Diskriminācija un segregācija. Astoņas filmas, kas parāda cilvēku dažādību 

(31)

Kerija Broka

speciāli "Kinolente"

Šī gada notikumi īpaši akcentējuši, cik atšķirīgi mēs esam un, diemžēl, uzlūkojot šīs atšķirības, nereti tiek aizmirsts par iecietību un cieņu. Tuvojoties UNESCO Starptautiskajai tolerances dienai, "Kinolente" piedāvā iepazīties ar filmām, kuras iezīmē sabiedrības nevienlīdzības un diskriminācijas stūrakmeņus. Ļoti iespējams, tās liks padomāt, ko katrs varam darīt, lai palīdzētu veidot iekļaujošāku un saliedētāku sabiedrību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"A Raisin in the Sun" (1961)

Rasu atšķirības ir viens no biežākajiem neiecietības izpaušanas iemesliem. Šī drāma seko tumšas ādas krāsas ģimenei, kura mitinās dzīvoklī Čikāgā un sapņo par augstāku labklājības līmeni. Pēc tēva nāves ģimene saņem dzīvības apdrošināšanas atlīdzību 10 000 dolāru apmērā. Turpinājumā viņi nevar vienoties, kā efektīvi iztērēt šo atlīdzību. Māte Lena vēlas nopirkt māju ārpus pilsētas, savukārt Valters uzstāj, ka naudu jāiegulda dzērienu biznesā.

Filma parāda, kā var atšķirties ģimeņu ekonomiskie stāvokļi viņu rases dēļ. 2008. gadā iznāca otrā filma ar šādu pašu nosaukumu, kas arī balstīta Loringas Hansberijas 1959. gadā rakstītajā lugu "A Raisin in the Sun."

"Selma" (2014)

Kinolente atklāj notikumu, kurā tiek vadīts vēsturiskais gājiens no Selmas uz Montgomeriju un kura mērķis bija izcīnīt vienlīdzīgas balsstiesības afroamerikāņiem. Miermīlīgos demonstrantus pārtrauc policijas vardarbība, kas pārvēršas vēsturiskajā "Asiņainajā svētdienā". Stāsta noslēgumā tiek panākts, ka prezidents un Kongress sāk strādāt pie balsošanas tiesību akta sakārtošanas.

Filma tikusi kritizēta vēsturisko neprecizitāšu dēļ, tomēr tika nominēta "Oskaram" labākās filmas un labākās dziesmas kategorijā. Loma šajā stāstā ir arī slavenajai aktīvistei, filantropei Oprai Vinfrijai.

"Just Mercy" (2019)

Amerikāņu biogrāfiskā drāma, kas izceļ rasu aizspriedumus, skatoties caur krimināltiesību sistēmas prizmu. Filma ir balstīta advokāta Braiena Stīvensona grāmatā, kas atspoguļo viņa pieredzi, aizstāvot nelikumīgi, uz nāvi notiesātu tumšas ādas krāsas cilvēku par noziegumu, kuru viņš nav pastrādājis.

Džordža Floida kontekstā šovasar vairākās straumēšanas vietnēs filmu bija iespējams skatīties bez maksas, lai tā kalpotu kā izglītojošs līdzeklis, aktualizējot sistemātiskā rasisma tēmu.

"Becoming" (2020)

Katrā spēlfilmā ir neliela daļiņa patiesības, taču pavisam reālu dzīvesstāstu var noskatīties "Netflix" dokumentālajā filmā "Becoming," kuras varone ir bijusī ASV pirmā lēdija Mišela Obama.

Stāsts galvenokārt ir par Obamas dzīves gājumu, līdzcilvēkiem, darbu un projektiem, tomēr tajā netrūkst aizspriedumu un neiecietības brīžu viņas rases dēļ. Mišela Obama atzīst, ka studiju laikā Prinstonas Universitātē viņas kopmītņu biedrene nomainīja istabu Obamas ādas krāsas dēļ.

