Svešie te nestaigā. Vecmīlgrāvja un tuvējo kaimiņu kriminālais stāsts

Gan kādreizējie miliči, gan tagadējie policisti ir vienisprātis: Vecmīlgrāvis vienmēr bijis un ir pats par sevi. Tā ir valsts valstī, pilsēta pilsētā – ar savu dzīvesveidu, ar savu dienas kārtību. Liela apkaime, kuras teritorijā ir divas kuģu remonta rūpnīcas, ostas un vairāki termināļi. Gan astoņdesmitajos, gan deviņdesmitajos gados te bijis ļoti nemierīgi – notikuši gan skaļi noziegumi ar plašu rezonansi, gan bandītu izrēķināšanās, gan dubultslepkavības.

Vecmīlgrāvis aizņemt nedaudz vairāk nekā 697 hektārus Rīgas teritorijas – tas ir divreiz vairāk nekā Pļavnieki, taču iedzīvotāju blīvums uz vienu hektāru ir līdzvērtīgs Vecrīgai. Sabiedrībā iesakņojies viedoklis, ka šis ir krimināli bīstams rajons, taču, kā liecina SKDS aptauju rezultāti, rīdzinieki Vecmīlgrāvi par tādu neuzskata – apkaime nav starp 10 "bīstamākajiem" galvaspilsētas rajoniem.

Vecmīlgrāvis

"Rajons ar labām sporta tradīcijām. Te savulaik darbojās slavena sambo skola. Bet, ja ir spēks, tad vienmēr kādam būs vēlme to demonstrēt. Tā notika arī Vecmīlgrāvī. Huligānisms, kautiņi, attiecību skaidrošana te bija iecienīta nodarbe. Vēlāk šie paši sportisti kļuva par "jumtu" tirgoņiem un kooperatīvu darboņiem. Tolaik, deviņdesmito gadu sākumā, sportisti kļuva par reketieriem," stāsta kādreizējais Kriminālpolicijas Rīgas Ziemeļu rajona iecirkņa darbinieks Aleksejs (nevēlējās atklāt lasītājiem savu uzvārdu, bet redakcijai tas ir zināms).

Jūrnieku uzdzīve, konflikti un problemātiskā "Vētra"

Agrāk Vecmīlgrāvī nebija sava policijas iecirkņa. Nepieciešamības gadījumā policija pēc izsaukuma brauca no Allažu ielas Sarkandaugavā. Taču rajons attīstījās, un tika pieņemts lēmums par atsevišķa policijas iecirkņa izveidošanu. To iekārtoja bijušajā ugunsdzēsības daļā: ar izolatoru, kabinetiem un nepilngadīgo lietu inspekciju.

Mikrorajonā dzīvoja daudz jūrnieku. Savukārt jūrnieki, kā zināms, ir specifiska sabiedrības daļa: pusgads jūrā, kad ilgojas pēc mājām, bet, līdzko sper kāju uz sauszemes, uzreiz vajag "norauties". Daudzi notrieca milzu naudu alkoholā un izpriecās. Bet, kur alkohols, tur kautiņi, zādzības, laupīšanas. Nereti asiņainas drāmas notika sieviešu dēļ.

1984. gadā Vecmīlgrāvja 4. līnijā tika atvērts jauns, moderns universālveikals "Vētra", kuram otrajā stāvā bija kafejnīca ar tādu pašu nosaukumu. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā šī vieta samērā bieži sāka parādīties kriminālziņu slejās. "1993. gada maija beigās apšaudīja kafejnīcu "Vētra", kad tur notika diskotēka," stāsta Aleksejs. "Pieci cilvēki tika ievainoti, bārmenis no gūtajiem ievainojumiem mira. Izmeklējot šo lietu, noskaidrojām, ka noziegumā iesaistīts tas pats Valērijs Voloviks, kurš dažas dienas vēlāk ar līdzdalībniekiem īstenos nežēlīgo uzbrukumu "Latvijas bērza" inkasentiem," atceras bijušais policists. Plašāk par šo noziegumu lasi stāstā par Sarkandaugavu. "Vētras" apšaudē tika izmantots Kalašņikova automāts. Tajā pašā vakarā pie Vecmīlgrāvja tirgus kioskiem noziedznieki uzspridzināja divas granātas RG-42.

Gadu vēlāk – 1994. gada jūlijā – netālu no kafejnīcas "Vētra" ar sešiem šāvieniem tika nogalināts uzņēmējs Jurijs N. 1995. gada aprīlī netālu no veikala nošāva Rīgas pašvaldības policijas darbinieku Armandu Kvicēviču. Kā stāstīja aculiecinieki, rīta stundā vien pirms mēneša atklātajā pašvaldības policijas iecirknī Skuju ielā ienāca kāds vīrietis un ziņoja, ka huligāni izsituši viņam piederošajai automašīnai logus un draudējuši izrēķināties. Divi pašvaldības policisti devušies ar auto uz notikuma vietu, bet pie universālveikala "Vētra" no taksometru stāvvietas puses pēkšņi izskrēja vīrietis un raidīja septiņus šāvienus uz blakus šoferim sēdošo policistu. Daži šāvieni Kvicēviču smagi ievainoja, un viņš ceļā uz slimnīcu mira.