parīzi pie atsvešinātā tēva. Tēva lomā uz īsu un šarmantu performanci pazib franču aktieris Metjū Almeriks. Kad Rūbens klausās, kā Lū kopā ar tēvu izpilda dziesmu franču valodā, valodas barjeru nepielūdzami pastiprina audio barjera – dzirdes aparāts pamatīgi deformē dziedājumu. Rūbena dzirdes implantos tās skan kā atvadas. Kā gulbja dziesma viņa un Lū kopābūšanai.

Sadzirdēt nedzirdēšanu

Metāla skaņa ir Mardera debijas mākslas filma. Iepriekš viņš ir uzņēmis dokumentālo filmu "Laupījums" ("Loot", 2008) par Otrā pasaules kara veterāniem, kuri uzrok tā laika mantiskās liecības. Marders ir arī līdzautors amerikāņu neatkarīgā režisora Dereka Sienfrānsa filmas "Ņujorkas ēnā" (2012) scenārijam. Sienfrānss, savukārt, ir Mardera kompanjons filmas Metāla skaņa stāsta izstrādē. Mardera brālis Abrahams Marders ir arī scenārija līdzautors. Filmas vajadzībām viņi veica ilgstošu un skrupulozu izpēti, konsultējoties ar audiologiem un tiekoties ar kurlmēmiem cilvēkiem.

Filmas veidotāji ar pietāti portretējuši kurlmēmo komūnas pārstāvjus. Pat, ja sabiedrībā šie cilvēki ir nepietiekami ievēroti, filmā viņi netiek atstumti vai marginalizēti. Tie nav vis dzirdes invalīdi, bet gan cieša grupa ar savu kultūru. Filmā viņu balss ir Džo (Paul Raci) – komūnas līderis, kurš zaudējis dzirdi Vjetnamas karā.

Uz "Metāla skaņas" pasaules pirmizrādi Toronto Starptautiskajā filmu festivālā ieradās arī nedzirdīgie filmas aktieri un skatītāji. Filmas komanda norādīja, cik būtiski ir biežāk izrādīt filmas ar surdotulkojumu vai drukātu transkriptu. "Jūs pat iedomāties nevariet, cik daudz vājdzirdīgo un nedzirdīgo ir starp mums," teica Džo lomas tēlotājs Pols Raci.

Filma vēl dažos seansos skatāma kinoteātrī "Kino Citadele" un straumēšanas platformā "Amazon Prime Video".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!