"The Hate U Give" (2018)

Šī kinolente atspoguļo aizspriedumaino un rasistisko vidi kāda valda starp pusaudžiem. Galvenā varone Stāra Kartere (Amandla Stenberga) ir bijusi lieciniece tam, ka policija nogalina viņai tuvu draugu, vēršoties pret viņu rasistiskā veidā.

Tālāk sižets vēsta par pusaudzes grūtībām savas ādas krāsas dēļ, kā arī centieniem rast taisnīgumu un iejūtību.

"Taxi Driver" (1976)

Diskrimināciju un naidpilnu attieksmi cilvēki mēdz piedzīvot arī sava mentālā veselības stāvokļa dēļ. "Taksists" zināmā mērā vērš uzmanību mentālai nelīdzsvarotībai un depresijai, kuru cilvēkiem no malas pamanīt nav nemaz tik viegli.

Slavenā režisora Mārtina Skorsēzes filma "Taksists" ar Robertu de Niro galvenajā lomā ir stāsts par vientulīgā, dzīves nomāktā Trevisa dzīvi. Trevis jau gadiem cīnās ar hronisku bezmiegu, tāpēc viņš ir izvēlējies strādāt par taksometra vadītāju nakts maiņās. Vadājot pasažierus, Trevis saskata daudz nekrietnību, kas pārņem Ņujorkas ielas naktī, un viņā atplaukst vēlme kādam palīdzēt.

Filma tika nominēta "Oskaram" četrās kategorijās, kā arī saņēma galveno balvu Kannu kinofestivālā un padarīja tās autorus par uzlecošajām Holivudas zvaigznēm.

"Suffragette" (2015)

Viena no feminisma paraugfilmām. Tajā attēlotais laiks ir 20. gadsimta sākums, kad Lielbritānijā pieaug sufražistu kustība un sākas cīņa par sieviešu tiesībām. Šajā stāstā maigās un viegli ievainojamās sievietes tēlu nomaina zvērīgums. Taisnīguma vārdā viņas piedzīvo vardarbību no vīriešu puses, kā arī risku zaudēt darbu, ģimeni un savu dzīvību.

Sižets ir balstīts angļu sufražistes Emīlijas Deividsones dzīvē. Viņa savas aktīvās darbības laikā vairākas reizes ir tikusi arestēta. 1913. gadā sacensību laikā viņa uzgāja uz trases un viņu notrieca zirgs. Šis notikums tiek attēlots arī filmā, bet reālajā dzīvē tas aizsāka pārmaiņas sieviešu tiesībās.

"The Danish Girl" (2015)

Nereti neiecietība tiek vērsta pret "LGBTQ" kultūras pārstāvjiem. Tomasa Džordža Hūpera romantiskās drāmas centrā ir mākslinieku – bohēmistu pāris Gerda (Alīsija Vīkandere) un Lili (Edijs Redmeins). Viņu mīlasstāsta pagrieziena punkts ir brīdī, kad Lili sevi sāk apzināties kā transpersonu un gatavojas veikt vienu no pirmajā dzimummaiņas operācijām.

Šīs filmas noteikti nebūs nekādi atpūtas gabaliņi. Atšķirīgu kulturālo, reliģisko uzskatu, zināšanu un nepārvaramu bioloģisko īpašību dēļ neiecietība tiek vērsta pret vēl vairākām sabiedrības grupām, tāpēc, ja arī tu zini kādu līdzīgu filmu, ko iesaki noskatīties arī citiem, padalies komentāru sadaļā.

Rakstā izmantota informācija no "Variety", "Time", "Imdb,", "Evening Standart", "Entreprenuer".

Tags

#LGBTQ #Diskriminācija #Kannu kinofestivālā #Kino #Netflix #Opra Vinfrija
Raksta titulbilde: Kadrs no video
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form