Foto: Scanpix/LETA
Ne tikai apsēstas mājas, neganti briesmoņi, kas slēpjas tumsā, ir interesantu šausmu filmu sižetu galvenie objekti. Arī šķietami piemīlīgas lelles, ko bērni reiz bija lolojuši, šausmu filmās kļūst dzīvas un nolemj vākt upurus savām slepkavīgajām rotaļām. Brr, viss ātri vien kļūst šausminošs, un tieši visnegaidītākajās vietās atklājas nervus kutinoši notikumi, kas liek uzmesties zosādai.

Čakijs, Anabella, Billijs un Slapijs ir tikai dažas no rotaļlietām, kas izraisa murgus un kas gadu gaitā iepazītas šausmu filmās, satraucot skatītājus ar savām baisajām stikla acīm, auksto porcelāna ādu un lēnām, pat baismīgām kustībām. Lielākā daļa leļļu ir paredzētas draudzības sajūtu radīšanai, tomēr ne šīs! Plastmasas lietas, kas atdzīvojas šausmu filmās, var tikpat viegli "salocīt" skatītāju drošības sajūtu, cik savas plastmasas rokas, "iesūcot" skatītājus virpuļu stāstā par rotaļlietām no elles. Lūk, piedāvājam ieskatīties ietekmīgā kinoindustrijas žurnāla "Hollywood Reporter" piedāvājumā par to, kuras tad ir šaušalīgākās lelles kino vēsturē!

Anabella

Sāksim ar Anabellu, jo šī filma vienmēr ir bijusi apsēsto, bailīgo filmu priekšgalā. Jā, šī pārdabiskās filmas vārds ir kļuvis par ļoti atpazīstamu nosaukumu žanra cienītāju vidū. Sižetā Džons Forms savai sievai Miai, kura ir gaidībās, kādudien sagādā burvīgu dāvanu, kas ir skaista, neparasta antikvāru lelle Anabella, kura ģērbta baltā kāzu kleitiņā. Sieva par dāvanu ir sajūsmā, taču viņas prieks par Anabellu nav ilgs. Proti, kādā naktī viņu mājā ielaužas sātanistu kulta sekotāji un zvērīgi uzbrūk laulātajam pārim. Izlijušas asinis un šausmas nav vienīgais, ko sātanisti atstāj aiz sevis. Viņu pastrādātie briesmu darbi ir nieks, salīdzinot ar šaušalīgo ļaunumu, kas tagad ir iemiesojies Anabellā.

Anabellas izmērs ir biedējošs jau pats par sevi; dēmoniskā lelle ir gandrīz tikpat liela kā īsta, maza meitenīte. Tomēr vērts piebilst, ka 2014. gada filmas pamatā ir patiess stāsts par Anabellu, izņemot to, ka īstā lelle nav no porcelāna.

Čakijs


Rudmatainais Čakijs noteikti nav tik piemīlīgs, kā izskatās, un zīmīgi, ka tas ir kļuvusi par popkultūras ikonu. Kad ļaunais gars tiek iemests Čakija lellē, izmantojot vudū, iespējams, nav pārsteigums, ka šī pasludinātā "labā puiša" lelle uzvedas ļoti, ļoti slikti, kad tā atdzīvojas. Bērnu rotaļās Čakijs mīl spēlēties, bet ne jau ar bērniem vismaz ne labā veidā. Čakija iecienītākās rotaļlietas ir asi un nāvējoši priekšmeti, piemēram, naži un āmuri, kurus viņš izmanto, lai nogalinātu upurus. Par spīti Čakija sīkajām leļļu kājām, šis gumijas psihopāts ir ātrs, un viņa mazais augums palīdz tam ļoti labi noslēpties.

Patiesībā filmas sižets ir pavisam vienkāršs: puisēnam Endijam dzimšanas dienā uzdāvina viņa sapņu lelli. Drīz vien lelle atdzīvojas, un tai nepieciešams Endija ķermenis, lai lelles dvēsele varētu iemiesoties cilvēkā.

Lielākā daļa cilvēku nezina, ka Čakija mūza tiek uzskatīta par "visvairāk vajāto lelli pasaulē", kas pazīstama kā lelle "Roberts". 1909. gadā Kejvestas gleznotājs un autors Roberts Eižens Oto apgalvoja, ka viens no viņa ģimenes kalpotājiem uz bērnības rotaļlietu lelles "Roberts" ir uzlicis vudū lāstu. Tiek teikts, ka lelle mistiski pārvietojusies no istabas uz istabu, apgāza mēbeles un veda sarunas ar Oto. Drīz pēc tam zēns pastāstījis arī vecākiem, ka lelle iznīcinājusi viņa rotaļlietas un apgāzusi dažādas viņa mantas. Pat kaimiņi ziņoja, ka redzējuši lelli pārvietojamies no vienas istabas uz otru, kamēr ģimene nebija mājās. Lelle "Roberts" tika atstāts bēniņos līdz Oto nāvei 1974. gadā, kad jaunie īpašnieki pārcēlās uz Floridas mājām. Jaunā ģimene arī apgalvoja, ka māja ir savienota ar lelli un tajā notiek visai dīvainas un nervus stindzinošas aktivitātes. Tagad lelle "Roberts" ir apskatāma Austrumu Martello muzejā Kejvestā, Floridā. Muzejs ziņo, ka ik dienas Roberts saņem vēstules, kurās cilvēki lūdz viņam piedošanu, jo tic – lelle viņus nolādējusi, jo, viesojoties muzejā, tie, nelūdzot Robertam atļauju, viņu fotografējuši vai smējušies par viņu. Lelles šausmu stāsta "pievilcība" joprojām ir spēcīga līdz pat šai dienai.

Klauns no "Poltergeista"


Tikai dažu minūšu laikā šī neprātīgā klaunu lelle, iespējams, atstāja iespaidu uz astoņdesmito gadu jaunību. Taču tā ir iespaidīga arī līdz šim! Kad Stīvs Frīlings ar savu ģimeni pārceļas uz jauno māju, izskatās, ka viņam un viņa ģimenei viss iet labi. Bet, kad viņa sieva Diāna un bērni sāk izpakoties un iekārtoties jaunajā mājā, pamazām notiek dīvainas lietas. Sākumā rotaļīgs un noslēpumains spēks sāk kraut krēslus uz virtuves galda vai liek priekšmetiem slīdēt pa grīdu. Šīs parādības sākotnēji šķiet nevainīgas, bet drīz viens spokainās "āķības" kļūst biedējošas.

Patiesībā klauns lelle ir diezgan maznozīmīgs filmas elements, tā galvenais mērķis bija novērst uzmanību, lai citi gari varētu nolaupīt ģimenes meitiņu, taču tā tiek uzskatīta par vienu no biedējošākajām filmas būtnēm. Iespējams, tādēļ, ka daudzi baidās no klauniem! Tieši jaunākais Frīlingu ģimenes zēns Robijs – tika pakļauts šīs lelles/klauna briesmām. Viņš, sēdēdams krēslā ar seju pret savu gultu, ieraudzīja ērmīgo klauna lelli, kas lūkojās uz viņu. Mirkli vēlāk, kad Robijs gatavojās iet gulēt, viņš pamanīja, ka klauns ir pazudis. Viņš to meklēja, skatoties zem gultas... Klauna laimīgā seja kļuva draudīga. Aina ar klaunu kļuva tik slavena, ka pēc divām desmitgadēm tā tika parodēta 2001. gada filmā "Scary Movie 2". Lieki piebilst, ka filmas mācība ir šāda: lai nepazaudētu savus bērnus, tos jātur tālu prom no klauniem.

Talky Tīna no "Krēslas zonas"


"Mani sauc Talky Tīna, un es tevi nogalināšu," tie ir vārdi, kas satricināja skatītājus 60. gadu seriāla "Krēslas zona" epizodē "Dzīvā lelle". Maza meitene vārdā Kristī saņem lelli no mātes (kuras vārds, starp citu, ir Anabella), bet lelle gluži nepatīkas meitenes patēvam. Sajūtot nepatiku, lelle atkāpjas no ierastās teicienu programmas un nāk klajā ar citām frāzēm – nu jau draudīgām. Tīnas ieprogrammētās frāzes bija tiešām pozitīvas: "Mani sauc Talky Tīna, un es tevi ļoti mīlu," taču, kad patēvs vēlas viņu likvidēt, tā pēkšņi izdveš: "Tu man nepatīc!" Viņš nolemj lelli ielikt garāžā esošā miskastē, bet pēc laika saņem zvanu un dzird tajā lelles balsi, kas draud viņu nogalināt. Draudi vēlāk pārvēršas darbībās, un beigās mazās meitenes apgalvojums tiek apstiprināts: "Jā, Kristī, Tīna tiešām dara visu, ieskaitot arī slepkavību."

Brāmss filmā "Puika"


Filmas par lellēm, kuras piedējušas baisos veidos bojā gājušiem maziem bērniem, galu galā ir vienas no populārākajām žanra kinolentēm. Bērns, kas pēc nāves iemiesojas rotaļlietā, vēlas atriebties dzīvajiem. Jau no šādas domas vien parādās zosāda! Jo īpaši satraucošs ir fakts, ka vecāki ir pārliecināti – lelle ir viņu dēls Brāmss, kurš gāja bojā briesmīgā ugunsnelaimē. Angļu ģimene noalgo savam bērnam amerikāņu auklīti. Ierodoties savā jaunajā darbavietā, Greta ir izbrīnīta – viņas aizbilstamais nemaz nav dzīvs puika, bet gan lelle bērna augumā, par kuru rūpējoties ir jāievēro stingri noteikumi. Greta tos pārkāpj, tādēļ sākas šaušalīgi notikumi.

Slapijs filmā "Zosāda"


Kurš gan varētu aizmirst Slapiju? 90. gadu bērni noteikti nevar. "Zosādas" skatītāji aci pret aci tiekas ar marioneti, kas uzvelk sarkanu tauriņu un uzvalku. Slapijs ir izdomāts varonis, viņš ir viens no sēriju populārākajiem ļaundariem. Viņš ir arī 2015. gada filmas "Zosāda" galvenais antagonists. Un arīdzan viņš parādās kā galvenais antagonists "Zosāda" komiksos.

Billijs filmā "Zāģis"


2014. gadā kinoteātros ar sarkanu tauriņu un glītu uzvalku ieradās vēl viena nežēlīga lelle, bet šoreiz viņš, izmantojot trīsriteni, lika sasniegt baiļu maksimumu. Ar ugunīgi sarkanām lūpām, acīm un uz vaigiem uzzīmētām vēršu acīm Billijs kalpo kā glīts, mīlīgs atgādinājums, ka šajā asiņainajā franšīzē tiks izlieta asiņu jūra. Viņa smokings norāda, ka viņš vienmēr ir gatavs upura bērēm. Lellei ir tendence ierasties notikuma vietā ar nelielu instrukciju audioieraksta formātā, kas ļauj upuriem zināt, kas viņiem jādara, lai izkļūtu no Zāģa spēles dzīviem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!